Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

„Valsts drošības intereses un fizisko personu datu aizsardzība konkrētajā situācijā” neļaujot Raimonda Bergmaņa (ZZS) vadītajai Aizsardzības ministrijai atklāt to personu vārdus, kuras no nodokļu maksātāju līdzekļiem saņem atalgojumu Militāri publisko attiecību departamenta Preses nodaļā, - tas izriet no ministrijas oficiāla dokumenta, ko šodien publicējam pilnībā.

Šā gada februārī noslepenoti ministrijas „eksperti” kuri ministra Raimonda Bergmaņa prombūtnes laikā publiskoja „analītisku” paziņojumu, kurā uz atklāti muļķīgu apsvērumu pamata bija secināts, ka pret Latviju tiekot "īstenota no ārienes organizēta plaša mēroga informācijas operācija, kas pēc struktūras un izpildījuma ir identiska tām, kas tika novērotas priekšvēlēšanu laikā ASV, Francijā un Vācijā”.

Paziņojumā, kurš bija izplatīts Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departamenta Preses nodaļas vārdā, tika apgalvots, ka notiekot „iespējams, ļoti plaša informācijas operācija, lai nomelnotu Latvijas tēlu Rietumu valstīs un grautu sabiedrības uzticēšanos valstij”.

Tāpat paziņojumā tika apgalvots, ka „ar diezgan augstu varbūtību var paredzēt, ka šīs nav informācijas operācijas beigas, un sekos turpinājums”. Aizsardzības ministrija pieļaujot, ka „šis ir tikai sākums, lai no ārienes ietekmētu Latvijas iekšpolitiku un gaidāmās Saeimas vēlēšanas šā gada oktobrī”.

Šos satraucošos apgalvojumus Latvijas valsts aizsardzības resors bija izteicis uz diezgan īpatnas analīzes pamata. Pirmkārt, „Aizsardzības ministrijas analīze” liecinot, ka „operācijas avots ir "AssociatedPress" žurnālista Karlo Piovano tvīts (ievietots Twitter 19.februārī 19:05) ar saiti uz vietni "AP News" un fotogrāfiju, kurā redzams Latvijas Bankas prezidents I.Rimšēvičs kopā ar vairākām personām”.

Pārbaudot fotogrāfiju starptautiskās fotoaģentūras "Scanpix" datubāzē, Aizsardzības ministrijas vārdā nesauktie eksperti esot secinājuši, ka konkrētā fotogrāfija tajā ievietota 2018.gada 19.februārī, nevis jau 2010.gadā, un to ievietojusi trešā puse.

Patiesībā gan „ekspertu” veiktā „analīze” bija atklāti muļķīga, jo bija tikai likumsakarīgi, ka tikai pēc Associated Press publikācijas tajā izmantotā, no aģentūras avotiem iegūtā fotogrāfija tiek ievietota fotoaģentūras datu bāzē, nevis tur ir atradusies jau astoņus gadus.

Tāpat Aizsardzības ministrijas anonīmie „eksperti” bija „izanalizējuši”, ka Associated Press publikācija esot tikusi „izplatīta interneta vietnēs, kas pirms tam par Latviju nav neko informējušas, daudzas no tām ir mazpazīstamas vai ar finanšu sektoru nesaistītas”.

„Eksperti” acīmredzami neko nebija zinājuši par to, kādā veidā tiek izplatītas Associated Press publikācijas un ka nozīmīgākās no tām tiek automātiski publicētas visdažādākajos interneta resursos, kuri šo informācijas lentu pasūta.

Lai noskaidrotu, kādi tieši „eksperti” ir veikuši šo „analīzi”, Aizsardzības ministrijai tika uzdoti šādi jautājumi:

1) kas (vārds, uzvārds, amats) bija tās Aizsardzības ministrijas amatpersonas/darbinieki, kas sagatavoja izplatīto paziņojumu par iespējamo informatīvo uzbrukumu valstij?

2) kas (vārds, uzvārds, amats) bija tās Aizsardzības ministrijas amatpersonas/darbinieki, kas izplatīja izplatīto paziņojumu par iespējamo informatīvo uzbrukumu valstij?

3) kas (vārds, uzvārds, amats) bija tās Aizsardzības ministrijas amatpersonas/darbinieki, kas veica analīzi, kas bija pamatā izplatītajam paziņojumam par iespējamo informatīvo uzbrukumu valstij? Kāda ir katra no šiem darbiniekiem izglītība un zināšanas šādā analīzē?

4) vai minētā paziņojuma teksts bija saskaņots ar aizsardzības ministru?

5) ar kurām citām Aizsardzības ministrijas amatpersonām bija saskaņots minētā paziņojuma teksts?

Pēc gandrīz divas dienas ilgām pārdomām saistībā ar šiem jautājumiem Aizsardzības ministrija paziņoja, ka... tās "stulbeņu saraksts" esot oficiāli noslepenots vismaz uz gadu.

Pēc tam Aizsardzības ministrijai tika nosūtīts oficiāls informācijas pieprasījums, bet tagad – arī pieteikums administratīvajā tiesā. Pietiek šodien publisko pilnu Bergmaņa vadītās ministrijas vēstījumu – kāpēc tās „stulbeņu saraksta” publiskošana varētu kaitēt valsts interesēm.

Par iesnieguma izskatīšanu

Aizsardzības ministrijā (turpmāk arī - Ministrija) 2018. gada 27. februārī ir saņemts Jūsu 2018. gada 22. februāra iesniegums (reģistrēts Ministrijā ar Nr. L-PV/312), kurā Jūs saistībā ar Ministrijas Militāri publisko attiecību departamenta Preses nodaļas sagatavoto un izplātīto paziņojumu „Pret Latviju tiek izvērsta masveida informācijas operācija” (turpmāk - Paziņojums) lūdzat sniegt šādu informāciju:

1) kādi darbinieki un ierēdņi pašlaik strādā Ministrijas Militāri publisko attiecību departamenta Preses nodaļā (vārds, uzvārds un amats), kā arī, kāds ir šo personu amata apraksts un iegūtā izglītība, kas bija par pamatu šo personu pieņemšanai darbā;

2) kuri no šiem darbiniekiem vai ierēdņiem (vārds, uzvārds un amats) sagatavoja Paziņojumu;

3) kuras amatpersonas (vārds, uzvārds un amats) izplatīja Paziņojumu;

4) kuras amatpersonas (vārds, uzvārds un amats) veica analīzi, kas bija pamatā izplatītajam Paziņojumam, kā arī kāda ir šo amatpersonu izglītība un zināšanas šādā analīzē;

5) vai Paziņojuma teksts bija saskaņots ar aizsardzības ministru;

6) ar kurām citām amatpersonām (vārds, uzvārds un amats) bija saskaņots Paziņojuma teksts (turpmāk - Iesniegums).

Ministrija konstatē, ka Iesnieguma 2. - 6. punktā minēto informāciju Jūs jau bijāt pieprasījis 2017. gada 21. februārī Militāri publisko attiecību departamenta Preses nodaļai un atsevišķām Ministrijas amatpersonām adresētajā elektroniskajā vēstulē.

Militāri publisko attiecību departamenta Preses nodaļa 2017. gada 22. februāra elektroniskajā vēstulē norādīja, ka informācija par Paziņojuma sagatavošanā un izplatīšanā iesaistītajām personām atbilstoši Informācijas atklātības likuma 5. panta otrās daļas 2. punktam un Ministrijas 2018. gada 2. janvāra rīkojuma Nr.l-R pielikuma “Aizsardzības ministrijas ierobežotas pieejamības informācijas saraksts” 11. punktam ir vērtējama kā ierobežotas pieejamības informācija, kura pieprasāma Informācijas atklātības likuma 11. panta ceturtajā daļā paredzētajā kārtībā.

Saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 2. panta pirmo un trešo daļu sabiedrībai ir pieejama visa informācija, kura ir iestādes rīcībā vai kuru iestādei atbilstoši tās kompetencei ir pienākums radīt, izņemot likumā noteiktos gadījumus. Atbilstoši šā likuma 3. pantam un 10. panta trešajai un ceturtajai daļai informāciju iedala vispārpieejamā informācijā, kuru sniedz jebkuram, kas to vēlas saņemt, un ierobežotas pieejamības informācijā, kuru sniedz, ievērojot šajā likumā noteikto īpašo kārtību.

Ierobežotas pieejamības informācija saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 5. panta pirmo daļu ir tāda informācija, kura ir paredzēta ierobežotam personu lokam sakarā ar darba vai dienesta pienākumu veikšanu un kuras izpaušana vai nozaudēšana šīs informācijas rakstura un satura dēļ apgrūtina vai var apgrūtināt iestādes darbību, nodara vai var nodarīt kaitējumu personu likumiskajām interesēm. Šā likuma 11. panta ceturtā daļa paredz, ka ierobežotas pieejamības informāciju pieprasa rakstveidā. Pieprasot ierobežotas pieejamības informāciju, persona pamato savu pieprasījumu un norāda mērķi, kādam tā tiks izmantota. Ja ierobežotas pieejamības informācija tiek izsniegta, tās saņēmējs uzņemas saistības šo informāciju izmantot tikai tiem mērķiem, kuriem tā pieprasīta.

Iesniegumā norādīts, ka pieprasītā informācija Jums ir nepieciešama, lai veicinātu tiesiskumu valsts pārvaldē un labas pārvaldības principus.

Izvērtējot Iesniegumā ietverto informācijas pieprasījumu un tā pamatojumu, Ministrija norāda turpmāko.

[1] Iesnieguma 1. punktā Jūs lūdzat norādīt katra Militāri publisko attiecību departamenta Preses nodaļas darbinieka un ierēdņa vārdu, uzvārdu, amatus un izglītību.

Saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 5. panta otrās daļas 4. punktu un 8. pantu informācija par fiziskas personas privāto dzīvi ir ierobežotas pieejamības informācija un tiek aizsargāta ar likumu. Personas datu aizsardzību reglamentē Fizisko personu datu aizsardzības likums. Tā mērķis ir aizsargāt fizisko personu pamattiesības un brīvības, it īpaši privātās dzīves neaizskaramību, attiecībā uz fiziskās personas datu apstrādi. Saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likuma 6.pantu ikvienai fiziskajai personai ir tiesības uz savu personas datu aizsardzību. Šā likuma 2. panta 3. punkts noteic, ka personas dati ir informācija, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu fizisko personu. Tādējādi personas vārds un uzvārds kopsakarā ar informāciju par darbavietu, ieņemamo amatu un iegūto izglītību ir atzīstami par personas datiem, pēc kuriem attiecīgo personu var identificēt, savukārt šo datu apstrāde skar personas privāto dzīvi. Ievērojot norādīto, Jūsu Iesniegumā pieprasītās informācijas izsniegšana ir vērtējama kopsakarā ar Fizisko personu datu aizsardzības likuma 7. pantā uzskaitītajiem gadījumiem, kādos ir atļauta personas datu apstrāde.

Atbilstoši Fizisko personu datu aizsardzības likuma 7. panta 5. punktam personas datu apstrāde ir atļauta, ja tā ir nepieciešama, lai nodrošinātu sabiedrības interešu ievērošanu.

Administratīvo tiesu judikatūrā ir atzīts, ka valsts amatpersonas vairāk kā jebkuras citas personas ir pakļautas dažādiem ierobežojumiem un atrodas pastiprinātā sabiedrības uzmanības lokā, tādējādi priekšroku dodot sabiedrības tiesībām uz informāciju (sk. Augstākās tiesas 2009. gada 26. marta sprieduma lietā Nr. SKA-68/2009 10. punktu, 2012. gada 13. janvāra sprieduma lietā Nr. SKA-45/2012 9. punktu). Vienlaikus tas neizslēdz iestādes pienākumu katrā konkrētajā gadījumā individuāli izvērtēt valsts amatpersonas datu izpaušanas nepieciešamību un samērīgumu, lai nodrošinātu saprātīgu līdzsvaru starp sabiedrības tiesībām saņemt informāciju un personas datu aizsardzību, tādējādi garantējot šo personu privātās dzīves aizsardzību.

Bez ievērības nav atstājams apstāklis, ka visu Militāri publisko attiecību departamenta Preses nodaļā nodarbināto personu amati ir saistīti ar valsts noslēpuma, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, Eiropas Savienības un ārvalstu institūciju klasificētās informācijas izmantošanu un aizsardzību. Ņemot vērā šā brīža ģeopolitisko situāciju, Nacionālās drošības koncepcijas 4.2. apakšpunktā izklāstītos riskus, kas saistīti ar ārvalstu izlūkošanas un drošības dienestu darbību, kā arī Paziņojuma saturu, Ministrija atzīst, ka informācijas par Militāri publisko attiecību departamenta Preses nodaļas darbiniekiem un ierēdņiem publiskošana Iesniegumā pieprasītajā apjomā radītu kaitējuma risku šo personu profesionālajām un privātajām interesēm, kā arī valsts drošības un nacionālo interešu apdraudējuma risku.

Ievērojot norādīto, Ministrijas uzskata, ka šajā gadījumā ir pieļaujams izņēmums no valsts pārvaldes atklātības un pieejamības principa, ierobežojot informācijas par Militāri publisko attiecību departamenta Preses nodaļas darbiniekiem un ierēdņiem pieejamību. Valsts drošības intereses un fizisko personu datu aizsardzība konkrētajā situācijā prevalē pār Jūsu interesi iegūt attiecīgo informāciju tās publicēšanai plašsaziņas līdzekļos.

[2] Vienlaikus vēršam uzmanību, ka šīs vēstules 1. punktā norādītais neizslēdz Jūsu tiesības iepazīties ar Militāri publisko attiecību departamenta Preses nodaļas darbu reglamentējošajiem dokumentiem un šajā nodaļā nodarbināto personu amatu aprakstiem, kā arī papildus interesējošos jautājumos sazināties ar nodaļas vadītāju, kura kontaktinformācija ir publiski pieejama.

Vienlaikus, respektējot Jūsu Iesniegumā izrādīto interesi par Militāri publisko attiecību departamenta Preses nodaļas darbu, paskaidrojam, ka saskaņā ar Ministrijas 2009. gada 10. decembra reglamenta Nr.33REGL “Militāri publisko attiecību departamenta nolikums” 12.4. apakšpunktu viens no šīs nodaļas uzdevumiem ir paust aizsardzības nozares viedokli atbilstoši iekšējos normatīvajos aktos noteiktajam deleģējumam. Attiecīgi šajā nodaļā nodarbināto personu amata pienākumos ietilpst nodrošināt plašsaziņas līdzekļus ar informāciju par aizsardzības nozari, organizēt preses konferences, intervijas, gatavot rakstus, paziņojumus presei un citus informatīvos materiālus, kā arī veikt plašsaziņas līdzekļu monitoringu un satura analīzi. Visiem Militāri publisko attiecību departamenta Preses nodaļas darbiniekiem un ierēdņiem ir augstākā izglītība sociālajās zinātnēs vai citā nodaļas darbības sfērai atbilstošajā jomā.

[3] Iesnieguma 2., 3., 5. un 6. punktā Jūs lūdzat norādīt konkrētas amatpersonas, kas piedalījās Paziņojuma sagatavošanā, saskaņošanā un izplatīšanā (to vārdus, uzvārdus un amatus), savukārt 4. punktā - norādīt amatpersonas, kas analizēja Paziņojuma pamatā esošo informāciju (to vārdus, uzvārdus, amatus, izglītību un zināšanas attiecīgajā jomā).

Vēršam izmanību, ka šīs vēstules 1. punktā izklāstītie apsvērumi attiecībā uz Militāri publisko attiecību departamenta Preses nodaļas darbinieku un ierēdņu personas datu izpaušanu ir attiecināmi arī uz Iesniegumā 2. - 4. un 6. punktā pieprasīto informāciju.

Papildus norādām, ka informācija par Ministrijas paziņojumu sagatavošanas, saskaņošanas un izplatīšanas procesu un tajā iesaistītajām personām ir paredzēta vienīgi Ministrijas iekšējai lietošanai. Saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 5. panta otrās daļas 2. punktu informācija, kas paredzēta un noteikta iestādes iekšējai lietošanai, ir uzskatāma par ierobežotas pieejamības informāciju. Savukārt atbilstoši šā likuma 6. panta pirmajai daļai par iestādes iekšējās lietošanas informāciju uzskatāma informācija, kas iestādei nepieciešama, sagatavojoties lietu kārtošanai.

Ierobežojuma iepazīties ar iestādes iekšējās lietošanas informāciju mērķis ir bijis nodrošināt iestādei iespēju netraucēti pildīt savas funkcijas un brīvi formulēt savu viedokli, t. sk. arī pasargāt iestādes amatpersonas no iespējamās ārējās ietekmēšanas un spiediena no trešo personu puses. Šādas informācijas izpaušana varētu traucēt iestādes amatpersonām pilnvērtīgi veikt savus pienākumus.

Lai Ministrijai būtu pamats Jums izsniegt ierobežotas pieejamības informāciju, jāpastāv konkrētam leģitīmam mērķim, kam šī informācija tiks izmantota. Savā Iesniegumā Jūs paskaidrojat, ka šī informācija Jums ir nepieciešama, lai veicinātu tiesiskumu valsts pārvaldē un labas pārvaldības principus. Ministrija uzskata, ka šāds formulējums ir pārāk vispārīgs un nekonkrēts. Proti, Jūs neesat pietiekami skaidri norādījis, kāpēc Jums šī ierobežotas pieejamības informācija ir nepieciešama.

Turklāt Ministrija konstatē, ka tīmekļa vietnē www.pietiek.com 2018. gada 22. februārī tika publicēts Jūsu raksts „Aizsardzības ministrija oficiāli noslepenojusi savu “stulbeņu sarakstu””, kurā Jūs bijāt paudis savu viedokli par Paziņojumu un Militāri publisko attiecību departamenta Preses nodaļas 2017. gada 22. februāra elektroniskajā vēstulē sniegto atbildi. Izvērtējot Iesniegumu kopsakarā ar šo rakstu, ir redzama Jūsu publiski izteiktā nievājoša attieksme pret Paziņojumu un personām, kas piedalījās tā sagatavošanā, saskaņošanā un izplatīšanā. Tādejādi varētu tikt apšaubīts Iesnieguma patiesais mērķis, proti, tas varētu būt saistīts nevis ar sabiedrības interesi pārliecināties par Ministrijas un to amatpersonu darbības tiesiskumu un atbilstību labas pārvaldības principam, bet gan ar Jūsu vēlmi iegūt papildu pierādījumus Jūsu publiski izteiktajam viedoklim.

Šādos apstākļos Ministrijai rodas pamatotas šaubas par to, ka Iesniegumā pieprasītā informācija tiks izmantota leģitīmam mērķim un tās izpaušana neradīs kaitējumu valsts drošībai un Ministrijas amatpersonu tiesiskajām interesēm. Ministrijai ir jānodrošina saviem darbiniekiem un ierēdņiem amata pienākumu izpildei piemēroti apstākļi un jānovērš iespējamais tiesību uz privāto dzīvi aizskārums.

Ievērojot norādīto, Ministrija nekonstatē pietiekamu pamatojumu Iesniegumā pieprasītās ierobežotas pieejamības informācijas izsniegšanai.

Saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 15.panta pirmo daļu Ministrijas lēmumu Jūs varat pārsūdzēt, iesniedzot pieteikumu Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā (Baldones ielā 1 A, Rīgā, LV-1007), viena mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas.

Dokumenti

FotoFotoFotoFoto

Novērtē šo rakstu:

38
6