Menu
Pilnā versija
Foto

Ārpus Saeimas esošie laulības institūta pretinieki liek kāju durvīs

Dzintars Rasnačs, tieslietu ministrs, pagaidām četrreiz precējies · 05.12.2017. · Komentāri (15)

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Ievērojot, ka ārpus Saeimas esošie laulības institūta pretinieki savai likumdošanas iniciatīvai (Kopdzīves likums) ir savākuši 10 tūkstošus parakstu, informēju par to, ka šis solis ir kā kāja durvīs ceļā uz viendzimuma kopdzīves, tam sekojošas viendzimuma laulības un bērnu adopcijas šādā laulībā legalizāciju.

Šoreiz tā nav nekāda sazvērestības teorija. Par šādu notikumu virzības realitāti liecina Eiropas Cilvēktiesību tiesas prakse. Ja valsts ar šādu likumu ir legalizējusi ārpuslaulības kopdzīvi, tad tās pienākums ir spert arī nākamos soļus šajā virzienā - viendzimuma partnerība, viendzimuma laulības un tiesības adoptēt bērnus.

Ko darīt šādā situācijā?

Pārlieciniet Jūsu atbalstītos Saeimas deputātus, ka tāds kopdzīves speciālais likums nav nepieciešams, jo esošie likumi jau dod absolūti lielāko daļu civiltiesisko (un ne tikai) garantiju:

Iespējas personām privātas vienošanās ceļā vienoties par dažādiem civiltiesiska rakstura jautājumiem

________________________________________

I Savstarpējo mantisko attiecību risināšana

Civillikums paredz dažādus tiesiskos mehānismus, kā divas kopā dzīvojošas personas var regulēt savstarpējās mantiskās attiecības:

1. Dāvinājums līgums – personas var slēgt ar citu personu dāvinājuma līgumu par jebkuru ķermenisku vai bezķermenisku lietu – nekustamu īpašumu, kustamu mantu, prasījuma tiesību.

2. Pirkuma un maiņas līgums – persona var citai personai atsavināt jebkuru ķermenisku vai bezķermenisku lietu.

3. Nomas, īres, patapinājuma līgumi – persona var nodot citai personai lietošanā bez atlīdzības vai par atlīdzību jebkuru tai piederošu lietu.

4. Uztura līgums – divas personas var noslēgt uztura līgumu, kur uztura devējs apmaiņā pret kādu mantisku vērtību apsolās dot uzturu uztura ņēmējam.

5. Aizdevuma līgums – persona ar ikvienu citu personu var noslēgt aizdevuma līgumu par zināma daudzuma atvietojumu lietu aizdošanu.

6. Pilnvarojums līgums – persona var noslēgt ar citu personu pilnvarojuma līgumu, ar kuru tā var pilnvarot šo personu vest atsevišķas lietas pilnvarotāja vārdā un uzdevumā vai pārzināt visas pilnvarotāja lietas.

7. Nākotnes pilnvarojuma līgums – persona var uzdot citai persona pārzināt visas savas lietas, ja veselības traucējumu dēļ vai citu iemeslu vai apstākļu dēļ tā kādā brīdī nākotnē nespēs saprast savas darbības nozīmi vai vadīt to.

Vienlaikus personām, kuras dzīvo kopā un kuras kopīgi atsavināšanas darījumu ceļā iegūst mantu (īpašumu), ir iespēja īpašumtiesības uz šo mantu nostiprināt kopīpašuma formā, tādējādi iegūstot tiesības rīkoties kopīgi ar attiecīgo īpašumu.

II Savstarpējo mantisko attiecību sakārtošana nāves gadījumam

Paralēli likumiskajai mantošanai, kad mantot ir aicināti tikai laulātais, radinieki un adoptētie, Civillikums pieļauj arī citus mantošanas veidus, kas nav tieši saistīti ar laulību vai radniecību.

1.Testamentārā mantošana - ikvienai personai ir tiesības taisīt publisku vai privātu testamentu, ar kuru tā dod rīkojumu rīcībai ar visu tās mantu, kādu mantas daļu vai atsevišķu lietu šīs personas nāves gadījumā.

2.Līgumiskā mantošana - mantojuma līgums, ar kuru viena persona citai personai vai divas personas savstarpēji viena otrai var piešķirt tiesības uz visu savu mantojumu, konkrētu tā daļu vai atsevišķu lietu.

III Savstarpējās vienošanās ģimenes lietās

Bērna vecāki, neatkarīgi no tā, vai viņi ir savstarpējā laulībā, var slēgt vienošanās par bērna uzvārdu un vienošanos par viena vecāka atsevišķas aizgādības nodibināšanu.

IV Citu normatīvo aktu regulējums:

1. Likums „Par apdrošināšanas līgumu” paredz, ka dzīvības un nelaimes gadījumu apdrošināšanas līgumā var norādīt vienu vai vairākas personas – labuma guvējus, kas saņems apdrošināšanas atlīdzību apdrošinātā nāves gadījumā;

2. Valsts sociālo pabalstu likums (14.pants) paredz, ka apbedīšanas pabalstu piešķir tai personai, kas uzņēmusies apbedīšanu;

3. Pacientu tiesību likums noteic, ka pacients var pilnvarot jebkuru citu personu viņa vietā piekrist ārstniecībai kopumā vai ārstniecībā izmantojamajai metodei vai atteikties no ārstniecības kopumā vai izmantojamās metodes, kā arī saņemt informāciju par viņa ārstniecību;

4. Seksuālās un reproduktīvās veselības likums noteic, ka medicīnisko apaugļošanu veic pēc heteroseksuāla pāra vai sievietes vēlēšanās.

Novērtē šo rakstu:

54
5