Iesaki rakstu:

Tas, ka airBaltic nespēs saprātīgā veidā atrast finanšu līdzekļus 200 miljonu eiro apmērā, bija skaidrs jau pirms pāris gadiem. Bija redzams, ka airBaltic finanšu stāvoklis uz 2022. gada beigām neļauj cerēt piesaistīt ārējo finansējumu obligāciju dzēšanai. Neadekvātā lidmašīnu iepirkšanas programma to pasliktināja vēl vairāk. Pa vidu bija daudz solījumu un izpildīšanās masu mēdijos, taču rezultāts ir tieši tāds kāds ir. AirBaltic kārtējo reizi jāglābj no bankrota. Pāris piezīmes šajā sakarā.

Investīciju jomā ir tāds sens un pārbaudīts likums – nesūtīt slikti ieguldītam eiro pakaļ nākošo.

Taču, ja tomēr to dari, tad ir jāatbild sev uz jautājumu - kas šoreiz būs citādāk un kāpēc projekts, kurš strādā ar zaudējumiem, sāks pelnīt.

AirBaltic sakarā būtu šāds jautājums - kāpēc uzņēmumā, kas ir divreiz bankrotējis un ir ticis glābts ar valsts budžeta naudu, būtu jāturpina ieguldīt. Esošais biznesa modelis ir parādījis savu dzīvotnespēju. Esošā uzņēmuma vadība sākot ar akcionāru Satiksmes ministrijas personā, beidzot ar valdi ir parādījusi savu nespēju nodrošināt airBaltic finanšu stabilitāti.

Kas liek cerēt uz to, ka šie divsimt miljoni nepazudīs turpat, kur iepriekšējie?

Vienreiz nonākt pie bankrota varbūt ir arī nejaušība. Tas nav nekas neparasts un katram var gadīties. Divreiz – tā ir sagadīšanās. Trešā reize jau ir likumsakarība. Un Gausa kungam šī ir trešā reize.

Ungāri izlēma Malev neglābt. Un ko mēs? Ko tad valdība glābs? Gausa kungu, airBaltic vai abus?

P.S. Šie divsimt miljoni ir uz valsts parāda un fiskālās telpas samazinājuma rēķina, tātad citiem būs mazāk. Latvijas iedzīvotājiem tas maksās dārgi. Turklāt, kā jau minēju iepriekš, Gausa kungs ar airBaltic acīmredzot tiks apkalpots bez rindas.