Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Caur adatas aci izvilktā ideja par jauna, politiķiem pakļauta iekšējās drošības dienesta izveidi Saeimā bijusi iespējama, tikai pateicoties Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pārstāvja Saeimas Prezidijā, ventspilnieka Jāņa Vucāna atbalstam. Viņš Pietiek nenoliedz, ka šo jautājumu apspriedis ar Aivaru Lembergu. Savukārt Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (Vienotība) noliedz, ka atbalstu šai idejai meklējusi pie ventspilniekiem. Saeimas kuluāros plaši tiek apspriests, ka varētu būt notikusi politiskā tirgošanās un Āboltiņa varētu būt apsolījusi Vienotības atbalstu Gundara Daudzes (ZZS) kļūšanai par Saeimas spīkeru jaunajā parlamenta sasaukumā šoruden.

Pietiek publicētais raksts par slepus un steigā izveidoto Saeimas iekšējās drošības dienestu, kuram nodotas iepriekš politiski neitrālās Saeimas Kancelejas funkcijas drošības jautājumos, ceturtdienas rītā izraisīja Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas neapmierinātību. Kuluāros tas jau tiek dēvēts par "Āboltiņas drošības dienestu".

Saeimas ārkārtas sēdes translācijas audio ierakstā pirms sēdes sākuma Prezidija locekļu mikrofoni tvēruši murdoņas apslāpētu Āboltiņas un Ineses Lībiņas-Egneres sarunu, kas beidzas ar spīkeres specifiskajiem smiekliem un Lībiņas-Egneres ironisku frāzi: "Nezinu pat, kā lai Margēvičai pasaku paldies par acu atvēršanu." Pietiek publicē šo īso audio ierakstu.

Audio (mp3, 650Kb) (lejuplādēt)

Oficiāli Āboltiņa jaunā Saeimas iekšējās drošības dienesta izveidi Pietiek pamato ar neseno ārkārtas gadījumu, kad tika nozagti vairāki Saeimas plenārsēžu zālē iebūvētie datori, kā arī piesedzas ar Valda Zatlera vadītās Saeimas Nacionālās drošības komisijas ieteikumiem.

Āboltiņa noliedz, ka atbalstu Saeimas iekšējās drošības dienesta izveidei būtu apspriedusi ar Ventspils mēru un ZZS neformālo līderi Aivaru Lembergu vai Gundaru Daudzi, kurš rudenī kandidēs Saeimas vēlēšanās no ZZS saraksta Kurzemē. Tāpat viņa noliedz politisku solījumu došanu, ka Daudze rudenī pēc vēlēšanām varētu saņemt Vienotības atbalstu nākamā Saeimas spīkera vēlēšanās. "Uz abiem jautājumiem atbilde ir nē!" īsziņā Pietiek rakstīja Vienotības līdere.

Tikmēr Saeimas Prezidija loceklis no ZZS Jānis Vucāns, kurš trešdien slēgtajā sēdē kopā ar Āboltiņu un Lībiņu-Egneri atbalstīja iekšējās drošības dienesta izveidi, nodrošinot šim lēmumam minimālu pārsvaru, uz Pietiek tiešu jautājumu, vai to apspriedis ar Lembergu, atbildēja apstiprinoši.

"Viņš ir informēts, ka šāda lieta notiek. Viņa reakcija bija tāda, ka es esmu Prezidijā un man pašam kompetences ietvaros ir jālemj," atzina Vucāns. Par Daudzes izredzēm kļūt par nākamās Saeimas spīkeri un kādu politisko vienošanos šai sakarā par drošības dienesta izveidi Vucāns neesot informēts.

Tā kā Saeimas Prezidijā, kas trešdien slepenībā pieņēma grozījumos parlamenta amatu katalogā un štatu sarakstā, lai izveidotu jauno iekšējās drošības dienestu, ir pieci dažādu frakciju deputāti un bija zināms, ka Nacionālās apvienības (NA) deputāts Dzintars Rasnačs un Saskaņas centra deputāts Andrejs Klementjevs to neatbalstīs, tieši Vucāna balss bija izšķirošā.

Pietiek jau rakstīja, ka ar parlamenta iekšējo drošību saistītās funkcijas no politiski neitrālās Saeimas Kancelejas pārraudzības nu nodotas jaunizveidotam Saeimas iekšējās drošības vadītājam, kas būs pakļauts no politiķiem sastāvošajam Saeimas Prezidijam. Kontroli pār Saeimas Caurlaižu biroju, informācijas sistēmas drošības pasākumiem un Sevišķās lietvedības nodaļu, kas tiek nodoti jaunajai struktūrvienībai, var izmantot arī politiski, kontrolējot deputātu kontaktus un saziņu. 

Saeimas kuluāros Āboltiņas iniciētās izmaiņas izraisījušas Vienotības politisko konkurentu nervozitāti un neapmierinātību. Kontrole pār Saeimas Caurlaižu biroju ļauj izsekot, kādiem apmeklētājiem un kādiem auto pieteiktas caurlaides, līdz ar to uzzināt politiķu kontaktus un gaitas. Ir arī bažas, ka par Saeimas datortīklu  atbildīgā informācijas sistēmas drošības pārvaldnieka funkciju kontrole, kas arī nodota jaunā iekšējās drošības vadītāja pārraudzībā, var tikt izmantota, lai piekļūtu deputātu sarakstei un politiski sensitīviem failiem.

Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, jaunā iekšējās drošības dienesta vadītāja amata aprakstā, kas trešdien pieņemts Prezidija sēdes slēgtajā daļā, noteikts, ka visus sava amata pienākumus iekšējās drošības vadītājs var uzticēt darbiniekiem. Tas savukārt ietver riskus, ka, izraugoties formāli profesionāliem kritērijiem atbilstošu Saeimas drošības vadītāju, viņam uzticētās sensitīvās funkcijas patiesībā var tikt uzticētas ierindas darbiniekiem, kas var nebūt politiski neitrāli.

"Tumšais zirdziņš", kurš pēc neoficiālas informācijas tiek bīdīts uz jaunizveidotā Saeimas iekšējās drošības vadītāja amatu, ir Drošības policijas darbinieks, 45 gadus vecais Jānis Gulītis. Viņš ir bieži sastopams Ministru kabineta ēkā, jo atbild par premjeres Laimdotas Straujumas (Vienotība) apsardzi un šo funkciju pildīja vēl arī vismaz iepriekšējā premjera laikā. Iespējams, šī iemesla dēļ bijušie kolēģi Gulīti Pietiek raksturojuši kā Vienotības divām augstākajām amatpersonām ļoti lojālu. Izskan arī versija, ka Gulītis, ja tiešām tiks virzīts šim amatam, būs tikai nomināls jaunās drošības struktūras vadītājs un noteicošie tajā būs citi, politiski izraudzīti darbinieki.

Formāli jaunās drošības struktūras izveide, kontroli pār Saeimas Caurlaižu biroju, informācijas sistēmas drošību un Speciālās lietvedības nodaļu izslēdzot no politiski neitrālā Saeimas Kancelejas direktora Māra Steina amata apraksta, no parlamenta spīkeres Āboltiņas puses oficiāli tikusi pamatota ar to, ka Steins vairākus gadus nav aktualizējis ar parlamenta caurlaižu izsniegšanu saistītos dokumentus. Tomēr nu šie dokumenti ir aktualizēti un izgājuši saskaņošanu Drošības policijā, bet "iestrēguši" Āboltiņas politiskajā birojā un netiek virzīti apstiprināšanai Saeimas Prezidijā.

Lēmums par jaunās drošības struktūras izveidi trešdien Prezidija sēdes slēgtajā daļā virzīts, izmantojot, ka komandējumā Ukrainā atrodas Prezidija sekretārs Rasnačs (NA), par kuru bija zināms, ka viņš pret to iebilst.

"Šis birojs tiks izveidots politiskiem mērķiem. Drošības jautājumu padotība Saeimas Kancelejai deva politiskās neitralitātes garantijas, līdz ar šo politiskā neitralitāte ir zudusi. Arī Saeimas iekšējās drošības vadītāja kandidātu atlase notikusi pilnā slepenībā, kas liek domāt, ka meklēti vienai politiskajai partijai lojāli kadri, tikai no nostāstiem dzirdu par kādu "tumšo zirdziņu", kas izraudzīts," pa tālruni no Ukrainas notikušo Pietiek komentēja Rasnačs. Pēcpusdienā viņš savā sociālā tīkla Twitter profilā, neminot kontekstu, bija ierakstījis: "Kamēr esmu ārpus Latvijas, tikmēr Saeimas prezidijā paslepus tiek pieņemti, manuprāt, prettiesiski lēmumi."

Novērtē šo rakstu:

112
7