Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Eiropas valstu pieredze liecina, ka teroristu organizācijas internetā aktīvi izplata savus propagandas materiālus. Tie satur terorismu atbalstošu informāciju, kā arī ieteikumus terora aktu sagatavošanai un veikšanai. Šobrīd zināmākie islāmistu teroristu propagandas materiāli ir interneta žurnāli angļu valodā Inspire, Dabiq un Rumiyah.

Teroristu organizācijas šos materiālus izplata arī interneta sociālajos tīklos (Facebook, Instagram, Youtube, Twitter), kas ir īpaši populāri jauniešu vidē. Teroristu atbalstītāji arī izmanto sociālos tīklus, lai meklētu un uzrunātu cilvēkus, kuri izrāda interesi par teroristu grupējumiem. Jaunieši, īpaši tie, kuru personības vēl nav nostiprinājušās, var viegli pakļauties teroristu propagandas ietekmei un radikalizēties, kā arī iesaistīties teroristiskās darbībās.

Eiropas valstīs konstatētās tendences liecina, ka radikāli noskaņotas personas sev interesējošu informāciju aizvien vairāk iegūst no interneta brīvpieejas punktiem, ieskaitot bibliotēkas. Turklāt bibliotēkās ir pieejama arī plaša reliģiskā literatūra, kas šādas personas varētu interesēt. Analizējot notikumus Eiropā un drošības situāciju Latvijā, Drošības policija ir konstatējusi, ka līdzīgas tendences, kaut arī mazākā mērā, tomēr ir novērojamas arī Latvijā.

Nolūkā iegūt apsteidzošu informāciju par personu iespējamu radikalizāciju/iesaistīšanos teroristiskās darbībās, Drošības policija ir izstrādājusi sarakstu ar pazīmēm, kuras varētu liecināt par personas radikalizāciju internetā. Līdz ar to mēs aicinām Latvijas bibliotēku darbiniekus pievērst uzmanību šādām pazīmēm:

1)   apmeklētāju pastiprināta interese par islāmu, t.sk. teroristiskām organizācijām, teroristisko organizāciju propagandas materiāliem;

2)   atklāta atbalsta paušana terorismam, to organizācijām, īpaši Daesh (zināma arī kā IS, ISIS, ISIL);

3) teroristiskās organizācijas Daesh logo demonstrēšana, nēsāšana uz apģērba;

4) vardarbību saturošo video materiālu skatīšanās internetā, īpaši teroristu veikto nāvessodu izpildi ar galvas nociršanu;

5) teroristu propagandas materiālu, terora aktu instrukciju skatīšanās internetā;

6) pastiprināta interese par notiekošo teroristisko organizāciju kontrolētās teritorijās.

Jānorāda, ka neviena no minētajām pazīmēm nav pilnīgs apstiprinājums indivīda radikalizācijai. Katrs gadījums ir individuāls, un tā izvērtēšanā jāņem vērā identificēto pazīmju kopums.

Gadījumā, ja Jūs konstatējiet kādu no minētajām pazīmēm vai to kopumu, aicinām fiksēt attiecīgo personu identificējošu informāciju (vārds, uzvārds, apraksts, interesējošā literatūra u.c.) un informēt par to Drošības policiju.

Attēlā - Drošības policijas priekšnieks Normunds Mežviets.

Novērtē šo rakstu:

29
5