Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Veselības ministrija un konkrēti ministre Anda Čakša vēl pērnā gada nogalē ar rūpju pilnu seju teica, ka mediķiem 2018. gadā tiks  dubultotas algas un beidzot pienācīgi jāsamaksā par darbu.  Tā gan nav pirmā reize, kad skaidri redzams, ka ministre nezina reālo situāciju medicīnā un īsti nesaprot, kas notiek nozarē. Pretēji solījumiem, ka mediķiem jāsaņem motivējošs un profesijas cienīgs atalgojums, piemēram, P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas mediķi ir saņēmuši Jaungada “dāvanu” no slimnīcas valdes, - viņi tiek aicināti brīvprātīgi strādāt virsstundas un vienlaicīgi atteikties no to dubultas apmaksas, jo piekrīt summētajam darba laikam. 

Čakša noskatās uz Stradiņu slimnīcas „dāvanu” mediķiem
Pietiek lasītājs
Veselības ministrija un konkrēti ministre Anda Čakša vēl pērnā gada nogalē ar rūpju pilnu seju teica, ka mediķiem 2018. gadā tiks  dubultotas algas un beidzot pienācīgi jāsamaksā par darbu.  Tā gan nav pirmā reize, kad skaidri redzams, ka ministre nezina reālo situāciju medicīnā un īsti nesaprot, kas notiek nozarē. Pretēji solījumiem, ka mediķiem jāsaņem motivējošs un profesijas cienīgs atalgojums, piemēram, P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas mediķi ir saņēmuši Jaungada “dāvanu” no slimnīcas valdes, - viņi tiek aicināti brīvprātīgi strādāt virsstundas un vienlaicīgi atteikties no to dubultas apmaksas, jo piekrīt summētajam darba laikam. 
Reti kurš no mediķiem zina, kas ir summētais darba laiks, pamatdarba laiks vai citi termini. Tikmēr Darba likuma 68.pants nosaka: darbinieks, kas veic virsstundu darbu, saņem piemaksu ne mazāk kā 100 procentu apmērā no viņam noteiktās stundas vai dienas algas likmes, bet, ja nolīgta akorda alga, – ne mazāk kā 100 procentu apmērā no akorddarba izcenojuma par paveiktā darba daudzumu. 
Savukārt P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas valdes “dāvana” iesaiņotā tā, ka paši mediķi griežas pie valdes ar iniciatīvu un atsakās no papildu samaksas: tas liedz to apstrīdēt un saņemt kompensācijas, kā to vēl nesen par virsstundu darbu saņēma ugunsdzēsēji.
Izskatās, ka valdes locekļi nav informēti, ka dokumentā minētās atsauces uz Ārstniecības likumu, nenodrošinot ārstiem tiesības uz taisnīgu atlīdzību, patiesībā nav pamatotas.
Personālvadības praksē to sauc par bosingu darbavietā, turklāt pati slimnīcas personāldaļas vadītāja Arta Biruma ir pagaidu ( nu gan jau ilgstoši) valdes locekle un ir labi informēta par notiekošo. Tikmēr slimnīcas valde jau ilgstoši strādā tikai ar vienu konkursā uzvarējušu valdes locekli – Elitu Bušu, kas „sagadīšanās pēc” ir V. Silenieka, Latvijas Zaļās partijas līdzpriekšsēdētāja, kaimiņiene. 
Savulaik Čakša kā Bērnu slimnīcas vadītāja pati medijiem atzina: „Es nezinu, vai jūs esat kādreiz strādājusi 24 stundas, es esmu. Kaut kādā sešpadsmitajā [stundā] iestājas paralēlais kosmoss.” 
 Nav skaidrs, kāds ir Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) viedoklis par šo „dāvanu”, taču LVSADA priekšsēdētāja biedre Līga Bārīņa arī strādā Stradiņu slimnīcā. 
Formāli Veselības ministrija nav atbildīga par šādu valdes aicinājumu, bet būtu dīvaini, ja ministrija par to nezinātu. Tikmēr no VM puses netiek nekādi kontrolēts, ka mediķi oficiāli strādā pat 24 un vairāk stundas dienā un ka viens cilvēks var atrasties vairākos darbos vienlaicīgi.
Kontrole nenotiek, neraugoties uz to, ka uz šādiem pārkāpumiem savos ziņojumos atkārtoti ir norādījusi Valsts kontrole, turklāt tiek rupji pārkāpta ES direktīva 2003./88/EK par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem.
No visa uzrakstītā izriet tikai viens secinājums – ka Veselības ministrija un ministre tikai skaistās runās grib reālas nozares reformas, bet sociālie partneri izliekas, ka tam tic, jo paši ir labi iekārtojušies un sen nav nodarbināti ar jautājumu, kā iztikt ar 600 eiro mēnesī un uzturēt ģimeni ar maziem bērniem.

Reti kurš no mediķiem zina, kas ir summētais darba laiks, pamatdarba laiks vai citi termini. Tikmēr Darba likuma 68.pants nosaka: darbinieks, kas veic virsstundu darbu, saņem piemaksu ne mazāk kā 100 procentu apmērā no viņam noteiktās stundas vai dienas algas likmes, bet, ja nolīgta akorda alga, – ne mazāk kā 100 procentu apmērā no akorddarba izcenojuma par paveiktā darba daudzumu. 

Savukārt P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas valdes “dāvana” iesaiņotā tā, ka paši mediķi griežas pie valdes ar iniciatīvu un atsakās no papildu samaksas: tas liedz to apstrīdēt un saņemt kompensācijas, kā to vēl nesen par virsstundu darbu saņēma ugunsdzēsēji.

Izskatās, ka valdes locekļi nav informēti, ka dokumentā minētās atsauces uz Ārstniecības likumu, nenodrošinot ārstiem tiesības uz taisnīgu atlīdzību, patiesībā nav pamatotas.

Personālvadības praksē to sauc par bosingu darbavietā, turklāt pati slimnīcas personāldaļas vadītāja Arta Biruma ir pagaidu ( nu gan jau ilgstoši) valdes locekle un ir labi informēta par notiekošo. Tikmēr slimnīcas valde jau ilgstoši strādā tikai ar vienu konkursā uzvarējušu valdes locekli – Elitu Bušu, kas „sagadīšanās pēc” ir V. Silenieka, Latvijas Zaļās partijas līdzpriekšsēdētāja, kaimiņiene. 

Savulaik Čakša kā Bērnu slimnīcas vadītāja pati medijiem atzina: „Es nezinu, vai jūs esat kādreiz strādājusi 24 stundas, es esmu. Kaut kādā sešpadsmitajā [stundā] iestājas paralēlais kosmoss.” 

Nav skaidrs, kāds ir Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) viedoklis par šo „dāvanu”, taču LVSADA priekšsēdētāja biedre Līga Bārīņa arī strādā Stradiņu slimnīcā. 

Formāli Veselības ministrija nav atbildīga par šādu valdes aicinājumu, bet būtu dīvaini, ja ministrija par to nezinātu. Tikmēr no VM puses netiek nekādi kontrolēts, ka mediķi oficiāli strādā pat 24 un vairāk stundas dienā un ka viens cilvēks var atrasties vairākos darbos vienlaicīgi.

Kontrole nenotiek, neraugoties uz to, ka uz šādiem pārkāpumiem savos ziņojumos atkārtoti ir norādījusi Valsts kontrole, turklāt tiek rupji pārkāpta ES direktīva 2003./88/EK par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem.

No visa uzrakstītā izriet tikai viens secinājums – ka Veselības ministrija un ministre tikai skaistās runās grib reālas nozares reformas, bet sociālie partneri izliekas, ka tam tic, jo paši ir labi iekārtojušies un sen nav nodarbināti ar jautājumu, kā iztikt ar 600 eiro mēnesī un uzturēt ģimeni ar maziem bērniem.

Novērtē šo rakstu:

115
5