Menu
Pilnā versija

Pievienot komentāru

Lapas:    1   



Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo

Kļūda pašos pamatos

18.07.2018. 09:24

Kad vecā civilizācija iebrauc grāvī, kā likums rodas jauna. Un lielākā kļūda ir uzskatīt, ka jaunās civilizācijas karogneši būs vecās civilizācijas pārstāvji. Lai vai cik gudri un cik slaveni, viņi nedarīs neko. Jo ir pilnībā izsmēluši sevi. Iegrimuši slavā un pārticībā viņi vienkārši nespēj radīt vai piedāvāt kaut ko jaunu. Nāks citi, nezināmi cilvēki, ar jaunām idejām un varbūt būs gudrāki par iepriekšējiem. Necentīsies par katru cenu kļūt slaveni un bagāti.

Atbildēt

Neblamējies,

15.07.2018. 23:17

»

Neinteresè

pilnîgi


ja izgāzies. Kas pats debilizējas, tam šķiet, ka pasaule debilizējas, ja ne, tad kāds to debilizē. Un otrādi. Kas neredz jaunas idejas kā L.Lapsa, kas studējusi Suņhuičaja Karakulikasimākslu utt., tie uz pasauli skatās kā vientiesīgi optimistiski debiloīdi. Materiālā nabadzība ir priekšnoteikums materiālajai bagātībai. Un otrādi. Atkal aptaisījos, jo slimoju ar hronisku nesaturēšanu. Un otrādi.

Atbildēt

Pietirst-komas debilā muļķe no MUĻĶU bedres lapsānijas Lupatlase Durka Diždurka Lapspistā

15.07.2018. 19:13

»

Neinteresē

pilnīgi. Debilais Dikļu muļķis pamodies no Muļķu zemes XXI kaksimts. Untuns Mikropiscaczs, Indjulis Durka. Moins


atkal klāt un atkal apvēma savas šķebinoši snirdošās galīgi nomī(z)tās seskādas pastalas!

Atbildēt

Diemžēl,

15.07.2018. 17:07

»

Beidzot

arī visi idioti pamodušies. Neintresē pilnīgi. Dikļu muļķis - Indjūlis Bruka


atkal tas neglābjami slimais rusofobs un bābiski histēriskais cionisma sludinātājs, onanīmais "žīdmasonu / krievžīdu" vajāšanas mānijas šizofrēniķis izbēdzis no garīgo slimnieku stacionāra sevišķi agresīvo pacientu izolatora, kur visu laiku slēpjas histērisko margināļu skapī kopā ar saviem aktīvajiem un pasīvajiem viendzimuma partneriem.

Atbildēt

Neinteresē

15.07.2018. 17:07

»

Beidzot

arī visi idioti pamodušies. Neintresē pilnīgi. Dikļu muļķis - Indjūlis Bruka


pilnīgi. u.c. taml. slimas seskādas šķidri sūdi no beidzot pamodušās idiotes pietirst-komas sūdubedres pidrillas hroniskās dizentērijas izkārnījumiem ar kļičku muļķu zemes latvānijas Lupatlase Lapspistā.

Atbildēt

Dainis Kaln.

15.07.2018. 14:39

Artur,kāpēc Tu nepastāsti kā Tev gāja ar pirmās grāmatas izdošanu par Latvijas kultūras vēsturi? Esi aizmirsis, kas toreiz notika un kuri tikai atbalstīja grāmatas iespiešanu?

Atbildēt

Diemžēl,

15.07.2018. 13:55

»

Nu nu

Gēte bija marsisma ideju piekritējs. Šis aspekts nav ignorējams oliskā skatijumā uz Gēti...


akūta cionistisko halucināciju plānprātība, sevišķi ar dominējošu noslieci uz tā dēvētās "žīdmasonu" un / vai "krievžīdu" vajāšanas mānijas šizofrēniju, kas vēl jo degradējošāk izpaužas savietojamībā ar tā dēvēto napoleonisma sindromu, nav ārstējama, kā zināms. Jo īpaši pie tādām diagnozēm, kā tas ir konkrētajā gadījumā, kad pacientam šī smagā psihoneiroloģiskā slimība jeb pastāvīga hroniski agresīvā plānprātība, kuru visbiežāk izraisa un pastiprina iedzimta garīgā atpalicība, izpaužas strauji progresējošā deģeneratīvā formā un, kā novērojams pie konkrētā klienta, jau ir neglābjami pirmsletālā stadijā.

Atbildēt

Aizver žaunas, Pietirst-komas muļķi no iedzimto debiloīdu sugas

15.07.2018. 13:52

»

Aizveries, Dikļu muļķi!

Kad mācīti vīri spriež!0


kad esi aptaisījies un sēdi savos sūdos kā parasti.

Atbildēt

Nu neapvainojies,

15.07.2018. 13:20

»

Turies pie loģikas

Tev ir pilnīga taisnība domāšanas pirmajos divos līmeņos. Neapstrīdami. Trešajā līmenī abu dzīves laiku atšķirībām nav nozīmes, jo viņu idejas ir pārdzīvojušas viņus. Tādēļ runa ir par idejām, nevis personām. Iespējams, marksismam būtu cits nosaukums. Ja tiesa lietā atklāj jaunus apstākļus, tā atceļ...


ir jau labi, viss tak skaidrs, gribas būt ļoti gudram, bet "softs" un "dzelži" nevelk. Ir, ir tas "trešais līmenis", bet tas ir pavisam cits kā te mēģini iespamot. Pie tam šādi mēģināt to parādīt (Gēte - marksists) ir liela muļķība un nesaprašanas pazīme. Bērnudārzs. Vari pieskaitīt sev cepumu par mēģinājumu to saskatīt, bet tas rezultāts čiks vien ir, tāpēc ar nekas cits neatliek kā sevis mierināšanai pabļaustīties pa kaktiem.

Atbildēt

Turies pie loģikas

15.07.2018. 13:04

»

Taisnojies,

taisnojies, cits nekas jau neatliek, ja saprašanas nav, bet nepārvaramas ambīcijas visiem to izrādīt ir


Tev ir pilnīga taisnība domāšanas pirmajos divos līmeņos. Neapstrīdami. Trešajā līmenī abu dzīves laiku atšķirībām nav nozīmes, jo viņu idejas ir pārdzīvojušas viņus. Tādēļ runa ir par idejām, nevis personām. Iespējams, marksismam būtu cits nosaukums. Ja tiesa lietā atklāj jaunus apstākļus, tā atceļ neapstrīdamu spriedumu. Un sāk tiesas procesa laiku no jauna, it kā tas nebūtu bijis. Utt. Es saprotu, grūti atzīt acīmredzamo, jāsāk aizvainot.

Atbildēt

Uz pasauli var skatīties dažādi

15.07.2018. 12:22

»

ko nu

"...mainīgā personība ir apstākļos, kuros spiesta izdzīvot...pat nespēj nebūt postmoderna" - nu nevar visu attaisnot ar nabadzību. Piemēram, gleznotājs Renuārs dzīvoja nabadzībā, bet radīja izcilus mākslas darbus. Un tas pats Markss arī cīnījās ar trūkumu...


Kas pats debilizējas, tam šķiet, ka pasaule debilizējas, ja ne, tad kāds to debilizē. Un otrādi. Kas redz jaunas idejas kā Tramps, kas studējis Suņdzi Karamākslu utt., tie uz pasauli skatās optimistiski. Materiālā nabadzība ir priekšnoteikums materiālajai bagātībai.

Atbildēt

Ir trīs domāšanas pakāpes

15.07.2018. 12:18

»

Neblamējies,

ja izgāzies. Gētes apsaukšana par marksistu labākajā gadījumā ir liela muļķība. Ja Markss attīstīja Gētes idejas, tad Markss ir "gētists" un marksisms ir gētisms. Bet Markss taču daudzu idejas attīstīja un izmantoja. Tad, ko viņi visi ir marksisti vai arī Markss ir vienlaicīgi gētists, hēgelists, kantists...


Pirmā ir idejiskā. Otrā ir idejas iemiesojums materialitātē. Daudzi paliek un iestrēgst šajās divās, operējot precīzi ar faktiem un viss. Kā VVF - Neatdošu pulksteni un viss!

Trešā ir radošā pieeja visam un vienmēr. Trešā nav sastingusi kā krēsls savā idejiskajā kodolā. Jums, iespējams, grūti visam pieiet radoši, cik noprotu.

Atbildēt

Jūsu tukšvārdība šokē

15.07.2018. 12:12

»

Neblamējies,

ja izgāzies. Gētes apsaukšana par marksistu labākajā gadījumā ir liela muļķība. Ja Markss attīstīja Gētes idejas, tad Markss ir "gētists" un marksisms ir gētisms. Bet Markss taču daudzu idejas attīstīja un izmantoja. Tad, ko viņi visi ir marksisti vai arī Markss ir vienlaicīgi gētists, hēgelists, kantists...


Kā jau minēju, idejas ir nemirstīgas. Tikai pēc Marksa darbiem tās precizējās kā marksisms, kura iedīgļus atbalstīja Gēte. Iespējams, ja dižais Gēte ignorētu šo ideju iedīgļus, iespējams, ka žīds Markss citāditās attīstītu un nebūtu ideoloģijas marksisma. Tādēļ, distancējoties no abu dzīves laikiem, droši var secināt, ka marksismu atzina un iespaidoja dižais Gēte ar savu principā jauno jaunā cilvēka tēlu.

Atbildēt

Neblamējies,

15.07.2018. 11:55

»

Grūti ar saprašanu?

Idejas ir nemirstīgas, tādēļ nav svarīgi, kurš pirmās tās attīstīja. No sacītā izriet, ņemot vērā Gētas jaunā cilvēka tēlu, idejas, ko attīstīja Marks un kuras vēlāk nosauca par marksismu, uzsāka attīstīt Gēte. Teikt, ka Gēte savā ziņā bija marksists, nav neloģiski. Vai tiešām spējat atkārtot tikai ...


ja izgāzies. Gētes apsaukšana par marksistu labākajā gadījumā ir liela muļķība. Ja Markss attīstīja Gētes idejas, tad Markss ir "gētists" un marksisms ir gētisms. Bet Markss taču daudzu idejas attīstīja un izmantoja. Tad, ko viņi visi ir marksisti vai arī Markss ir vienlaicīgi gētists, hēgelists, kantists utt. Nē, jo tas ir absurds. Un vispār pats Markss skaidri un gaiši pateica, ka viņš nav marksists.

Atbildēt

ko nu

15.07.2018. 11:31

»

Nu nu

Gēte bija marsisma ideju piekritējs. Šis aspekts nav ignorējams oliskā skatijumā uz Gēti...


"...mainīgā personība ir apstākļos, kuros spiesta izdzīvot...pat nespēj nebūt postmoderna" - nu nevar visu attaisnot ar nabadzību. Piemēram, gleznotājs Renuārs dzīvoja nabadzībā, bet radīja izcilus mākslas darbus. Un tas pats Markss arī cīnījās ar trūkumu.
Cita lieta, ja postkultūra (vai laikmetīgā māksla) tiek īpaši sponsorēta. Tad jāsāk domāt, vai tas nav ar nolūku debilizēt tautu.

Atbildēt

Tereza Mendoza

15.07.2018. 11:23

Latviešu tautas lielākais mantojums ir tautas raudošā reputācija.

Atbildēt

Grūti ar saprašanu?

15.07.2018. 08:48

»

Fēlis

Galīgi jau? Johans Volfgangs fon Gēte (vācu: Johann Wolfgang von Goethe, arī Göthe, dzimis 1749. gada 28. augustā, miris 1832. gada 22. martā. Kārlis Heinrihs Markss (vācu: Karl Heinrich Marx; dzimis 1818. gada 5. maijā, miris 1883. gada 14. martā


Idejas ir nemirstīgas, tādēļ nav svarīgi, kurš pirmās tās attīstīja. No sacītā izriet, ņemot vērā Gētas jaunā cilvēka tēlu, idejas, ko attīstīja Marks un kuras vēlāk nosauca par marksismu, uzsāka attīstīt Gēte. Teikt, ka Gēte savā ziņā bija marksists, nav neloģiski. Vai tiešām spējat atkārtot tikai paurī iekaltos faktus?

Atbildēt

Pastāvēs kas mainīsies

15.07.2018. 08:01

Kam šīs teorijas vairs ir vajadzīgas? Ir informāciju tehnoloğiju laikmets. Vispirms jādefinē, kas ir antīks, kas ir kapitālisms, kas ir sociālisms, utt

Atbildēt

Fēlis

15.07.2018. 07:55

»

Nu nu

Gēte bija marsisma ideju piekritējs. Šis aspekts nav ignorējams oliskā skatijumā uz Gēti...


Galīgi jau? Johans Volfgangs fon Gēte (vācu: Johann Wolfgang von Goethe, arī Göthe, dzimis 1749. gada 28. augustā, miris 1832. gada 22. martā. Kārlis Heinrihs Markss (vācu: Karl Heinrich Marx; dzimis 1818. gada 5. maijā, miris 1883. gada 14. martā.

Atbildēt

Ja Gēte nesatika Marksu un neiepazinās ar viņa idejām,

15.07.2018. 00:18

»

ej nu

Gēte bija marsisma vai marksisma ideju piekritējs? :) Gēte nomira, kad Marksam bija tikai 14 gadu


tas nozīmē, ka K. Marksa idejas turpināja Gētes idejas. Vai to tik grūti saprast?

Bet postmodernisms ir pieņēmums, tas nevar būt ne miris, ne aktuāls.

Atbildēt

ej nu

14.07.2018. 23:33

»

Nu nu

Gēte bija marsisma ideju piekritējs. Šis aspekts nav ignorējams oliskā skatijumā uz Gēti...


Gēte bija marsisma vai marksisma ideju piekritējs? :) Gēte nomira, kad Marksam bija tikai 14 gadu.
Bet postmodernisms vienkārši pašreiz ir modē, un, kā jebkura modes lieta, var drīz iziet no modes.

Atbildēt

Nu nu

14.07.2018. 22:23

»

Pesimists

Nedomāju, ka postmodernisms un tā produkti spēj kaut ko izveidot un uzturēt, tā ir “žļurga”, kura momentāni aizies bojā, kad tā pati pilnībā būs noēdissi visus sociālos karkasus. Postmodernisms ir slimības sekas, bet postmodernisti ir parazīti, kuri parazitē uz priekšteču mantojuma un kā jebkuri parazīti...


Gēte bija marsisma ideju piekritējs. Šis aspekts nav ignorējams oliskā skatijumā uz Gēti.

Bet velns akmeņus nes arī šodien kristietības baznīcas stutēšanai. Kas tad ir šis velns, kam nav izejas to nedarīt. Žīdmasonu B' nai B' rith, kura piem. virzīja baptistu MP amatam Latvijā Utt. Žīdi iznīcinātu visas nacionalitātes, atstājo žīdus vien saskaņā ar Veco Derību, bet viņi to nedrīkst darīt, un viņiem jānes upurakmeņi, uz kuriem gojiem dejot. Kāpēc gan tā? Jo, ja nebūs goju, nebūs vergu!

Bet postmodernismu A. P. apskata no slima cilvēka viedokļa. Jo esošajā kultūras kapitālismā, iegūstot katru dienu jaunu kultūras pieredzi, mainīgā personība ir apstākļos, kura spiesta izdzīvot, samazinoties sociālajiem atbalsta punktiem. Šajos reālajos apstākļos mainīgā personība pat nespēj nebūt postmoderna.

Atbildēt

Pesimists

14.07.2018. 20:36

Nedomāju, ka postmodernisms un tā produkti spēj kaut ko izveidot un uzturēt, tā ir “žļurga”, kura momentāni aizies bojā, kad tā pati pilnībā būs noēdissi visus sociālos karkasus. Postmodernisms ir slimības sekas, bet postmodernisti ir parazīti, kuri parazitē uz priekšteču mantojuma un kā jebkuri parazīti, nosprāgs tiklīdz izbeigsies “donora” resurss. Tāpēc ne postmodernisti un tā produkti (autora terminaloģijā - “postcilvēki”) veidos jauno kultūru.

Nezinu vai Rietumu kultūru ir korekti saukt par faustiānisku. Manuprāt, faustiānisms ir tikai viens no tās elementiem, iespējams nozīmīgs, bet ne galvenais, bet par ko pilnīgi esmu pārliecināts, ka tieši faustiānisms, tā prakse ir galvenais Rietumu kultūras pagrimuma un bojāejas cēlonis. Glābiņš ir atteikšanās no faustiānisma. Kas ir faustiānisms? Ļaunā izmantošana labu mērķu sasniegšanā (kad velns nes akmeņus baznīcai). Gētes Faustā tas labi ir parādīts un ar šodienas acīm skatoties varam droši apgalvot, ka Gētem nebija taisnība un Mefistofelis tomēr ieguva Fausta dvēseli – metode galīgā laika periodā izrādījās iedarbīga (kamēr Mefistofelis, tas ir ļaunums, paklausīgi izpildīja Fausta vēlēšanās), bet pēc noteikta laika pārstāja darboties, jo izmantotais un kontrolētais ļaunums atbrīvojās no pavadiem, sāka dzīvot pats sev un labiekārtot Fausta izloloto pasauli savām ļaunajām vajadzībām. Iespējams var runāt par to, ka ļaunums (Mefistofelis) iemiesojās Faustā un tas ir jaunais Fusts – Mefistofelis, kurš te izklaidējas un kura viena no izpausmēm ir postmodernisms.

Glābiņš ir atgriešanās pie garīgā un morālā imperatīva, jo savādāk nemaz ar no ķēdes norāvušos ļaunumu galā tikt nav iespējams. Ja Gētes Fausts ir viens no Rietumu kultūras komponentiem, kuru var nosaukt par ceļu, tad Šillers ir pavisam cits. Šillers ir dzīvs, viņš nav tehnokrātisks, viņam ir gods, viņa ticība labajam un paaugstinošajam ir pietiekami ievērojama. Ja apskata Šillera un Gētes attiecības, tad var teikt ka Gēte Šilleram bija sava veida Mefistofelis (Gēte Šilleru mēģināja izmantot līdzīgi kā Mefistofelis mēģināja izmantot Faustu) un tādēļ Šillers savā veidā līdzinās Faustam (tiešas paralēles te ir nevietā, jo Šillers ir garīgi nesalīdzināmi pārāks par Faustu). Savā ziņā var teikt, ka Gētes Fausts ir tēlains Mefistofeļa dzīves daļas apraksts un attiecīgi Fausts tur ir tāds, kādu to redz Mefistofelis, nevis kāds viņš ir patiesībā. Ja lietojam faustiāniskas kultūras terminu (atzīstot ka Rietumu kultūras faustiāniskā daļa ir pārņēmusi vai iznīcinājusi visus pārējos tās elementus) un ņemam vērā iepriekš teikto, tad jo skaidrāk un uzskatāmāk ir redzams arī problēmu cēlonis un risinājums – “Faustam” ir jāatgriežas pie sevis, pie savām tīrajām un augstajām ilgām un cītīgi jāmēģina tās sasniegt bez Mefistofeļa palīdzības. Savukārt, ja ņemam vērā pašreiz redzamo sociālo katastrofu, tad droši var teikt, ka “Faustam” tas ir jāizdara apstākļos, kad Mefistofelis tam visādi mēģina kaitēt un iespējams pat nesamierināmas cīņas ar Mefistofeli apstākļos.

Atbildēt

Edge

14.07.2018. 20:09

Urrā, par Rietumu faustisko kultūru un antīko apollonisko kultūru beidzot LV var parunāt divi speciālisti!
Pārdomās dalās vienīgais antīkās vēstures profesors Latvijā Harijs Tumans, kurš nupat saņēma titulu Gada vēsturnieks Latvijā 2015.
(..)
-A.Burve-Rozīte:Kad vaicāju par jums kolēģiem vēsturniekiem, viņi teica, ka esat vienīgais senās vēstures pētnieks Latvijā. Tas ir joks, un tomēr — disputos Latvijā jums sanāk sarunāties vien pašam ar sevi?
- Harijs Tumans: Latvijā tiešām varu sarunāties tikai pats ar sevi, bet pasaule ir vaļā!
(Prof. Harija Tumana "Ir" intervijas autora versija. /- historia.lv)

Atbildēt

A.P.

14.07.2018. 17:00

Latviešiem, saprotams, pirmajā vietā ir jautājums par latviešu kultūras mantojumu, kas sākas ar baltu cilšu kultūras mantojumu un noslēdzas ar postmodernisma un neoliberālisma laikmeta kultūras mantojumu nacionāli reakcionārajā un krimināli oligarhiskajā pēcpadomju iekārtā. Jautājums par latviešu kultūras mantojuma pētniecību ir drūms jautājums. Līdz XX gs. sākumam latviešu (baltu cilšu) mantojumu galvenokārt pētīja cittauši – baltvācieši, krievi. Krievi izdeva latviešu tautas dziesmas, organizēja etnogrāfiskās ekspedīcijas Latvijas teritorijā. Pēc I Pasaules kara latviešu kultūras mantojuma apzināšanā un pētniecībā masveidā iesaistījās latviešu izcelsmes inteliģence - zinātnieki un entuziasti. Latviešu arheologi, piemēram, izpētīja daudzus pilskalnus un senos kapulaukus. Tika apzināta latviešu literatūras vēsture, latviešu valodas izcelsme un lingvistiskā specifika. Padomju laikā latviešu kultūras mantojums tika plaši pētīts. Tas notika vairākos institūtos Zinātņu akadēmijā, kā arī augstākajās mācību iestādēs. Savu darbību pamatīgi izvērsa arheologi, kuri saņēma uzdevumu izpētīt Daugavas baseinu sakarā ar spēkstaciju būvēšanu. Padomju laikā iznāca daudzas grāmatas par latviešu kultūras mantojumu, sniedzot vispusīgu faktoloģisko izklāstu, bet manāmi atpaliekot ideju ģenēzes un attīstības interpretācijā saistībā ar attiecīgā laika intelektuālo saturu relatīvi plašākā sociālajā kontekstā. Zināmu ieguldījumu sniedza krievu speciālisti; piemēram, sagatavojot zinātniski visvērtīgākos darbus par latviešu folkloru un mitoloģiju (pagānismu). Latviešu tautas vēsturi pēc II Pasaules kara pētīja trimdas vēsturnieki. Īpaši uzsverams Indriķa Šterna ieguldījums. Padomju laika pētījumu objektivitāti būtiski ietekmēja kompartijas ideoloģiskās prasības. Humanitārā mantojuma pētījumu kvalitāti nepatīkami ietekmēja vietējo speciālistu niecīgā zinātniskā kompetence un talanta trūkums. Visvairāk tas atsaucās uz tēlotājas mākslas un literatūras mantojuma apguvi. Savukārt pēcpadomju laikā vispār iestājās traģisks stāvoklis latviešu kultūras mantojuma apguvē. Zinātnes un augstākās izglītības sabrukums, postmodernisma ņirdzīgā attieksme pret kultūras mantojumu, neoliberālismam tipiskais naudas un baudas kults, latviešu inteliģences fundamentālais pagrimums, apzināti musinātā negatīvā izturēšanās pret padomju laika mākslas izcilajiem sasniegumiem un vēl citi negatīvi faktori ļoti bezcerīgi atsaucas uz latviešu kultūras mantojuma pētniecību. Tā vien liekas, ka šarlatānisma, pseidointelektuālisma, postmodernisma, zinātniskās un literārās neapdāvinātības pārņemtās LR humanitārās zinātnes nekad nespēs zinātniski adekvāti izturēties pret latviešu kultūras mantojumu. Turklāt kultūras mantojuma pētniecībai latviešu sociumā nevar būt tas, ko dēvē par sociālo pasūtījumu. Deģenerātu, postcilvēku, homoseksuālistu īpatsvars strauji pieaug un pārvalda sabiedrisko apziņu un sabiedrisko domu. Tāds sociums nespēj formulēt nevienu saprātīgu sociālo pasūtījumu un tajā skaitā sociālo pasūtījumu pētīt kultūras mantojumu. Tādam sociumam kultūras mantojums patiesībā ir traucēklis, jo atgādina par sociuma kolosālo cilvēcisko nevērtību un nespēju pašiem kaut ko dot labu garīgajai kultūrai. Tradicionālais mazvērtības komplekss stimulē vēlēšanos atriebties „krieviem”, kas ir sekmējis vēl lielāku pētījumu (īpaši vēsturē) neobjektivitāti nekā padomju laikā. Kultūras mantojums tiek traktēts saskaņā ar „nacionālajām interesēm”, kas izvēršas aprobežotā antizinātniskumā un vēsturiskās patiesības šausmīgos izkropļojumos.

Atbildēt

Lapas:    1   

Jūsu vārds:

Komentāra teksts: