Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Publicējam ļoti izteiksmīgus Saeimas opozīcijas deputātu jautājumus veselības ministrei Andai Čakšai par e-veselības projekta ieviešanu un finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai par Valsts ieņēmumu dienestu. Īpaši izteiksmīgi tie ir tāpēc, ka uz lielu daļu no šiem jautājumiem atbildes ir skaidras jau tagad.

Jautājumi Reizniecei-Ozolai par Valsts ieņēmumu dienestu

Latvijā jau desmit gadus bez redzamiem panākumiem mēģina ieviest e-veselības sistēmu. Šobrīd sabiedrībā valda pamatots uztraukums un neapmierinātība - par šīs sistēmas neprofesionālu ieviešanu un valsts atbildīgo amatpersonu darbību iespējamo noziedzīgo raksturu, jo ievērojami līdzekļi tika pārskaitīti par nekvalitatīvu vai daļēji nepabeigtu darbu. Arī profesionālās Latvijas ģimenes ārstu asociācijas aktīvi un pamatoti uzstājas pret šādas e-veselības sistēmas obligātu ieviešanu.

Ņemot vērā minēto, lūdzam sniegt atbildi uz šādiem jautājumiem:

1. Vai ir pieļaujama situācija, kad ārsti, kuri nav parakstījuši līgumus par e-veselības lietošanu vai pilotēšanu, nesāktu tajā strādāt līdz 2017. gada 1. septembrim?

1.1. Vai šādā situācijā kārtējo reizi netiks bezatbildīgi lemts par kārtējo termiņa pagarinājumu?

1.2. Ar kādiem faktoriem iecerēts motivēt ārstus strādāt ar nekvalitatīvu sistēmu, kuras lietošana prasa papildus laiku, kas pilotprojekta veicējiem netiek apmaksāts?

1.3. Vai šādi tiek ievērotas pacientu tiesības, jo šis laiks tiek atņemts no pacienta aprūpes laika?

2. Vai Jūsu vadītā ministrija kopā ar Nacionālo veselības dienestu (NVD) ir spējīga līdz 2017. gada 1. martam, -

2.1. apzināt visus ārstus, kuriem būs jāstrādā ar e-veselību;

2.2. precizēt, vai ārstiem ir nepieciešamais tehniskais nodrošinājums un vajadzības gadījumā to uzstādīt;

2.3. nodrošināt ārstu apmācību testa režīmā un praktiskā darba un iemaņu apguvi ikdienā?

3. Lūdzu Jūs informēt, cik ārstu piedalīsies e-veselības projekta testēšanā, tā saucamajā pilotprojektā? Kāpēc tika izvēlēts tieši šāds skaits? Kā tika izvēlēta un tiks nodrošināta viņu līdzdalība šajā pilotprojektā?

4. Kādēļ izveidojās stāvoklis, ka, neskatoties uz noslēgtajiem ar NVD līgumiem, aptiekas nevar izsniegt pacientiem zāles pret e-recepti un arī nav gatavas to darīt tuvākajā laikā, bet sabiedrību turpina maldināt? Kā Jūs skaidrojat šādu nolaidību?

5. Kādēļ, izrakstot receptes elektroniski NVD specifikācijā, bija noteikts sadalījums parastās un īpašās receptēs? Kāds bija tā praktiskais pamatojums? Vai tas nelecina par NVD, kā pasūtītāja pilnīgu nekompetenci un iespējamo ļaunprātīgu budžeta un ERAF līdzekļu nelietderīgu izlietojumu?

6. Kādēļ Latvijā atšķirībā no citām valstīm ārstiem tika uzlikts pienākums veikt laikietilpīgu e-recepšu izrakstīšanu, kas būtiski samazināja pacientu subjektīvu sūdzību uzklausīšanai un objektīvai izmeklēšanai atvēlēto laiku? Vai tas neliecina par sistēmas pasūtītāju un izstrādātāju nekompetenci?

7. Kādi uzlabojumi ir iecerēti e-DNL sistēmā saistībā ar pamatotu kritiku, ka izstrādātais variants rada nopietnus riskus pacientu privāto datu aizsardzībai? Vai minētā sakarā ir vērtēta iespēja nenorādīt diagnozi e-DNL un e-receptē?

8. Vai Jūsu vadītā ministrija ir informējusi Finanšu ministriju, ka tās padotībā esošais Valsts ieņēmumu dienests nav veicis nepieciešamo darbu ar darba devējiem un grāmatvežiem, skaidrojot, kā var iegūt datus par darbinieku darba nespējas lapām?

9. Vai Jūsu ieskatā, pastāvot iespējamai prettiesiskai bezdarbībai un nolaidībai e- veselības ieviešanā, būtu lietderīgi nekavējoties vērsties pēc palīdzības un konsultācijām pie Igaunijas Veselības ministrijas, kuras panākumi šajā jomā ir veiksmīgāki?

Jautājumi Reizniecei-Ozolai par Valsts ieņēmumu dienestu

Kā publiski ir atzinis VAS „Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) vadītājs Mārtiņš Tols - 45% VNĪ valdījumā esošās ēkas ir tukšas un tajās nekas nenotiek. Tikmēr 2015. gada 22. decembrī VNĪ iegādājās SIA "Mežaparks SPV" piederošās 68,5% SIA "Biroju centrs Ezerparks" 100% kapitāldaļu, kļūstot par vienīgo īpašnieku Valsts ieņēmumu dienesta jaunajai ēkai, faktiski pabeidzot darījumu 2016. gada 15. janvārī.

Ņemot vēra sabiedrisko nozīmi šim pirkumam, lūdzam atbildēt uz sekojošiem jautājumiem:

1. Kāda bija pirkuma maksa, L.Straujumas valdībai 2015.gada 22.decembrī atpērkot uzņēmuma “Biroju centrs Ezerparks” 68,5% kapitāldaļas, Finanšu ministrijai pakļautās valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) personā?

2. Ar konkrēto pirkumu Latvijas valsts ir ieguvusi īpašuma tiesības uz Rīgā, Talejas ielā, uzcelto ēku, kurā kopš 2014. gada ievācies Valsts ieņēmumu dienests (VID). Kādā apmērā Latvijas valsts ir iegādājusies faktiski arī uzņēmuma “Biroju centrs Ezerparks” parādus (proporcionāli iegādāto kapitāldaļu apjomam), ņemot vērā, ka ieraksti zemesgrāmatā liecina, ka VID ēka un zeme ir ieķīlāta kā nodrošinājums SIA “Biroju centrs Ezerparks” diviem agrāk ņemtiem kredītiem “Nordea bankā”, viens - 59,99 miljoni latu jeb 85,3 miljoni eiro, otrs 3,471 miljons latu jeb 4,9 miljoni eiro apmērā ?

3. Cik līdz šim valstij ir izmaksājusi (telpu noma, apsaimniekošanas maksa, apdrošināšana, komunālie pakalpojumi, apsardze u.c.) VID vajadzībām celtā un aprīkotā septiņstāvu ēkā ap 40 000 kvadrātmetru kopplatībā un trim hektāriem zemes? Lūdzam norādīt izprasīto informāciju detalizēti, uzskatāmā tabulā pa gadiem.

4. 2011. gada 3. oktobra Valsts kontroles revīzijas ziņojumā norādīts, ka Finanšu ministrijas atbalstītā VNĪ līdzdalība kop-uzņēmumā “Biroju centrs Ezerparks” nav attaisnojama. Lūdzam norādīt konkrētus apsvērumus, kas pretēji VK ziņojumā konstatētajam kalpoja par iemeslu palielināt valsts līdzdalību SIA “Biroju centrs Ezerparks”. Lūdzam uzrādīt konkrētus aprēķinus un lietderīguma kritērijus, ņemot vērā, ka citas 45% VNĪ valdījumā esošās ēkas ir tukšas un tajās nekas nenotiek.

5. Vai Finanšu ministrija vērtēja (griezās tiesībsargājošajās iestādēs) bijušo valdības vadītāju, finanšu ministru, VNĪ amatpersonu atbildību un nekaunību, par ko kārtējo reizi būs jāsamaksā nodokļu maksātājiem? Lūdzam nosūtīt dienesta slēdzienus, ja tādi ir.

6. 2015. gada 27. jūlijā VNĪ pasūtīja vērtējumu SIA “Latio”. Kapitāla daļu vērtība noteikta vidēji 20 891 000 eiro, novērtējot VID ēku - vidēji par 91 952 000 eiro. Vai vērtējums ietvēra analīzi par nepieciešamajiem remontdarbiem/uzlabojumiem VID ēkai nākotnē?

7. Kā Jūs varat izskaidrot, ka nepilnu gadu pēc VID ēkas nonākšanas Latvijas valsts īpašumā, ēkai ir nepieciešami būtiski finansiālie ieguldījumi (jumta, durvju remonts un tt)? Lūdzam norādīt kopš 2016. gada 1. janvāra veiktos ieguldījumus ēkas remontam.

8. Kādi uzņēmumi apsaimniekoja, apsargāja (u.c.) VID ēku līdz 2015.gada 30. decembrim un pēc 2015. gada 30. decembra? Kādas procedūras ietvaros tika tie tika izraudzīti un uz cik ilgu termiņu? Lūdzam norādīt informāciju izvērsti, pārskatāmā tabulā ar visu pakalpojuma sniedzēju nosaukumiem un izdevumiem tiem. 

Novērtē šo rakstu:

112
3