Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Mēs, Saeimas deputāti, saskaņā ar Saeimas Kārtības rulli un Latvijas Republikas Satversmi, lai īstenotu tautas pārstāvju pārraudzību pār izpildvaru un sabiedrības tiesību un interešu aizsardzību, 16.11.2017 iesniedzām deputātu jautājumus par iespējamu Ekonomikas ministrijas iesaisti krāpniecībā ar subsidētās elektroenerģijas ražošanas atļaujām. Diemžēl tā arī nesaņēmām uz tiem atbildes pēc būtības, un netika saņemti arī pieprasītie dokumenti.

Tāpēc mēs, Saeimas deputāti, saskaņā ar Saeimas Kārtības rulli un Latvijas Republikas Satversmi, lai īstenotu tautas pārstāvju pārraudzību pār izpildvaru un sabiedrības tiesību un interešu aizsardzību, lai gūtu pārliecību, ka Ekonomikas ministrija pieņemot konkrētus lēmumus ir rīkojusies atbilstoši tās kompetencei un sabiedrības interesēs, pieprasām ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam iesniegt informāciju un atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Pieprasām iesniegt visus Ekonomikas ministrijas pieņemtos lēmumus (lēmumu par atbalsta piešķiršanu (kvalificēšanos saņemt tiesības pārdot saražoto enerģiju obligātā elektroenerģijas iepirkuma ietvaros), ražošanas atļaujas izsniegšanu, pagarināšanu, anulēšanu, jaudas samazināšanu un palielināšanu, kā arī visus pārējos lēmumus) un visu informāciju (dokumentus), balstoties uz kuriem, tika pieņemts katrs šis konkrētais lēmums saistībā ar subsidētās elektroenerģijas ražošanu attiecībā uz konkrēti norādītajiem komersantiem, kuru iespējams negodprātīgā rīcība tika atspoguļota žurnālistu veidotajos sižetos - SIA “E Seda” , SIA “Elektro Rīdzene”, SIA “E Strenči”, SIA “Tektus”, SIA “Madonas EKO”, SIA “Briedis būve”, SIA “Rīgas enerģija”.

2. Pieprasām arī iesniegt EM veikto saraksti šajā sakarā attiecībā uz šiem augstāk uzskaitītajiem komersantiem. (no plašsaziņas līdzekļos sniegtās informācijas ir zināms, ka tāda ir tikusi veikta)

3. Pieprasām iesniegt informāciju - kuriem komersantiem un kad Ekonomikas ministrija pieņēma lēmumus “Par atļauju jaunas elektroenerģijas ražošanas iekārtas ieviešanai” derīguma termiņu pagarināšanai. Informācijai pievienot klāt šos EM pieņemtos lēmumus.

4. Vai un kad Ekonomikas ministrija pārbaudīja attiecīgo komersantu iesniegtās informācijas un dokumentācijas atbilstību faktiskajiem apstākļiem? Ja tāda ir veikta - iesniegt pārbaudes rezultātus.

5. Pieprasām iesniegt informāciju - kuriem komersantiem un kad Ekonomikas ministrija pieņēma lēmumus par atļauju elektroenerģijas ražošanas staciju jaudas palielināšanai? Informācijai pievienot klāt šos EM pieņemtos lēmumus.

6. Vai un kad Ekonomikas ministrija pārbaudīja šo komersantu elektroenerģijas ražotņu būvniecību un to atbilstību būvnormatīviem? Ja tāda ir veikta - iesniegt pārbaudes rezultātus.

7. Pieprasām iesniegt EM skaidrojumu – balstoties uz kādām tiesību normām, EM ir deleģējums lemt par komersantam izsniegtajā atļaujā noteiktās jaudas nozīmīgu samazināšanu, un tādā kārtībā kā to ir īstenojusi EM?

Informējam, ka Saeimas deputātam ir tiesības pieprasīt materiālus, kuri var saturēt komercnoslēpumu un iepazīties ar tiem. Iesniedzot tos, lūdzam ievērot Informācijas atklātības likumā noteikto kārtību.

Elektroenerģijas tirgus likuma 28.pants deleģē Ministru kabinetam(MK) tiesības noteikt kritērijus, pēc kādiem koģenerācijas stacijas tiek kvalificētas saražotās elektroenerģijas obligātā iepirkuma tiesību iegūšanai, obligātā iepirkuma un tā uzraudzības kārtību, elektroenerģijas cenas noteikšanas kārtību atkarībā no koģenerācijas stacijas elektriskās jaudas un izmantojamā kurināmā, obligātā iepirkuma izmaksu segšanas kārtību un kārtību, kādā var atteikties no tiesībām pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros.

Atbilstoši šim deleģējumam MK ir apstiprinājusi EM izstrādātos MK noteikumus – Nr.221 “Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā”

Iepazīstoties ar šajos noteikumos ietverto regulējumu, nākas secināt, ka tajos ietvertās normas ir neskaidras un pat pretrunīgi interpretējamas.

Ņemot vērā, ka tieši EM ir izstrādājusi šos noteikumus un saskaņā ar šiem noteikumiem pieņem savus lēmumus un uzrauga, kā šie noteikumi un EM lēmumi tiek ievēroti, lūdzam Jūs sniegt atbildes uz sekojošiem jautājumiem (pirms jautājuma tiek paskaidrots jautājuma konteksts):

Saskaņā ar šiem MK noteikumiem Nr.221 koģenerācijas elektrostacija ir tiesīga pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, ja tā atbilst noteikumos paredzētajiem efektivitātes kritērijiem un ja tās aprēķinātais primāro energoresursu ietaupījums atbilst noteikumos paredzētajam. Lai noteiktu koģenerācijas elektrostacijas efektivitāti, aprēķina primāro energoresursu ietaupījumu, ko iegūst, šai koģenerācijas elektrostacijai darbojoties un ražojot enerģiju koģenerācijā. Noteikumi paredz, kādā veidā tas tiek noteikts – aprēķinos izmantojot stacijā saražoto elektroenerģijas daudzumu, lietderīgās siltumenerģijas daudzumu, iztērēto kurināmā daudzumu laika posmā, kurš nav mazāks par četriem mēnešiem, vai pat atsevišķām aprēķinu pozīcijām nosakot šo laika periodu visa gada garumā.

1. Kādā veidā EM, pieņemot lēmumu par tiesībām pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, pārliecinās par jaunas (ražošanu neuzsākušas) koģenerācijas stacijas atbilstību noteikumos noteiktajiem kritērijiem?

2. Izmantojot kādu informāciju, no kādiem informācijas avotiem(dokumentiem) un veicot kādas darbības ar šo informāciju, EM pieņem lēmumu, ka šāda (jauna) stacija ir tiesīga kvalificēties pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros? Atbildē lūdzam norādiet arī, kuros tieši noteikuma punktos ir atrunāts deleģējums šādā veidā noteikt vai stacija ir tiesīga saņemt obligātā iepirkuma tiesības.

Saskaņā ar šiem EM izstrādātajiem noteikumiem, EM ir tā, kura pieņem lēmumu piešķirt komersantam tiesības pārdot elektrostacijā koģenerācijā saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, savā lēmumā norādot elektroenerģijas iepirkuma apjomu kalendāra gadā obligātā iepirkuma ietvaros - ja komersants ieguvis tiesības pārdot attiecīgajā elektrostacijā koģenerācijā saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros.

EM sagatavotajos un valdības apstiprinātajos MK noteikumos Nr. 221, atšķirībā no MK noteikumiem Nr. 262, nav noteikts, kādā veidā EM lēmumā par tiesībām pārdot elektrostacijā koģenerācijā saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros tiek noteikts šis elektroenerģijas iepirkuma apjoms.

3. Izmantojot kādu informāciju, no kādiem informācijas avotiem(dokumentiem) un veicot kādas darbības, EM, pieņemot lēmumu par tiesībām pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, šajā lēmumā nosaka elektroenerģijas obligātā iepirkuma apjomu? Atbildē lūdzam arī norādīt, kuras noteikumu normas (punkti) deleģē EM noteikt šādi elektroenerģijas obligāto iepirkuma apjomu?

Noteikumi nosaka, ja elektrostacijas koģenerācijas iekārtas uzstādītā elektriskā jauda nepārsniedz četrus megavatus, Publiskais tirgotājs iepērk koģenerācijas procesā saražoto elektroenerģiju 10 gadus. Tāpat noteikumi nosaka, ka komersanta plānotajai elektrostacijai par līguma spēkā stāšanos dienu tiek uzskatīta diena, kad elektrostacija nodota ekspluatācijā un saņemts sistēmas operatora akts par elektrostacijas atzīšanu par derīgu paralēlam darbam ar sistēmu.

4. Lūdzam jūsu skaidrojumu – situācijā, kad atšķiras stacijas ekspluatācijā nodošanas datums un datums, kurā izsniegts sistēmas operatora akts, kurš datums tiek uzskatīts par elektroenerģijas obligātā iepirkuma līguma spēkā stāšanos dienu, no kuras tiek uzskaitīts noteikumos paredzētais 10 gadu iepirkuma periods?

Novērtē šo rakstu:

90
1