Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Lai bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga tiktu pie likuma neparedzētās, taču viņas kārotās septiņvietīgās kapavietas Rīgas I Meža kapos, ir notikusi vienošanās starp Vīķei-Freibergai netīkamās partijas Saskaņa kontrolē esošās Rīgas pašvaldības amatpersonām un tolaik ZZS pārstāvja Gundara Daudzes vadīto Valsts prezidenta kanceleju, - tā rāda līdz šim slēpti dokumenti, ko šodien publicē Pietiek.

Kā jau informēts, likuma „Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu” 12. pants nosaka, ka „Valsts prezidenta un personas, kura ieņēma Valsts prezidenta amatu, apbedīšanas un kapa uzturēšanas izdevumus sedz valsts”.

Tas nozīmē, ka likums noteic: kad 1937. gadā dzimusī Vīķe-Freiberga beigtu savas šīszemes gaitas, viņu apbedītu un kapu turpmāk apkoptu par valsts līdzekļiem. Taču par to, ka eksprezidente būtu „vienlīdzīgāka” par „parastajiem cilvēkiem” kapavietas izvēlē, likums neko nesaka.

Tomēr Vīķe-Freiberga ir vēlējusies likumu apiet ar līkumu, lai tomēr tiktu pie kārotās kapavietas „prestižajos” I Meža kapos, kur „parastajiem cilvēkiem” tikt pie kapavietas ir faktiski neiespējami, ja vien tur nav apbedīti viņu radi vai arī viņiem nav izdevies privāti vienoties ar kādu kapavietas īpašnieku.

Tā kā sākotnējie viņas sekretāres un deleģētās personas Dainas Lasmanes mēģinājumi jautājumu „sakārtot” Rīgas pašvaldībā nav vainagojušies ar panākumiem, ir nācies „pieslēgt” Valsts prezidenta kanceleju.

Tiesa, arī prezidenta kanceleja, kā rāda Pietiek šodien publicētā vēstule „dienesta vajadzībām”, nav vēlējusies atstāt rakstiskas pēdas par savu gatavību Vīķes-Freibergas iegribas dēļ lūgt Rīgas pašvaldību apiet likumu ar līkumu.

Rezultātā tapis kancelejas vadītāja, tagadējā Saeimas priekšsēdētājas biedra Daudzes parakstīts dokuments „Par zemes nogabalu rezervēšanu”, kas adresēts Rīgas domes priekšsēdētājam Nilam Ušakovam.

Neminot ne konkrēti Vīķes-Freibergas vārdu, ne arī viņas kārotos kapus, tajā lūgts vienīgi „rezervēt divus zemes nogabalus likuma „Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu” 12. pantā paredzēto darbību izpildei”.

Savukārt līdztekus notikusi neformāla jautājuma „sakārtošana” bez kādu oficiālu dokumentu atstāšanas. Pietiek šodien publicē arī Rīgas pilsētas izpilddirektora Jura Radzēviča divas nedēļas vēlāk parakstītu dokumentu, kurā viņš atsaucas uz „mutisko vienošanos, kas panākta ar Latvijas Valsts prezidenta kanceleju” un lūdz Mājokļu un vides departamentam „rezervēt divus zemes nogabalus Rīgas I Meža kapos”.

Tāpat Pietiek publicē vēl divus citus dokumentus, kas rāda, kā Vīķes-Freibergas vēlme tikt pie „ekskluzīva” kapa, apejot likumu ar līkumu, ir realizējusies tālāk – līdz par viņai piešķirtajai septiņvietīgajai kapavietai 21 kvadrātmetra platībā dažus simtus metru no Jāņa Čakstes atdusas vietas.

„Ņemot vērā prezidenta kancelejas izdarīto politisko spiedienu, ko nebija vēlams ignorēt, izpilddirektoram 2014. gada sākumā kopā ar eksprezidentes deleģēto pārstāvi nācās „pa tiešo” aiziet pie I un II Meža kapu vadības, kas tad arī parādīja viņiem dažādas vietas, un viņi izlēma par vienu konkrētu. Pašlaik neviens no šiem konkrētā jautājuma kārtotājiem Kapu pārvaldē vairs nestrādā,” Pietiek skaidroja avots Kapu pārvaldē, piebilstot, ka 2014. gada 2. decembrī ar Lasmani noslēgts līgums par vietas kopšanu.

Par šiem notikumiem joprojām nevēlas izteikties faktiski neviens no iesaistītajiem. Uzdotos jautājumus ignorē gan bijusī Valsts prezidente un viņas valsts algotā sekretāre Lasmane, kas, kā liecina informācijas avoti pašvaldībā, pildījusi pilnvarotās personas funkcijas „ekskluzīvā” zemesgabala „sakārtošanā”, gan kapavietas organizēšanā iesaistītais bijušais Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Daudze.

„Vai jūsu darbības, cenšoties iegūt kapavietu vietā, kas "parastajiem cilvēkiem" nav pieejama un kuras izvēli likums nepiešķir arī jums kā bijušajai Valsts prezidentei, jūsu izpratnē ir ētiskas un neatgādina jūsu publiski kritizētās padomju laiku "blata" metodes?” – uz šo Pietiek jautājumu Vīķe-Freiberga joprojām nav vēlējusies atbildēt.

Tikmēr „parastajiem cilvēkiem”, kuri nav gatavi ar Valsts prezidenta kancelejas palīdzību apiet likumu ar līkumu, tuvinieku apbedīšanai atliek Jaunciema vai Bolderājas kapi.

„Tas nav iespējams,” – tik lakoniski un skaidri Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Tiesiskā nodrošinājuma pārvaldes galvenais speciālists Krišs Noris atbild žurnālistei, kura kā vienkāršā rīdziniece ir vērsusies pašvaldības Kapu pārvaldē, jo viņas izdomātā krustmāte izteikusi vēlēšanos tikt apglabāta I Meža kapos un, vēlams, netālu no pirmā Latvijas Valsts prezidenta Jāņa Čakstes atdusas vietas. „No malas te nevar,” apstiprina arī I un II Meža kapu pārzinis Igors Tarasovs.

Noris skaidro, ka I Meža kapi ir daļēji slēgta kapavieta, kur vietas var iegūt tikai tie, kuriem uzturēšanā jau ir kapavietas un kuriem tās ir „pilnas”, turklāt „tagad jau ir tik tālu nonācis, ka pat tiem vairs nepietiek, nav teritorijas”. Vienīgais, ko pašvaldības jurists varot ieteikt – „meklēt kādu cilvēku vai paziņu, kuram tur ir vieta, un vienoties ar viņu, ka viņš dod piekrišanu”.

Taču arī šādu personu kontaktus pašvaldības struktūra neesot tiesīga izsniegt. „Vienīgais, ko es varu ieteikt, - mēģiniet viņus noķert rokā, kad viņi iet kopt to vietiņu. Ir ļoti daudz pensionāru, kas iet kopt gandrīz katru dienu. Varbūt jūs spēsiet ar kādu novienoties, kuram ir uzturēšanā vieta. Bet tā neviens jums nedos,” vienkāršajai rīdziniecei skaidro Noris. „Ja jums nav šādas vietas, tad atliek tikai Jaunciema un Bolderājas kapi. Bez variantiem.”

Dokumenti

FotoFotoFotoFoto

Novērtē šo rakstu:

71
10