Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas dzelzceļa elektrifikācijas projekts ir sākts un virzīts jau sen, taču tikai tagad, pēdējās nedēļās to ir „pamanījuši” partijas Vienotība pārstāvji, kuriem šis projekts sācis radīt jautājumus un neskaidrības. Manuprāt, ir tikai divas versijas, kā skaidrojama šī pēkšņā „pamošanās”.

Pirmā versija ir „politiskā”. Ja ir kāda partija, kurai izmisīgi nepieciešamas jaunas „tēmas”, par kurām vai pret kurām iestāties, lai gūtu atzinību savu vēl pārpalikušo vēlētāju acīs, pirmām kārtām tā acīmredzami ir Vienotība.

Tas, kā partijas vadība un citi pārstāvji pēdējos mēnešos mēģina šādas „tēmas” atrast, ir skaidri redzams. Turklāt viņus absolūti nemulsina fakts, ka viņiem nākas kritizēt lēmumus un norises, par ko viņi pēdējos gados paši ir bijuši vieni no galvenajiem atbildīgajiem.

Tieši to mēs redzam saistībā ar bēdīgi slaveno OIK tēmu. Tieši Vienotības valdību un Vienotības valdīšanas laikā šī sistēma tika „attīstīta”, un licences saņēma desmiti, pat simti „energoparazītu”.

Taču tagad Vienotības vadītājs un ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens ir tas, kurš izdomājis – simtiem reižu skaļi atkārtojot, ka tieši viņš un viņa partija ir galvenie OIK sistēmas revidētāji un mazinātāji, cilvēki aizmirsīs neseno pagātni un viņam noticēs.

Tomēr ir acīmredzams, ka ar OIK sistēmas apkarošanu lāga nevedas: acīmredzot ir saņemti stingri aizrādījumi no partijas sponsoriem, un nu jau Ašeradens sācis dziedāt citu, daudz pielaidīgāku dziesmu. Savukārt par konkrētiem darbiem OIK sistēmas apkarošanā nedzird vispār neko.

Tāpēc ir vajadzīga ir jauna „tēma”, un kā tādu Vienotības „spices” pārstāvji ir izvēlējušies Latvijas dzelzceļa elektrifikācijas projektu. Jau atkal – tas nekas, ka Vienotības pārstāvji pie šī projekta ir bijuši klāt no tā pirmsākumiem. Nu tas ir aizmirsts, un Vienotībai pēkšņi parādījušās „šaubas” un „jautājumi”.

Šai sakarā nekas vairāk nav sakāms – var vienīgi ar interesi iedomāties, kāda būs Vienotības glābšanās mēģinājumu nākamā „tēma”, kad izrādīsies, kad arī dzelzceļa elektrifikācija „nerullē”. Taču ir jau arī otrā versija – jau ar kriminālu ievirzi.

Patiesi ceru, ka pēdējās nedēļās KNAB pietiekami aktīvi monitorē Vienotības pelēko kardinālu un kasieru komunikāciju, jo nepavisam nav izslēgts, ka pēkšņā ieinteresēšanās par dzelzceļa elektrifikāciju saistāma ar krietni primitīvāku Vienotības „spices” vajadzību.

Ir labi zināms, ka Vienotība ir zaudējusi valsts finansējumu, partija atrodas pusbankrota priekšā, un līdzekļu trūkums vēlēšanu kampaņai kādreizējai „vadošajai varas partijai” var izrādīties pēdējā nagla politiskajā zārkā.

Šādā izmisuma pilnā situācijā partijas kasieriem var šķist pašsaprotami – it īpaši no Latvijas politikas „veselā saprāta viedokļa” – mēģināt atbalstu vai neatbalstu dzelzceļa elektrifikācijas projektam, tā sacīt, monetizēt. Vai arī – šajā iespaidīgajā projektā izkaulēt kādu treknu kumosu saviem sponsoriem.

Tās, protams, ir tikai versijas. Bet, kad atklātībā parādās fotogrāfijas, kurās bijušais partijas Vienotība satiksmes ministrs – un attiecīgi visu dzelzceļa lietu „kūrētājs” – Anrijs Matīss, kurš tagad demonstratīvi pametis partiju, pie pusdienu galda mīlīgi tērzē ar kādreizējo „zatleriešu” ekonomikas ministru, līdz šim ABLV bankas piebaroto, bet tagad par Saskaņas premjerministra amata kandidātu kļuvušo Vjačeslavu Dombrovski... jā, tad šādas un versijas ar notiekošo ap dzelzceļa elektrifikācijas projektu sāk izskatīties krietni ticamākas.

Novērtē šo rakstu:

64
10