Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Par to, ka Latvijas veselības aprūpes sistēmā ir daudz problēmu un situācija ir kritiska, nav šaubu nevienam, un brīnumainā kārtā to atzīst pat Veselības ministrija (VM), kura sākusi rīkoties aktīvi - pieprasījusi papildu budžetu, uzsākusi cīņu ar ārstiem un vismaz vienā lietā pacentusies būt kaut cik mūsdienīga - uzsākusi E-veselības sistēmas ieviešanu. Domstarpības virmo - ārsti protestē, VM uzstāda ultimātus, ārsti saka, ka ar to nav iespējams normāli strādāt, VM - ka ar E-veselību viss kārtībā, tikai ārsti neprot un negrib apgūt datorprasmes, bet nāksies. Laimīgas ir tikai aptieku ķēdes, kuras, ja nemaldos, par 99% jau pieslēgušās un veiksmīgi izmanto viedo sistēmu.

Galu galā VM 10 gadu laikā E-veselības izstrādē ir "apguvusi" vismaz 14,5 miljonus Latvijas nodokļu maksātāju un ES fondu naudas. Kā ir patiesībā un kuram taisnība? Lai pats pārliecinātos par to, cik patiesi ir vienas vai otras puses argumenti, nolēmu kopā ar ģimenes ārstu notestēt E-veselības portālu eveseliba.gov.lv, kas ir daļa no E-veselības sistēmas.

Tās IR pilnīgas šausmas. Ja kāds mēģinātu mani piespiest strādāt ar tik nelietojami lēnu un nestabilu sistēmu kā eveseliba.gov.lv, tad man draudētu kriminālpants par smagu miesas bojājumu nodarīšanu, “taisnojot līkās rokas” par šādas sistēmas izstrādi atbildīgajām personām. Es teiktu, ka manī pat radās gluži profesionāla interese noskaidrot, KĀ iespējams izstrādāt tik lēndarbīgu un neefektīvu sistēmu. Pacientu datu drošību šoreiz pat neanalizēsim, tas ir atsevišķs stāsts.

E-veselības portāla eveseliba.gov.lv tests sākās traģikomiski - ārsts nospieda pogu, lai ieietu sistēmā kā ārsts, bet pretī “izleca” paziņojums par kļūdu serverī (skat. attēlu pie raksta). Darba sesijas beidzās pēc 5 minūtēm - tātad ārstam, ja viņš pieņem pacientu un neaiztiek sistēmu ilgāk par 5 minūtēm, katru reizi jāieiet sistēmā no jauna. Šis trūkums jau ir izlabots, un sesijas ilgums pagarināts līdz 1 stundai. Neviena darbība, pat visvienkāršākā, nenotiek ātrāk par 4-5 sekundēm. Tā kā dators bija pieslēgts Lattelecom optiskajam internetam, un datora noslodze bija tikai pāris procentu, jāsecina, ka vaina ir servera pusē. Tātad Nacionālais veselības dienests (NVD) izplata maldinošu informāciju, ka problēmas nav servera pusē. Šīs lēndarbības problēmas nav atrisinātas arī pēdējā mēneša laikā. Droši vien pieņemšanas-nodošanas akti jau ir parakstīti, un neviens vairs netaisās trūkumus novērst?

Nozīmīgas darbības ir vēl lēnākas - 7 sekundes, lai sāktu pieņemt pacientu, 4 sekundes, lai sāktu izrakstīt speciālo recepti. Mēģinājām ierakstīt vispārīgo zāļu nosaukumu, pēc 2,5 minūtēm apnika gaidīt rezultātu. Ja kaut kas nojūk, tad pēc tam neko vairs nevar izdarīt, un lapa pilnībā jāpārlādē. Vēl vienu mēģinājumu ievadīt zāļu aktīvās vielas vispārīgo nosaukumu pēc 3,5 minūtēm beidzām arī bez rezultāta. Pacienta lapa ielādējas 12 sekundes. Lai atlasītu gada receptes, vajadzīgas 4 sekundes. Un tikai tad var atkārtoti izrakstīt recepti, kas aizņem vēl 5-6 sekundes. 10 sekundes vajadzīgas, lai atgrieztu rezultātus, ierakstot konkrēta ražotāja zāles nosaukumu.

Ja ārsts grib izrakstīt vispārīgo zāļu nosaukumu (daļā gadījumu to par pienākumu uzliek likums), tad to var atrast tikai saraksta pašās beigās, vairākas reizes ielādējot sarakstam papildu rindas. 5 sekundes nepieciešamas, lai apstiprinātu recepti. Tātad testa laikā normālā ceļā neizdevās vispār izrakstīt recepti ar vispārīgo nosaukumu, aplinkus ceļš aizņēma vairākas minūtes. Secinājums viens - ar roku izrakstīt receptes ir ātrāk, it sevišķi, ja tās sagatavo ārsta palīgi.

Ar citu E-veselības portāla funkcionalitāti nav labāk - vajadzīgas 15 sekundes, lai atvērtu darba nespējas lapu (DNL) sarakstu. 9 sekundes, lai reģistrētu DNL A lapu. Tukša pastkastīte atveras 10 sekundēs, bet 8,5 sekundes vajag, lai atvērtu veselības pamatdatus. Ambulatorā kartē automātiski netiek pievienoti dati, kas jau tikuši ievadīti pieņemšanas laikā. Es teiktu - pilnīga bēdu ieleja.

Saskaņā ar VM datiem 74% ārstu lietojot komercprogrammas, kuras it kā strādājot ātrāk. Attiecīgi atlikušie 26% ārstu būs spiesti abonēt komercprogrammas, jo nav iespējams normāli pastrādāt ar valsts piedāvāto sistēmu.

Publiskajā telpā visaktīvākās E-veselības bīdītājas ir veselības ministre Anda Čakša un NVD direktora vietniece Linda Freimane, kas izmanto, manuprāt, ļoti netīrus paņēmienus, lai par katru cenu uzspiestu tādu E-veselību, kāda tā ir pašreiz. Es teiktu, tāda padomju laika attieksme gan pret pārraugāmās nozares pārstāvjiem, gan pret pacientiem - "Без бумажки ты - букашка, а с бумажкой - человек". Ja šādas rīcības mērķis ir "piesegt pēcpusi", lai Latvija nesaņemtu sodu un uzrēķinu par nelietderīgi izšķērdēto Eiropas fondu naudu, tad tā arī atklāti jāpasaka un jāatzīst sava neizdarība, nevis par grēkāžiem jāpadara ģimenes ārsti.

Vai E-veselība ir vajadzīga? Protams. Vai ģimenes ārsti ir gatavi strādāt ar E-veselību? Jā, ja sistēma strādātu ātri un būtu ērti lietojama. Vienmēr būs mazskaitlīga cilvēku grupa, kam radīsies kādas grūtības, taču tās ir atrisināmas. Bet ģimenes ārstu pretenzijas pret pašreizējo portālu eveseliba.gov.lv ir PAMATOTAS.

Vidēji gadā tiek izrakstīti 6 milj. īpašo recepšu un 7,5 milj. parasto recepšu. Prognozējamais sistēmā izrakstāmo recepšu (īpašās un parastās) skaits gadā ir 11 865 466. No 2018. gada 1. janvāra E-veselībā obligāti būs jāizraksta speciālās receptes. Tātad katra iztērētā sekunde, izrakstot vienu īpašo recepti, gada griezumā nozīmē 1667 stundas. Kaut kad vēlāk arī parastās receptes būs jāizraksta E-veselībā. Tātad receptes izrakstīšanai patērētā laika optimizācijas nozīme nākotnē tikai pieaugs. Ir vēl viena problēma - izrādās, ka pacientam var nākties pirkt visus zāļu iepakojumus, kas izrakstīti, nevis pa daļām, kā to var izdarīt līdz šim.

Jebkuru darbu var sadalīt darbībās, kas prasa dažādu kvalifikācijas un pilnvaru pakāpi. Vizītēs pie ģimenes vai specializēta ārstiem, kas strādā kopā ar medicīnas māsu vai ārsta palīgu, var ievērot, ka, lai ārsts varētu veltīt lielāku uzmanību pacientam un viņa problēmai - pētīt slimības vēsturi, iepazīties ar analīžu rezultātiem, iztaujāt pacientu, viņš tādus darbus kā tehniski sagatavot dokumentus (receptes, darba nespējas lapas u.c.) pēc mutiskas instrukcijas deleģē paveikt medicīnas māsai, bet pats ārsts parakstās, kad viss tam sagatavots. Loģiski, vai ne? Kāpēc izniekot ārsta laiku, darot to, ko var izdarīt viņa palīgi?

Vai E-veselības portālā medicīnas māsām, kuriem tāpat kā ārstiem ir saistošas pacientu datu aizsardzības prasības, ir paredzēta iespēja sagatavot dokumentus, kurus ārsts pēc tam apstiprina parakstot? Izrādās - nē, nē un vēlreiz nē. Bet būs taču, vai ne? Vienīgais, ko Nacionālais veselības dienests varēja atbildēt - funkcionalitātes paplašināšanas iespējas tiks izvērtētas E-veselības 3. kārtas analīzes fāzē.

Man rodas jautājums, vai kāds no Veselības ministrijas, NVD vai tiem, kas sagatavoja E-veselības portāla specifikāciju, vispār zina to, kas un kā notiek ārstu kabinetos? Vai viņi vispār ir domājuši, kā efektīvāk izmantot jau tā ierobežotos medicīnas resursus un personāla laiku? Kaut ko tik elementāru kā darba dalīšana ārsta kabinetā spēj pamanīt pat cilvēks no malas. Diemžēl man jāsecina, ka ar šādu pieeju un attieksmi problēmu risināšanā diez vai VM var jēgpilni un efektīvi izlietot medicīnai atvēlēto budžetu.

Gāzi grīdā, Čakšas un Freimanes kundzes! Kaut jums katru dienu būtu jāizraksta receptes E-veselības portālā! Lai pašām un tuvajiem stipra veselība un (ne)nākas pašām uz savas ādas izjust izstrādātās sistēmas efektus un defektus!

Novērtē šo rakstu:

248
3