Menu
Pilnā versija
Foto

Ģimenes ārsti paši sevi gāž no pjedestāla

Dainis Lemešonoks, īpaši Pietiek · 26.07.2017. · Komentāri (103)

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Ģimenes ārstu streiks ir nolemts sakāvei, jo tam nav morāla atbalsta sabiedrībā. Valsts vara viņus spēj ne tikai uzveikt, bet arī sev pakļaut un, ja vien uzskatīs to par vajadzīgu, pat publiski pazemot – kā nodokļu naudas šķērdētājus.

Šķiet, mediķi, sākot konfliktēt ar valdību, pārāk paļāvās uz tautas pietāti pret savu arodu, pārāk sacerējās uz pacientu automātisku solidaritāti viņu prasībām – tāpat kā uz valdības nedrošību un koalīcijas iekšējām nesaskaņām.

Šoreiz ministri nenorakt

Streikotājiem un viņu atbalstītājiem ir pilnīgi lieki izšķiest savus spēkus, nopūloties demonizēt (vai "blondīņot") veselības ministri Andu Čakšu. Ar viņu pret "buntavniekiem" solidarizējas zaļzemnieki, premjers un MK, par nozari atbildīgā Saeimas komisija. Nežēlīgs un precīzs atbildes trieciens – kā apliecina streikotāju izbīlis – bija valdības (pagaidām vēl tikai) iecere uzticēt pašvaldībām ģimenes ārstu darba organizēšanu, administrēšanu un, protams, arī viņu finansējuma dalīšanu.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai, kas pārzina arī veselības aprūpi, ir savas nopietnas pretenzijas pret ģimenes ārstiem. Viņu entuziasma trūkums un tūļība tiek saukti par galveno cēloni, kāpēc netiek apgūta nauda, kas – uz budžeta deficīta rēķina! – tika atvēlēta "zaļajiem koridoriem" jeb onkoslimību atklāšanai un ārstēšanai to agrīnajās stadijās*.

Komisijas vadītāja Aija Barča (ZZS) tāpēc piedraudēja "atvērt" likumu par ārstu praksēm un padarīt bargākas tajā noteiktās prasības ģimenes ārstu institūtam. Streiks noteikti spēcina viņas un citu komisijas deputātu apņēmību sarīkot šādu likumdošanas eksekūciju.

Pacientu un kolēģu pretenzijas

Latvijas sabiedrība uz mediķu cīkstēšanos ar politiķiem un viņu pieteiktām prasībām (pietiekami pamatotām) kopumā noraugās ar klaju vienaldzību. Jo tā sakņojas daudzu ilgi krātajās personiskajās pretenzijās pret ģimenes ārstiem. Tā ir vilšanās sistēmā, kurā pacienti jūtas kalpojam mediķiem, viņu vajadzībām un ērtībām. Tāpēc arī gluži pašsaprotami tiek uztverti skandalozi dažu "streikotāju» piepelnīšanās centieni (piemēram, šis).

Cilvēkus galvenokārt uztrauc ģimenes ārstu nepieejamība – jo īpaši brīvdienās, bet arī darbdienu rītos vai vakaros, ārpus praksei noteiktā darba laika un bieži pat tajā – ārstu pieņemšanas stundu grafiks ir aizpildīts nedēļām uz priekšu, viņu uzgaidāmās telpas «akūtajās stundās» ir pārpildītas. Tā ir nepielūdzama norma.

Ģimenes ārsti noraida ieteikumus kooperēties un, piemēram, veidot vairākām praksēm kopējas dežūras nedēļas nogalēs. Tādēļ neizbēgami palielinās slimnīcu noslodze un to izdevumi – cilvēki, kuriem visticamāk pietiktu ar ģimenes ārsta konsultāciju, dodas meklēt palīdzību to uzņemšanas nodaļās vai izsauc neatliekamo palīdzību. Cieš slimnīcu budžeti, vairojot citu mediķu neapmierinātību ar ģimenes ārstiem.

Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas statistika liecina, ka 65 procenti tās pacientu neatliekamās palīdzības nodaļā nonāk bez nosūtījuma; 45% gadījumos pacienti nonāk slimnīcā tāpēc, jo šajā laikā nestrādā ģimenes ārsts.

Līdzīgi dati tika iekrāti Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā. Tās Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikā pavasarī veiktā pacientu aptauja liecina: tikai 43,5% pacientu, saskaroties ar veselības problēmām, konsultējas ar savu ģimenes ārstu, pirms izsaukt neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādi vai doties uz slimnīcu pašiem.

Darba (ne)kvalitāte

Sabiedrības faktiski nepamanīta, bet profesionāli sāpīga problēma ir ģimenes ārstu kvalitātes kritēriju (ne)izpilde. Tāpēc streikotāju kritiķiem vienmēr pie rokas ir sāpīgi dzelošs pretarguments prasībām celt atalgojumu.

Oficiāli izpildīto kritēriju skaitam ir tendence pieaugt – tomēr, kā uzskata Valsts kontrole (VK), reāli ģimenes ārstu darba kopējais kvalitātes līmenis neuzlabojas, turklāt Veselības ministrija (VM) daļu kritēriju prasību ir žēlsirdīgi "nomīkstinājusi". Kvalitātes kritēriju izpilde vai neizpilde praktiski neietekmē ārsta atalgojumu, tātad nauda te nekalpo kā motivators.

Gada sākumā publiskotais VK ziņojums liek noprast, ka ģimenes ārstu institūtā ir daudz trūkumu, kas nozīmē arī nelietderīgus piešķirtā finansējuma tēriņus. Piemēram, aug ģimenes ārstu izrakstīto nosūtījumu skaits pie speciālistiem, lai gan viņi paši var veikt daudzas "manipulācijas".

Eiropas Savienībā par primārās veselības aprūpes kvalitāti liecina sarūkošs nosūtījumu skaits: optimālais esot 184-363 uz 1000 reģistrētajiem pacientiem. (Šāds skaitlis skaitlis/apgalvojums ir atrodams ģimenes ārstu praksēm veltītās Čakšas prezentācijas 10.lapā piesauktā publikācijā Kringos DS: "The strength of primary care in Europe", Utrecht University/NIVEL; 2012.) Savukārt Latvijā 2015.gadā – 676 nosūtījumi.

VK revīzijā secināts: vairāki kritēriji, kuriem VM ģimenes ārstu novērtēšanas metodikā ir paredzējusi svarīgu lomu, netiek sasniegti, turklāt ar katru gadu to izpilde pasliktinās. Vēža skrīninga  izmeklējumu  veicināšanas  uzdevumu  izpildīja  tikai  16  procenti  ģimenes  ārstu, pacientu  apmeklētības  kritēriju – 31 procents. Profilaktiskā apskate veikta tikai 29% personu, kas reģistrējušās pie ģimenes ārstiem, turklāt no VK revidentu izlasē iekļautajiem 79 ģimenes ārstiem 15 ārsti saviem pacientiem šo apskati nav veikuši vispār.

Uz kaimiņu fona

Par nelaimi mūsu ģimenes ārstiem (un, protams, visai veselības sistēmai) blakus mums ir Lietuva, kas, piemēram, augstāk minētajā nīderlandiešu pētnieces Dionnas Kringosas publikācijā tiek atzīta par vienu no ES valstīm ar spēcīgu veselības primārās aprūpes sistēmu. Protams, tieša mērīšanās ir nekorekta – kaimiņiem darbojas veselības obligātā apdrošināšana, un nozarei tiek atvēlēts 6,51 procents no IKP (2015, divas trešdaļas sedz valsts, vienu – privātās iemaksas).

Taču viņiem darbojas arī krietni "prozaiskākas" lietas – piemēram, mūsu eskulapiem netīkamā ģimenes ārsta pakalpojumu obligāta pieejamība 24/7 režīmā – protams, vairākām ārstu praksēm kooperējoties dežūrām. Tāpat jūtama daļa ģimenes ārsta ienākumu (tiem garantēto pamatu ~74 procentu apjomā veido kapitācijas maksājumi) ir bonusi par labiem rezultātiem – vērtējot viņa darbu ar 12 dažādu indikatoriem: aktivitāte vēža un sirds slimību profilaksē, efektīvs darbs ar hroniskiem slimniekiem un hospitalizācijas līmenis utt. (Paldies Lietuvas Nacionālajam veselības apdrošināšanas fondam – www.vlk.lt – par laipno atbildi!)

Sīkāki grēciņi

Ģimenes ārstu oponenti – brutāli, bet pietiekami pamatoti – izskaidro viņu dedzīgo pretestību informatīvās sistēmas "e-veselība" lietošanai savā ikdienā, piesaucot kā plaši izplatītu pretimnākšanu pacientiem, nepamatoti izrakstot viņiem darba nespējas lapas. Elektroniskā uzskaite sniegtu ministrijai precīzāku ainu par šādu apliecinājumu izsniegšanu un pamatotību, pieķerot ārstus - "mīkstsiržus".

Tāpat būtu iespējams skaidrāk ieraudzīt, vai ģimenes ārsta prakses pacientu vidū neatrodas "mirušās dvēseles" – cilvēki, kuri jau sen dzīvo ārzemēs, bet par kuriem tiek joprojām iekasēta kapitācijas nauda. Šādu "virtuālo" pacientu skaits, kā tiek rēķināts, var būt diezgan iespaidīgs.

Tāpēc nebrīnieties, ka Kučinskis un Čakša ar streikojošiem ģimenes eskulapiem kaulējās tik aukstasinīgi, pat vienaldzīgi. Viņi pārāk labi zina, kas "lācītim vēderā".

* "Kaut gan onkoloģisko slimību agrīnai diagnostikai un ārstēšanai valsts budžetā šogad ir atvēlēti ievērojami papildu līdzekļi - vairāk nekā 12 miljoni eiro, veselības aprūpes pakalpojumu apmaksas sistēmas nepilnību dēļ pastāv risks, ka līdz gada beigām no šīs summas netiks iztērēti vairāki miljoni eiro. (..) Nacionālā veselības dienesta dati liecina, ka valsts budžeta izlietojums onkoloģisko slimnieku medikamentozai terapijai 2017.gada četros mēnešos attiecībā pret 2016.gada četriem mēnešiem ir pieaudzis tikai par 3% jeb 227 572 eiro. 2017.gadā onkoloģisko slimnieku medikamentiem papildus tika piešķirti 4 138 795 eiro. Ja pieņem, ka tikpat lēna naudas tērēšana saglabāsies arī turpmāk, paredzams, ka gadā medikamentiem tiks iztērēti tikai 682 716 eiro." (No SUSTENTO Pacientu informācijas un tiesību aizsardzības centra 2017.gada 20.jūnija preses relīzes.)

Novērtē šo rakstu:

107
36