Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Vairāki Cēsu novada iedzīvotāji saņēmuši vēstules no pašvaldības, kurās norādīts – tā kā jums piederošajā nekustamajā īpašumā nav deklarēts neviens iedzīvotājs, no nākamā gada būs jāmaksā paaugstināts nekustamā īpašuma nodoklis 1,5% apmērā no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības. Iedzīvotāji ir neizpratnē, kā likuma norma, kas ļauj paaugstinātu likmi piemērot īpašumiem, kuri netiek uzturēti pienācīgā kārtībā, attiecināta arī uz deklarēšanos. Tomēr pašvaldība skaidro, ka likums nav pārkāpts un tas paredz iespēju palielinātu nodokli iekasēt arī no īpašumiem, kuros neviens nav deklarējis dzīvesvietu, - vajagot vienkārši lasīt likumu tā, kā to izlasījuši domes juristi.

“Ja saņemat šo vēstuli, tad pēc Cēsu novada pašvaldības datiem Jums piederošajā nekustamajā īpašumā Cēsu novadā nav deklarēta neviena pilngadīga persona. Lai mudinātu iedzīvotājus deklarēties savās faktiskajās dzīvesvietas adresēs, kā arī lai novērstu situāciju, ka liela daļa Cēsu novada mājokļu netiek izmantoti, bet vienlaikus ir izteikts dzīvesvietu trūkums, Cēsu novada domes deputāti pieņēma grozījumus saistošajos noteikumos, kas nosaka, ka nekustamā īpašuma objektiem, kas paredzēti dzīvošanai, bet kuros nav deklarēts neviens iedzīvotājs, no 2017.gada 1.janvārra tiek noteikta paaugstināta nekustamā īpašuma nodokļa likme,” - šādu vēstuli saņēmis ne viens vien nekustamā īpašuma īpašnieks Cēsu novadā.

Tālāk dome vēstulē rosina līdz šā gada beigām deklarēt adresē reāli dzīvojošās personas, lai izvairītos no paaugstinātā nodokļa, kas nākamgad 0,2% līdz 0,4% vietā draud pieaugt līdz 1,5% no kadastrālās vērtības.

Iedzīvotāji ir neizpratnē, jo likums skaidri nosaka, ka likmi drīkst paaugstināt tikai tādā gadījumā, ja īpašums netiek uzturēts atbilstoši normatīvos aktos noteiktajai kārtībai. “Kur pašvaldības ņem, ka deklarēšanās ir nekustamā īpašuma uzturēšana atbilstoši normatīvos aktos noteiktajai kārtībai?” neizpratnē ir Pietiek lasītājs.

Atbildot uz Pietiek jautājumu, Cēsu novada dome informē, ka šādu lēmumu pašvaldība pieņēma, ņemot vērā to, ka pašvaldības teritorijā ir daudz īpašumu, kuros neviens nav deklarējies, taču faktiski dzīvo, izmantojot novada infrastruktūru un piedāvātos pakalpojumus.

“Pašvaldība vēlas spert soli, lai sakārtotu jautājumu par iedzīvotāju faktiskajām un deklarētajām dzīvesvietām. Tādā veidā tiecoties uz to, ka faktiski Cēsīs dzīvojošie iedzīvotāji ar savu nodokļu devumu piedalās infrastruktūras un pakalpojumu attīstībā, uzturēšanā un kvalitātes nodrošināšanā, lai kopīgi būtu iespējams padarīt Cēsu novadu par lielisku vietu dzīvei,” skaidro pašvaldības preses sekretārs Kārlis Pots.

Pēc viņa teiktā, tas vienlaikus ir veids, kā aicināt mājokļu īpašniekus, kuru īpašumi tiešām ir tukši, apsvērt iespēju tos izīrēt, jo, piemēram, Cēsu pilsētā īres dzīvokļu pieprasījums septiņkārt pārsniedz piedāvājumu, tādā veidā faktiski neļaujot novadā savu dzīvi attīstīt jaunajām ģimenēm.

“Tāpat pašvaldība noteikusi viena gada pārejas periodu, lai ļautu cēsniekiem sakārtot nekustamā īpašuma jautājumus, kas saistīti ar adrešu nesakritībām vai kopš Padomju laikiem nesakārtotiem mājokļu dokumentācijas jautājumiem,” uzsver pašvaldības pārstāvis.

Pēc Cēsu domes sniegtās informācijas, līdzīgu soli, paaugstinot nodokļa likmi, pirmās spērušas Latvijas lielo pilsētu pašvaldības, un tas attiecīgi atsaucās uz mazpilsētās deklarēto iedzīvotāju skaitu.

“Šādu nodokļu politiku pieļauj 2016.gada vasarā pieņemtie grozījumi likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli”, kas paredz, ka nodokļa likmi 1,5% apmērā no kadastrālās vērtības pašvaldības drīkst noteikt arī tajos gadījumos, ja īpašumā nav deklarēta neviena dzīvojoša persona,” uzsver Pots.

Pēc viņa teiktā, lai informētu iedzīvotājus par izmaiņām nekustamā īpašuma nodokļa likmēs, Cēsu novada pašvaldība laikus izsūtīja informējošas vēstules, aicinot nekustamo īpašumu īpašniekus deklarēt savos īpašumos tur dzīvojošās personas, lai tām netiktu piemērots paaugstināts nekustamā īpašuma nodoklis. Pēc šī aicinājuma jau vairāk nekā 300 Cēsu novada pašvaldības teritorijā esošo nekustamo īpašumu īpašnieki esot deklarējuši savu dzīvesvietu savos īpašumos, kas līdz šim bija bez deklarētiem iedzīvotājiem.

Kā noskaidroja Pietiek, Cēsu dome izmantojusi likuma pantu, kas nosaka, ka nekustamā īpašuma nodokļa likmi vai likmes no 0,2 līdz 3 procentiem no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības nosaka pašvaldība savos saistošajos noteikumos, kurus tā publicē līdz pirmstaksācijas gada 1.novembrim. Likumā ir arī ierobežojums, ka likmi virs 1,5% drīkst noteikt tikai īpašumiem, kuri netiek uzturēti pienācīgā kārtībā. Savukārt līdz 1,5% pašvaldība nodokļa likmi var noteikt brīvi.

Likuma regulējums, kas nosaka, ka dzīvojamām mājām nodokļa likmes ir 0,2, 0,4 vai 0,6% no kadastrālās vērtība atkarībā no platības, pēc Cēsu novada domes juristu skaidrojuma, attiecināms tikai tādā gadījumā, ja pašvaldība pati nav noteikusi nekustamā īpašuma nodokļa likmes.

 “Cēsu novada pašvaldības mērķis nav nevienu sodīt. Šāds solis tika pieņemts, lai mudinātu cēsniekus deklarēties savās faktiskajās dzīvesvietās, kā arī lai veicinātu pašvaldības iespējas uzturēt un attīstīt Cēsu novada iedzīvotājiem sniegtos pakalpojumus un infrastruktūru. Nodokļu paaugstināšana nekad nebūs populārs solis, un to apzināmies, taču šai gadījumā no tā tieši atkarīga novada labklājība un tas, cik sakārtotā un skaistā vidē dzīvosim,” skaidro pašvaldības pārstāvis.

Novērtē šo rakstu:

19
24