Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Kaut gan Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš pērn ministrijā, kā arī Ventspils un Rīgas brīvostu pārvaldēs kopā atalgojumā saņēmis 74,7 tūkstošus eiro, viņš ir vērsies Administratīvajā apgabaltiesā ar lūgumu atcelt 300 eiro soda naudu, kas viņam piespriesta par tiesas sprieduma nepildīšanu tā sauktā Rīgas lidostas taksometru „zelta kilometra” lietā. Tikmēr LA rīcībā nonākuši dokumenti vieš lielāku skaidrību – kāpēc lidostas vadība līdz šim darījusi visu iespējamo, lai šajā „zelta kilometrā” ielaistu tikai divas „izredzētās” taksometru kompānijas.

Šis ir ārkārtīgi retais gadījums, kad par konkrētu neizdarību amatpersonām ir jāmaksā nevis no nodokļu maksātāju līdzekļiem, bet gan no personiskā maka. „Pretējā gadījumā lēmums tiks nodots izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam,” savā 30. augusta lēmumā sodītos brīdināja Administratīvā apgabaltiesa.

Taču K. Ozoliņš nav vienīgais izcili labi apmaksātais valsts darbinieks, kurš vērsies tiesā ar lūgumu atcelt vai vismaz samazināt šo uzlikto piespiedu naudu par tiesas sprieduma nepildīšanu „zelta kilometra” lietā.

Līdzīgus lūgumus ir iesnieguši arī visi četri starptautiskās lidostas Rīga vadītāji, kuriem tiesa tāpat katram ir uzlikusi piespiedu naudu 300 eiro apmērā par sprieduma nepildīšanu, - valdes priekšsēdētāja Ilona Līce un valdes locekļi Normunds Feierbergs, Irina Feļdmane un Lauma Jenča.

Nevienai no šīm amatpersonām 300 eiro nav summa, kuras nomaksa varētu sagādāt grūtības. Kā rāda viņu ikgadējās deklarācijas, ne tikai K. Ozoliņš, bet arī visi četri lidostas valdes locekļi pērn valsts darbā ir pelnījuši ļoti labi.

I. Līcei pērn šajā valsts darbā atalgojumā aprēķināti gandrīz 54 tūkstoši eiro, L. Jenčai – 42,5 tūkstoši eiro, N. Feierbergam (par nepilniem diviem mēnešiem) – 8,6 tūkstoši eiro, I. Feļdmanei (par diviem mēnešiem) – 10,5 tūkstoši eiro, kam klāt jāpieskaita pašvaldības uzņēmumā Rīgas satiksme algā saņemtie 60 tūkstoši eiro.

Taču, neraugoties uz soda naudas salīdzinošo nenozīmīgumu, visas amatpersonas ir vērsušās tiesā ar līgumu to atcelt pilnībā vai vismaz daļēji. Turklāt, lai gan soda nauda ir uzlikta katrai no šīm amatpersonām individuāli, lūgumu tās ir iesniegušas uz lidostas Rīga blankas, - tieši tāpat kā K. Ozoliņa lūgums ir noformēts kā ministrijas dokuments.

Lūgumu pamatojums gan ir atšķirīgs. Lai gan Satiksmes ministrija ir valsts kā lidostas īpašnieces pārstāve un attiecīgi pilda īpašnieka funkcijas, K. Ozoliņš lūgumrakstā tiesai ir apgalvojis, ka ministrijai vispār neesot nekādu „tiesisku sviru, ar kuru palīdzību likt lidostai Rīga izpildīt tiesas spriedumu”.

Ierēdnis tiesai arī apgalvojis, ka šajā gadījumā, kad tiesa bija konstatējusi tās sprieduma nepildīšanu, vispār neesot „saskatāma Satiksmes ministrijas amatpersonas prettiesiska rīcība”, turklāt „iestājušos juridisko seku bardzība un administratīvā sodāmība par valsts amatpersonas pienākumu pildīšanu nesamērīgi bargi ietekmē Satiksmes ministrijas valsts sekretāru” – tātad viņu pašu.

Savukārt sodītie lidostas valdes locekļi tiesai ir apgalvojuši, ka valde nemaz neesot vilcinājusies ar sprieduma izpildi un esot veikusi „visas nepieciešamās darbības, lai spriedums tiktu izpildīts pienācīgi (precīzi un laikus)”.

Tiesa, vienlaikus valdes locekļi nav nolieguši, ka lūguši nepārsūdzamā sprieduma izpildes termiņu atlikt līdz pat 2018. gada septembra beigām. Taču galvenais lidostas vadības arguments joprojām ir – tai esot „pienākums patstāvīgi izvērtēt iespējamos riskus un apdraudējumu civilās aviācijas un kritiskās infrastruktūras drošībai tās atklātajās teritorijā un tos novērst ar visiem iespējamiem tiesiskiem līdzekļiem”.

Tiesa, lai gan individuālie privātpersonu transportlīdzekļi joprojām var piebraukt pie pašām izlidošanas termināļa durvīm, lidostas vadība „iespējamos riskus un apdraudējumu” saistībā ar tiem nesaskata. Toties jo nozīmīgāks potenciālais apdraudējums esot taksometri pie atlidošanas izejas, ja vien tie nepiederot rūpīgi atlasītiem uzņēmumiem.

Lidostas vadība tiesai visās instancēs bija detalizēti aprakstījusi, kāpēc divu tās „izredzēto” taksometru kompāniju transportlīdzekļu piebraukšana un stāvēšana pie lidostas ēkas ir pieļaujama, savukārt citu – rada „riskus” un „apdraudējumu”, kaut arī šie taksometri ir licencēti atbilstoši oficiāli noteiktajai kārtībai.

Administratīvā apgabaltiesa gan šiem pretrunīgajiem skaidrojumiem nebija noticējusi un savā nolēmumā bija konstatējusi, ka lidostas Rīga caurlaižu sistēma ir tikusi izveidota nevis drošības pasākumiem, bet gan komerciālos nolūkos, lai regulētu taksometru pakalpojumu sniegšanu.

Vairāku dienu laikā starptautiskās lidostas Rīga „komunikācijas vienības vadītāja” Laura Karnīte tā arī neatbildēja uz LA jautājumu – vai lidostai līdz šim ir bijušas kādas līgumattiecības ar Baltic Taxi un Red Cab taksometru uzņēmumiem un vai to ietvaros lidosta no šiem uzņēmumiem ir saņēmusi kādus maksājumus. Tikmēr LA rīcībā ir nonācis lidostas vadības 2015. gadā apstiprināts dokuments, kas vismaz daļēji apstiprina tiesas secinājumus.

Šis dokuments ir I. Līces vēl kā lidostas valdes locekles apstiprinātie „Taksometru stāvvietas caurlaides izsniegšanas un lietošanas noteikumi”, kuri demonstrē tās iespaidīgās summas, ko „izredzētajām” taksometru kompānijām ir nācies ik mēnesi maksāt lidostai par iespēju piekļūt „zelta kilometram”.

Kā rāda šie noteikumi, katram no taksometru uzņēmumiem par caurlaidi – „atļauju, kas dod tiesības 60 taksometriem, kas ir noteiktais minimālais taksometru skaits, lai saņemtu caurlaidi, izmantot taksometru stāvvietu, lai uzņemtu pasažierus” – mēnesī ir nācies lidostai maksāt 9497,67 eiro plus pievienotās vērtības nodokli (PVN).

Tas nozīmē, ka no abām „īpašajām” taksometru kompānijām par tām ekskluzīvi nodrošināto piekļuvi „zelta kilometram” lidosta Rīga līdz pat tiesas spriedumam mēnesī saņēma gandrīz 23 tūkstošus eiro, bet gadā – 275,8 tūkstošus eiro (ieskaitot PVN). Tātad tieši taksometru kompāniju maksājumi ir nodrošinājuši ļoti nozīmīgu daļu no lidostas peļņas: pērn tās kopējais apjoms, kā rāda Lursoft dati, bija 358,4 tūkstoši eiro.

Kā rāda šie noteikumi, katram no taksometru uzņēmumiem par caurlaidi – „atļauju, kas dod tiesības 60 taksometriem, kas ir noteiktais minimālais taksometru skaits, lai saņemtu caurlaidi, izmantot taksometru stāvvietu, lai uzņemtu pasažierus” – mēnesī ir nācies lidostai maksāt 9497,67 eiro plus pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Tas nozīmē, ka no abām „īpašajām” taksometru kompānijām par tām ekskluzīvi nodrošināto piekļuvi „zelta kilometram” lidosta “Rīga” līdz pat tiesas spriedumam mēnesī saņēma gandrīz 23 tūkstošus eiro, bet gadā – 275,8 tūkstošus eiro (ieskaitot PVN). Tātad tieši taksometru kompāniju maksājumi ir nodrošinājuši ļoti nozīmīgu daļu no lidostas peļņas: pērn tās kopējais apjoms, kā rāda “Lursoft” dati, bija 358,4 tūkstoši eiro.

Jau pēc tiesas sprieduma, kas paredzēja likvidēt priekšrocības šīm „naudas govīm”, lidostas valde mēģināja to apiet ar līkumu, šā gada 7.augustā pieņemot jaunus noteikumus ar nosaukumu „Korporatīvo klientu zonas lietošanas noteikumi”.

Šajos noteikumos jēga bija palikusi tā pati iepriekšējā – lidosta par katru cenu vēlējās saņemt savu peļņas daļu no taksometru kompānijām. Vienīgā vērā ņemamā atšķirība bija tā, ka jaunajos noteikumos uzreiz tika noteikta caurlaides gada cena – 113 972 eiro plus PVN. Savukārt fiziskai personai šī gada maksa tika noteikta 12 664 eiro apmērā (plus PVN)

No tiesas šā gada 30. augusta lēmuma rodas iespaids, ka tieši šī lidostas vadības acīmredzamā vēlēšanās saglabāt peļņu un tās vārdā spriedumu apiet ar līkumu ir bijusi tā, kas mudinājusi izšķirties par Latvijas apstākļiem reto sodu – piespiedu naudas noteikšanu konkrētām amatpersonām.

„VAS Starptautiskā lidosta „Rīga” apzināti nav izpildījusi Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 30.maija spriedumu un faktiski turpina tās pašas darbības, kuras apgabaltiesa jau atzina par nepamatotām”, līdz ar ko „VAS Starptautiskā lidosta „Rīga” apzināti turpina ignorēt Administratīvās apgabaltiesas spriedumā norādīto” un regulēt taksometru pakalpojumu sniegšanu, konstatēja Administratīvā apgabaltiesa.

Tagad šai pašai tiesai ir jālemj par to, vai nākt pretī sodītajām turīgajām amatpersonām un pilnībā vai daļēji atbrīvot tās no noteiktās piespiedu naudas.

Uzziņai: kas ir strīda objekts – pieeja „zelta kilometram”

Strīda ģeogrāfiskais objekts ir tā sauktais „zelta kilometrs” – izsakoties tiesas sprieduma vārdiem, taksometru stāvēšanas josla pie lidostas termināļa, no kuras pasažieri pēc atlidošanas dodas projām no lidostas. Vairākus gadus pieeja šai kārotajai joslai ar lidostas vadības ziņu ir bijusi tikai divām taksometru kompānijām.

Pēc ilgākas tiesāšanās Augstākā tiesa šā gada pavasarī atstāja negrozītu 2016. gada maija spriedumu, ar kuru lidostai Rīga tika uzlikts par pienākumu mēneša laikā nodrošināt pieeju šai joslai visiem taksometriem – demontēt barjeru, kas ierobežoja piekļūšanu šai joslai, kā arī ceļazīmi “Iebraukt aizliegts” ar papildzīmi “Izņemot ar lidostas atļaujām”.

Taču vispirms lidostas vadība mēģināja sprieduma izpildi vienkārši novilcināt, bet, kad tas neizdevās, barjera un ceļazīmes gan tika demontētas, toties nedaudz citur tika uzstādītas jaunas, kā rezultātā pēc būtības nekas nemainījās, - pieeja „zelta kilometram” joprojām palika tikai Baltic Taxi un Red Cab taksometriem.

Rezultātā taksometra šoferim Valērijam Utjanskim (juridiskais pārstāvis - zvērināts advokāts Dēvijs Elnionis) nācās vērsties Administratīvajā apgabaltiesā ar lūgumu nodrošināt, lai lidostas vadība patiešām izpildītu tiesas spriedumu, un tad arī tiesa pieņēma lēmumu uzlikt virknei amatpersonu piespiedu naudu – sodu par tiesas sprieduma nepildīšanu.

Pēc šī lēmuma „zelta kilometrs” beidzot ir pieejams ikvienam licencētam taksometram, taču lidostas Rīga preses pārstāve, klusējot par iepriekšējām finansiālajām saistībām ar abām „izredzētajām” taksometru kompānijām, ir gatava medijiem gari un plaši stāstīt par iestājušos haosu, neērtībām, ceļu satiksmes traucējumiem un summām, ko taksisti tagad reizēm pieprasot naivākiem pasažieriem, - kaut neviens konkrēts fakts minēts netiek.

Faktiski rodas iespaids, ka lidostas vadība joprojām nav mierā ar tiesas spriedumu, jo ļoti vēlas kontrolēt „savā” teritorijā – kaut tiesa spriedumā skaidri noteikusi, ka tā ir publiska teritorija – notiekošo. Advokāts D. Elnionis, ar kura palīdzību taksometra vadītājs V. Utjanskis guva uzvaru prāvā, teic – viņa klientam esot aizdomas, ka, uzturot negatīvu informatīvo fonu par radušos „haosu”, paklusām tiekot meklēti jauni risinājumi, lai lidosta atgūtu savas „ekskluzīvās naudas govis” – tikai un vienīgi sarkanos un zaļos taksometrus.

Raksts pirmoreiz publicēts Latvijas Avīzē.

Novērtē šo rakstu:

0
0