Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Slīcēju glābšana ir pašu slīcēju rokās – pēc šāda principa ir vadījusies Ērika Kalnmeiera vadītā Ģenerālprokuratūra, iesniegumu par ģimenes varmāku – Drošības policijas darbinieku Rihardu Poļaku (attēlā) nosūtot izskatīšanai... pašai Drošības policijai. Savukārt tā jau tradicionāli nekādus pārkāpumus sava darbinieka darbībās nav saskatījusi, un Pietiek šodien publicē izteiksmīgākos fragmentus no šī Drošības policijas atzinuma.

Lēmums par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu

Drošības policijas (turpmāk - DP) amatpersona - izmeklētājs M.Zīverts, kura saskaņā ar DP priekšnieka rīkojumu pilnvarota veikt kriminālprocesuālās darbības, izskatījis Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras 18.augusta iesniegumu „Par pārbaudes organizēšanu”, kam pielikumā pievienots A. iesniegums par R.Poļaka iespējamo prettiesisko rīcību un saskaņā ar Ģenerālprokuratūras iesniegumā uzdoto - pieņemt kriminālprocesuālu lēmumu par A. iesniegumā minētiem faktiem konstatēja:

A. 2015.gada 7.augusta iesniegumā Ģenerālprokuratūras ģenerālprokuroram Ē.Kalnmeieram un zināšanai DP priekšniekam N.Mežvietam informē, ka neilgas kopdzīves laikā ar R.Poļaku, viņiem 2012.gadā ir piedzimusi meita, bet sākot no 2014.gada jūnija A. ar meitu nedzīvo kopā ar R.Poļaku.

Šādai rīcībai par pamatu esot R.Poļaka agresīvā uzvedība, jo R.Poļaks tikšanās reizēs pazemo A. ar necenzētiem vārdiem, apmelo bērna klātbūtnē un noskaņo pret A. R.Poļaks regulāri bez pamatojuma izsaucot pašvaldības policijas darbiniekus, kā arī terorizē, veicot ļoti biežus telefona zvanus uz A. mobilo tālr.nr.

Iesniegumā A.lūdz aizsargāt sevi un savu ģimeni no R.Poļaka prettiesiskajām darbībām, jo R.Poļaka izteiktos draudus par fizisku izrēķināšanos gan ar sevi, gan ar saviem tuviniekiem, uztver kā nopietnus.

Lai precizētu informāciju par A. 2015.gada 7.augusta iesniegumā minētiem faktiem un varētu pieņemt pamatotu lēmumu, tika pieņemta papildus informācija gan no A., gan no R.Poļaka, kur abas personas sīkāk izklāstīja faktus par notikušajām konfliktsituācijām un raksturoja otras personas iespējamās prettiesiskās darbības, kā arī pārbaudīta DP rīcībā esošā informācija.

Vērtējot gan A., gan R.Poļaka sniegto informāciju par notikušajām konfliktsituācijām starp abām personām, jāsecina, ka, lai pieņemtu procesuālu lēmumu par notikušo, līdz šim nav iegūti fakti, kas varētu apliecināt, ka R.Poļaka rīcība varētu tikt klasificēta kā noziedzīgs nodarījums.

Augstāk minētais attiecas arī uz A. norādīto faktu par gūto labās rokas trešā pirksta lūzumu 2014.gada 25.jūnijā, kas, iespējams, ir gūts konflikta laikā ar R.Poļaku. Pārbaudes laikā nav iegūta informācija, ka R.Poļaks būtu tīši ar savām darbībām mēģinājis nodarīt A. jebkādus miesas bojājumus.

Pašvaldības policijas rīcībā esošie materiāli neliecina par R.Poļaka aktīvām darbībām, kuru rezultātā varēja rasties A. labās rokas trešā pirksta lūzums, bet tie liecina par aktīvām A. darbībām. Pārbaudes laikā nav konstatētas R.Poļaka tīšas darbības, lai nodarītu A. miesas bojājumus.

Vērtējot R.Poļaka rīcību par regulāriem mēģinājumiem sazvanīt A., negatīvi izsakoties par iespējamo A. intelekta līmeni un citiem R.Poļaka skatījumā A. esošiem trūkumiem, jāatzīmē, ka par šādu rīcību Krimināllikumā atbildība nav paredzēta, bet varētu liecināt par negatīvo repliku izteicēja paša kultūras un intelekta līmeni.

Kaut gan R.Poļaks atzīst, ka, strīdu laikā ar A. ir norādījis uz A. trūkumiem, tai skaitā minot iespējamās nākotnes grūtības A. vecāku darbā, nav domājis draudēt, bet šādā veidā mēģinājis atbildēt uz A. jau iepriekš izteiktu negatīvo repliku, kas bijusi vērsta uz R.Poļaka iespējamiem trūkumiem.

Pārbaudes laikā nav iegūta informācija, ka R.Poļaks būtu noklausījies vai pieprasījis elektronisko sakaru operatoriem A. lietotā tālr. nr. sazvanes izdrukas. Tāpat nav iegūta informācija, ka R.Poļaks būtu izmantojis dienesta resursus, lai kaut kādā veidā radītu problēmas A. vecākiem.

Kā arī 2015.gada 2.augustā, kad R.Poļaks Rīgā, Stabu ielā 43 pie bērnu veikala „Chicco“ satika A., meitu un A. māti, nav iegūta informācija, kas norādītu, ka viņš būtu izmantojis metodes (operatīvās darbības metodes), kas nebūtu pieejamas jebkurai personai.

Iesnieguma izskatīšanas laikā noskaidrots, ka R.Poļaks, lai risinātu privātas dabas jautājumus, atsevišķos gadījumos izmantojis dienesta transportlīdzekļus, kas norāda uz likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” prasību neievērošanu, kas Drošības policijā tiks vērtēta saskaņā ar Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm disciplināratbildības likumu.”

Foto no juristavards.lv

Novērtē šo rakstu:

0
0