Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Deputātu jautājumi saistībā ar ekonomikas ministra Arvila Ašeradena sabiedriskajā medijā pausto par Ekonomikas ministrijas (EM) “rūpīgi veicamajiem auditiem” attiecībā uz Ekonomikas ministrijas rīcību ar “OIK atļaujām”.

Šis Deputātu jautājums tiek iesniegts saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 119. panta trešajā daļā paredzēto – kā “steidzams” atbilstoši Saeimas Kārtības rullī noteiktajam.

Motivācija steidzamībai: šī gada 25. janvārī ekonomikas ministrs intervijā Latvijas radio apgalvoja: “Ministrija veic divus tādus rūpīgus auditus”, “tā viena lieta, kas man šķiet svarīga – pārbaudīt pašas ministrijas rīcību juridisko lēmumu pieņemšanā, jo ir izskanējušas šaubas, vai ministrija ir rīkojusies adekvāti un saskaņā ar likumdošanu”.

Pēc Jūsu teiktā, drīzumā noslēgsies iepirkums, kas izsludināts ārējā pakalpojuma sniedzēja (“juridiskā biroja”) piesaistei.

Kā tas izriet no Ekonomikas ministrijas (turpmāk – EM) lietvedībā esošajiem dokumentiem, kurus EM ir iesniegusi Saeimai, EM ir jau tikusi veikta dienesta pārbaude par EM rīcību saistībā ar lēmumiem piešķirt komersantam tiesības pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros (turpmāk - Lēmumi), kuras rezultāti neizskaidrojamā veidā it kā “ir pazuduši”, un Jūs apgalvojat, ka saistībā ar šiem “pazudušajiem dokumentiem”, šādu dienesta pārbaudes rezultātu nemaz nav bijis.

Taču šīs dienesta pārbaudes ietvaros ir veikts šo Lēmumu audits un tā rezultāti ir pieejami, un tie apliecina, ka, pieņemot šos Lēmumus, EM nekorekti piemērojusi tiesiskos principus savu lēmumu pamatošanā, pārkāpusi Ministru kabineta noteikumos noteikto kārtību, neievērojusi normatīvo aktu deleģējumu, utt.

Tas viss nerada pārliecību, ka patiesībā EM, sludinot jaunu ārējo pakalpojumu sniedzēju piesaisti, lai izvērtētu EM rīcību, veic darbības nevis, lai atklātu iespējamos EM pārkāpumus saistībā ar “OIK lēmumiem”, bet gan, lai tos piesegtu, un tāpēc steidz izsludināt iepirkumu par jaunu juridisko atzinumu.

Jūs apgalvojāt: “viena lieta, kas man šķiet svarīga – pārbaudīt pašas ministrijas rīcību juridisko lēmumu pieņemšanā”, kāds no juridiskajiem birojiem izvērtēs ministrijas rīcības un lēmumu atbilstību spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Tādēļ EM ir izsludinājusi iepirkumu, nolikums EM2017/142 (turpmāk – Iepirkums), Iepirkuma priekšmets: Lēmumu, ar kuriem piešķirtas tiesības pārdot no atjaunojamiem energoresursiem saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, pieņemšanas procesa atbilstības izvērtējums.

Lai mazinātu šīs augstāk pamatotās bažas pieprasām steidzami sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem:

Kas ir šie divi auditi, kurus Jūs pieminējāt intervijā “Latvijas radio”, kurus pašlaik veicot EM? Kurš tieši tos veic?

Kad un kādā veidā tika izsludināts Iepirkums?

Kāds ir pamatojums Iepirkuma nepieciešamībai? Lūdzam iesniegt lēmumu par šāda iepirkuma veikšanu.

Kādas darbības ir veikusi EM, lai nodrošinātu pēc iespējas plašāku pretendentu piesaisti, nevis tikai atsevišķus “juridiskos birojus”?

Kādā veidā un pēc kādiem kritērijiem tiks/tiek izvēlēts atbilstošākais  “juridiskais birojs”? Lūdzam pamatot šādu izvēles veidu, tā atbilstību sabiedrības interesēm un Jūsu publiski paustajam “audita” mērķim – “Tā viena lieta, kas man šķiet svarīga - pārbaudīt pašas ministrijas rīcību juridisko lēmumu pieņemšanā, jo ir izskanējušas šaubas, vai ministrija ir rīkojusies adekvāti un saskaņā ar likumdošanu."

Kuras amatpersonas noteiks Iepirkuma uzvarētāju? Vai šīs amatpersonas pašas nav bijušas iesaistītas šo Lēmumu sagatavošanā? Lūdzam uzskaitīt tās, norādot ieņemamos amatus.

Kādēļ auditējamais laika periods Lēmumiem ir noteikts tikai no 2012. gada 28. augusta – tas ir tikai tam laika periodam, kurā jau ir spēkā pilnīgs “OIK moratorijs”, kas vispār aizliedz Iepirkuma priekšmetā paredzēto Lēmumu pieņemšanu visā Iepirkumā paredzētajā auditējamajā laika periodā?  (Ir spēkā atbilstoši grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr.262 un Nr.221, kas vairs nepieļauj šādu Iepirkuma priekšmetā paredzēto Lēmumu pieņemšanu)

Pretēji augstākminētajam faktam, EM Iepirkuma Tehniskajā specifikācijā apgalvo, ka šajā auditējamajā  laika periodā ir tikuši pieņemti 860 Lēmumi. Lūdzam sniegt pamatojumu šim apgalvojumam, norādot šajā laika periodā pieņemto lēmumu sadalījumu pa grupām, saskaņā ar Jūsu pašu tehniskajā specifikācijā noteikto - pa lēmumu veidiem un pa energoresursu veidiem.

Cik šajā laika periodā ir pieņemti Lēmumu par tiesību nepiešķiršanu?

Cik šajā laika periodā ir pieņemti Lēmumi par tiesību anulēšanu?

Cik šajā laika periodā ir pieņemti Lēmumi par tiesību piešķiršanu?

Kāpēc nav paredzēts izvērtēt arī pārējos Lēmumus, laika periodā līdz 2012. gadam, kuri rada visnozīmīgāko OIK maksājuma slogu?

Kādēļ pārbaudīti tiks tikai 10% no šajā laika periodā pieņemto lēmumu? Vai tiešām uzskatāt, ka šāds atlases kopums būs pietiekoši reprezentatīvs, lai nodrošinātu objektīvu Lēmumu izvērtēšanas procesu?

Iepirkuma nolikums nosaka, ka izlases metodika ir jāsaskaņo ar EM. Lūdzam paskaidrot, kādā veidā – nosakot kādas prasības, nosacījumus, EM paredz izvirzīt šai metodikai, lai  nodrošinātu, ka Lēmumu atlases rezultātā audits sniedz objektīvu un adekvātu vērtējumu par ministrijas rīcības un lēmumu atbilstību spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un sabiedrības interesēm, ja turklāt Tehniskajā specifikācijā  pie izmantojamajām metodēm ir noteikts, ka izvērtēšanā šajos 10%  ir jāiekļauj ne tikai tie Lēmumi, par kuriem ir paustas pamatotas bažas par to pamatotību un atbilstību, bet “dažāda veida lēmumi” – tai skaitā lēmumi par atļauju atcelšanu, tiesību nepiešķiršanu, u.c? Lūdzam pamatot Jūsu atbildi.

Vai, saskaņojot izlases metodiku, viena no EM prasībām, veicot lēmumu atlasi atbilstoši Tehniskajā specifikācijā aprakstītajam dalījumam, būs ievērot proporcionalitāti (nosakot auditējamo lēmumu skaitu proporcionāli pieņemto lēmumu skaitam izdalītajā grupā)?

Kuras amatpersonas sagatavoja darba uzdevumu, kurš būs jāveic izraudzītajam “juridiskajam birojam”? Lūdzam uzskaitīt tās, norādot ieņemamo amatu.

Ar kurām amatpersonām tiks saskaņota Izlases metodika? Lūdzam tās uzskaitīt, norādot ieņemamo amatu.

Kādā veidā Izpildītājam tiks nodrošināta iespēja veikt Lēmumu atlasi? Vai Izpildītājam būs pieejami visi Lēmumi, kā tas tiks nodrošināts?

Vai un kā tiks saskaņots ar pasūtītāju, kuri ir tie lēmumi, kas saskaņā ar metodiku tiks atlasīti auditam?

Kuras amatpersonas apstiprinās atlasīto Lēmumu kopu, par kuru tiks veikts audits? Lūdzam uzskaitīt tās, norādot ieņemamo amatu.

Tehniskajā specifikācijā ir noteikts, ka iepirkuma priekšmets ir: Lēmumi, ar kuriem piešķirtas tiesības pārdot no atjaunojamiem energoresursiem saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros. Ir divi Ministru kabineta noteikumi Nr. 262 un Nr.221, saskaņā ar kuriem var pieņemt Lēmumus par tiesības pārdot no atjaunojamiem energoresursiem saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, taču Tehniskajā specifikācijā ir paredzēts auditā iekļaut arī lēmumus, kas pieņemti saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.883, kas nonāk pretrunā ar Iepirkuma priekšmetā noteikto. Lūdzam paskaidrot šādu pieļauto neatbilstību.

Kādēļ pretendenta kvalifikācijas prasībās nav paredzēta jelkāda juridiskā pieredze, kura saistīta ar subsidētās elektroenerģijas normatīvo regulējumu un pārraudzību? Vai jūs tiešām uzskatāt, ka auditors bez jebkādas pieredzes būs spējīgs veikt objektīvu un kompetentu Lēmumu izvērtēšanu?

Vai uzskatāt, ka pretendents, kuram nav nekādas pieredzes saistībā ar Iepirkuma priekšmetu spēs adekvāti novērtēt veicamā darba apjoma izmaksas, salīdzinot ar pretendentu, kas to veiks rūpīgi un atbildīgi un tādejādi saskaņā ar Iepirkuma nolikumu netiks izvēlēts par uzvarētāju, jo piedāvājuma izvēles kritērijs ir viszemākā cena?

Ko šā iepirkuma kontekstā nozīmē saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums? Kā tas tiks vērtēts?

Kādēļ Iepirkuma nolikumā nav paredzēta ierobežojoša prasība pretendentam attiecībā uz interešu konfliktu, kurš var rasties, ja pretendents ir sniedzis savus pakalpojumus vai pārstāvējis komersanta intereses, kurš ir bijis ieinteresēts šo Lēmumu pieņemšanā vai pārstāvējis to komersantu intereses, kuri saskaņā ar šiem Lēmumiem ir ieguvuši (vai nav spējusi iegūt) iespēju pārdot savu saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros?

Kādēļ Iepirkuma nolikumā nav pat prasības pretendentam deklarēt šādu augstākminēto interešu konfliktu? Vai uzskatāt, ka auditors, kurš atrodas augstākminētajā interešu konfliktā nodrošinās Jums objektīvu izvērtējumu sistēmai, kuras ietvaros tas pats ir guvis labumu?

Paredzētā līguma cena noteikta 75000 eiro ( ez PVN), nolikumā paredzētais auditējamais Lēmumu skaits ir 86, tas ir katra Lēmuma izvērtēšanai EM ir paredzējusi iztērēt vairāk nekā 1000 eiro (ieskaitot PVN)! Vai jūs uzskatāt šādu EM noteikto summu par adekvātu? Lūdzu, paskaidrojiet, kādā veidā ir tikusi noteikta šāda summa? Kādas darbības un ekspertīzi Jūs esat paredzējuši, kas būtu jāveic, īstenojot Lēmuma izvērtēšanu adekvāti Jūsu Iepirkumā paredzētajai summai?

Pieprasām sniegt atbildes uz katru jautājumu atsevišķi, tās atbilstoši numurējot.

Novērtē šo rakstu:

94
1