Iesaki rakstu:
Vēlos pastāstīt Pietiek lasītājiem, kā es mēģināju gūt kādu atsaucību no mūsu tā saucamās „Labklājības” ministrijas – un ko es ieguvu. Bez kādiem komentāriem – mana vēstule un „Labklājības” ministrijas atbilde.
A.god. ministra kungs!
SIA “Euro-Auto” (reģ. Nr. 40003119157) kreditoriem (bankām, piegādātājiem un sabiedrības daļu bijušajiem īpašniekiem) šobrīd ir parādā vairāk nekā 8 miljonus Euro, t.sk., parāds valsts budžetam sastāda 1 312 904,81 Euro (uz 07.05.2017.), bet tā īpašumā esošais SIA “Retreks” ir nenomaksājis nodokļus 696 967,40 Euro. Nodokļus firmas nemaksā jau no 2016.gada jūnija mēneša.
No 2016.gada augusta SIA “Euro-Auto” nemaksā sociālos maksājumus, tādējādi atstājot bez sociālā nodrošinājuma vairāk nekā 110 darbiniekus. No 2017. gada darbiniekiem arī netiek maksāta darba alga, un bijušie darbinieki nesaņem likumā noteiktos maksājumus par darbavietas uzteikumu.
Valsts ieņēmumu dienests par šādu situāciju ir informēts, bet abu uzņēmumu maksātnespēju neizsludina, tāpat vēl arvien uzņēmums nav sastādījis 2016. gada pārskatu, nav auditora slēdziena par 2016.gada saimniecisko darbību.
Tagad gan VID uzsācis 1,33 miljonu parādu piedziņu (tiesu izpildītājs O. Muižnieks), izsolot īpašumus Rīgā, Skanstes ielā 2a, lai gan šo objektu kadastrālā vērtība sastāda 2,3 miljonus. Šāda VID darbība apdraud (izņemot vērtīgāko objektu un to, iespējams, pārdodot to par nesamērīgu zemu cenu pret tās kopējo tirgus vērtību) darbinieku un citu kreditoru likumīgās tiesības, jo tikai maksātnespējas gadījumā tiktu noskaidrots faktisko aktīvu stāvoklis, parādu summas un nozagto naudas līdzekļu un kustamās mantas apmērs.
Šāda notikumu attīstība ar lielu naudas summu nelikumīgu piesavināšanos no SIA “Euro-Auto” valdes priekšsēdētāja Anatolija Romaņuka puses, manuprāt, iespējama tikai ar politisko aizmuguri un korupciju valsts augstākajās aprindās, kas vērojama Finanšu ministrijas struktūrās.
Šādos apstākļos man ir tikai viens jautājums Labklājības ministrijai, kura caur VDI ir informēta par situāciju SIA “Euro-Auto”, - kāpēc tā neiesniedz prasību par krimināllietas ierosināšanu pret valdes priekšsēdētāja Anatoliju Romaņuku par krāpniecību lielos apmēros un Darba likuma rupjiem pārkāpumiem. Vai patiešām arī Labklājības ministrija un tās struktūrvienības ir tāpat korumpētas?
Labklājības ministrijas atbilde
Labklājības ministrija ir saņēmusi Jūsu vēstuli un savas kompetences ietvaros paskaidro sekojošo.
Informējam, ka Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta pirmā daļa paredz, ka valsts pārvalde ir pakļauta likumam un tiesībām un darbojas tikai normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros. Ministrijas kompetence ir noteikta Ministru kabineta 2014.gada 27.janvāra noteikumos Nr.49 “Labklājības ministrijas nolikums” (turpmāk – nolikums).
Atbilstoši nolikuma 1.punktam ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde darba, sociālās aizsardzības, bērnu un ģimenes tiesību, kā arī personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju un dzimumu līdztiesības jomā. Ministrijas funkcija ir izstrādāt darba, sociālās aizsardzības, bērnu un ģimenes tiesību, kā arī personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju un dzimumu līdztiesības politiku, kā arī organizēt un koordinēt šo politiku īstenošanu. Savukārt Labklājības ministrijas kompetencē nav kriminālprocesa veikšana valsts vārdā.
Atbilstoši Valsts darba inspekcijas likumam Valsts darba inspekcijas funkcija ir valsts uzraudzības un kontroles īstenošana darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības jomā. Līdz ar to Labklājības ministrija lūdza elektroniski Valsts darba inspekciju sniegt informāciju par Jūsu elektroniskajā vēstulē minēto. Vienlaikus informējam, ka Krimināllikumā nav paredzēta atbildība par darba tiesiskās attiecības regulējošo normatīvo aktu, t.sk. Darba likuma, pārkāpumiem. Darba devēja atbildība ar darba tiesiskās attiecības regulējošo normatīvo aktu pārkāpumiem ir ietverta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, un sodu par šo normu pārkāpumu var uzlikt Valsts darba inspekcijas amatpersonas.
Informējam, ka atbilstoši Darba strīdu likuma 7.panta trešās daļas 3.punktā ietvertajam regulējumam, gadījumā, ja pastāv strīds starp darbinieku un darba devēju par savlaicīgu neizmaksātas darba samaksas piedziņu, darbiniekam ir jāvēršas tiesā. Atbilstoši Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas 1.punktam no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos atbrīvoti: prasītāji — prasībās par darba samaksas piedziņu un citiem darbinieku prasījumiem, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām vai ir ar tām saistīti. Līdz ar to savu aizskarto tiesību aizsardzībai, kā arī, lai saņemtu Jums pienākošos atlīdzību, aicinām Jūs vērsties tiesā.