Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Kamēr Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadība turpina izplatīt tikai vispārīgas frāzes par „shēmotāju” tvarstīšanu sludinājumu portālā ss.lv, Pietiek publicē vēl vienu nozīmīgu un izteiksmīgu dokumentu šajā lietā – SIA Internet pieteikumu administratīvajai rajona tiesai, kurš rāda, kādi argumenti ir likuši tiesai izšķirties par šī pieteikuma pieņemšanu un administratīvās lietas sākšanu.

Administratīvajai rajona tiesai, Rīgas tiesu namam

Pieteicējs: SIA "INTERNET"

Lietā ar atbildētāju: Latvijas Republikas Valsts ieņēmumu dienests

Rīga, 2017.gada 23.maijā

Pieteikums par nelabvēlīga administratīvā akta atcelšanu.

SIA "INTERNET" EDS sistēmā tika paziņots Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu kontroles pārvaldes direktora vietnieces I.Bindemanes (turpmāk VID amatpersona) 2017.gada 2.marta lēmums Nr.30.3-32/10698 (turpmāk - Lēmums Nr.1). Saskaņā ar Lēmumu Nr.1 VID amatpersona uzlika par pienākumu SIA "Internet" sniegt informāciju par visiem 2017.gada janvārī tīmekļa vietnē ss.lv sadaļas "Transports" apakšsadaļā "Vieglie auto" publicētajiem sludinājumiem un informāciju, kuru portāla lietotāji norādīja, aizpildot obligātos formas laukus, sludinājuma pievienošanas procesā.

Saskaņā ar minēto Lēmumu Nr.1 faktiski SIA "INTERNET" no valsts pārvaldes puses ir uzlikts pienākums sniegt tās rīcībā esošo visu iespējamo informāciju par trešo personu ievietotajiem sludinājumiem par transportlīdzekļiem, kas satur trešo personu datus. SIA "INTERNET" nav uzlikts pienākums sniegt informāciju par savu saimniecisko darbību.

Saskaņā ar SIA "INTERNET" 2017.gada 3.aprīļa iesniegumu minēto lēmumu apstrīdēja kā administratīvo aktu.

Ar Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores 2017.gada 27.aprīļa lēmumu Nr.30.1-22.11/2437 (turpmāk - Lēmums Nr.2), iestāde pauda viedokli, ka Lēmums Nr.1 nav uzskatāms par administratīvo aktu.

(A) VID Lēmums Nr.1 kā nelabvēlīgs administratīvais akts

[1.1] SIA "INTERNET" uzskata, ka Lēmums Nr.1 ir nelabvēlīgs administratīvais akts Administratīvā procesa likuma 1.panta izpratnē un šāda interpretācija ir nostiprināta ar Latvijas Republikas tiesas judikatūras atziņām.

[1.2.] Saskaņā ar Lēmumu Nr.1 VID amatpersona, pamatojoties uz likuma "Par Valsts ieņēmumu dienestu" 2.panta pirmās daļas 1. un 6.punktu un 8.panta pirmās daļas 1. un 8.punktu uzliek par pienākumu SIA "INTERNET" kā interneta sludinājumu ievietošanas pakalpojumu sniedzējam sniegt tās rīcībā esošo informāciju par nodokļu maksātājiem, kuri izvietojuši sludinājumus SIA "INTERNET" uzturētajā portālā ss.lv, un par to izvietotajiem sludinājumiem. Šajā saistībā informācija ir pieprasīta par visiem 2017.gada janvārī tīmekļa vietnē ss.lv sadaļas "Transports" apakšdaļā "Vieglie auto" publicētajiem sludinājumiem kopā ar informāciju, kuru portāla lietotāji norādīja, aizpildot obligātus formas laukus sludinājuma pievienošanas procesā.

[1.3.] VID amatpersonas Lēmums Nr.1 ir pamatots ar likuma "Par Valsts ieņēmumu dienestu" 8.panta 1. un 8.punktu, saskaņā ar kuru iestāde uzskaita un reģistrē nodokļu maksātājus un ar nodokļiem apliekamos objektus. Savukārt SIA "INTERNET" jau ir reģistrēts un veic saimniecisko darbību, kas tiek uzskaitīta normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Tādējādi SIA "INTERNET" saistībā ar iepriekš minēto konstatēja, ka VID amatpersona saskaņā ar Lēmumu Nr.1 pieprasīja informāciju, kuras izmantošanas mērķis ir nevis pārbaude pret SIA "INTERNET", bet gan pārbaude pret citām fiziskām vai juridiskām personām, kuri ir ievietojuši sludinājumus un, iespējams, ir nodokļu maksātāji.

[1.4.] VID amatpersona ar Lēmumu pieprasa sniegt informāciju uz datu nesēja vai nodrošinot piekļuvi atbilstoši likuma "Par nodokļiem un nodevām" 15.panta pirmās daļas 16.punktam. Ņemot vērā, ka minētā tiesību norma neprecizē sniedzamās informācijas apjomu katrā konkrētā gadījumā, šāds VID amatpersonas precizējums saskaņā ar īpašu Lēmumu Nr.1 (kuram attiecībā pret SIA "INTERNET" ir obligāts raksturs), uzliek SIA "INTERNET" noteiktu tiesisko pienākumu, kāds sabiedrībai nepastāvēja līdz VID amatpersonas Lēmuma Nr.1 izdošanai.

[1.5.] Atbilstoši Latvijas judikatūrai - Valsts ieņēmumu dienesta informācijas pieprasījums privātpersonai, kas nav administratīvā procesa dalībnieks, sniegt ziņas par tās klientu atbilst visām administratīvā akta pazīmēm, tostarp rada tiesiskas sekas, jo informācijas pieprasījums ietiecas privātpersonas pašnoteikšanās tiesībā pār savu informāciju.

[1.6.] Tāpat juridiskajā literatūrā norādīts: "lai noskaidrotu, vai attiecīgais lēmums ir administratīvais akts vai starplēmums, jānoskaidro, vai attiecīgajā procesā ir sasniegts mērķis, kura dēļ attiecīgais process uzsākts".2 Konkrētajā gadījumā process uzsākts, lai Valsts ieņēmumu dienests iegūtu informāciju no SIA "INTERNET" par trešajām personām un, ja SIA "INTERNET" izpildītu šo lēmumu, tad procesa mērķis tiktu sasniegts - Valsts ieņēmumu dienests iegūtu informāciju, lai veiktu turpmāku trešo personu pārbaudi. Pie tam Valsts ieņēmumu dienests ir pieprasījis informāciju nevis par konkrētām trešajām personām, bet būtībā abstraktu personu loku, norādot tikai šo personu pazīmes.

[1.7.] Tāpat VID amatpersonas lēmumā ir norādīts uz brīdinājumu, ka Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā saskaņā ar 159.9 pantu ir paredzēta administratīvās atbildība par nodokļu administrēšanai un kontrolei nepieciešamās pieprasītās informācijas nesniegšanu nodokļu administrācijai. Tādā veidā Lēmumā norādīts uz tā piespiedu raksturu - tiesību normas paredz arī administratīvo sodu par ziņu nesniegšanu. Šī ir pazīme, kas norāda uz administratīvā akta dabu.3

Līdz ar to nav šaubu, ka attiecībā pret SIA "INTERNET" VID amatpersonas Lēmums Nr.1 ir nelabvēlīgs administratīvais akts Administratīvā procesa likuma 1.panta izpratnē.

Ņemot vērā iepriekš minēto, Valsts ieņēmumu dienestam nav pamata Lēmumā Nr.2 atsaukties uz 2003.gada juridiskās literatūras atziņu (ka vēstule nav administratīvais akts), jo, izmantojot konkrēto atsauci, nav ņemta vērā ne judikatūras attīstība, ne arī tas, ka dokumenta formālā forma pati par sevi nav administratīvā akta kvalifikācijas pazīme.

(B) SIA "INTERNET" tiesības pārsūdzēt Lēmumu Nr.2, kā iestādes gala lēmumu administratīvajā procesā

[2.1.] Konkrētajā gadījumā iestāde uzskata, ka tās izdotais lēmums nav administratīvais akts, tāpēc Valsts ieņēmumu dienests nav izskatījis iesniegumu par administratīvā akta apstrīdēšanu pēc būtības, balstoties uz šo vienīgo apsvērumu.

[2.2.] Attiecībā uz situāciju, kad apstrīdēšanas iesniegums netiek izskatīts iestādē pēc būtības, juridiskajā literatūrā norādīts: "Citos gadījumos, kad augstāka iestāde ir uzskatījusi apstrīdēšanas iesniegumu par nepieļaujamu, bet persona tam nepiekrīt, attiecīgā persona var pārsūdzēt tiesā administratīvo aktu pēc būtības. Tiesai tādā gadījumā ir jāpārbauda pieteikuma pieļaujamības kritēriji, pieņemot, ka apstrīdēšanas kārtību persona ir ievērojusi".4 SIA "INTERNET" nepiekrīt Valsts ieņēmumu dienesta viedoklim par to, ka Lēmums Nr.1 nav administratīvais akts saskaņā ar šajā pieteikumā minēto.

[2.3.] SIA "INTERNET" uzskata, ka iestāde, izskatot SIA "INTERNET" 2017.gada 3.aprīļa iesniegumu, ir izvērtējusi apstrīdēšanas iesniegumu un būtībā atstājusi to negrozītu, jo iestādei bija iespēja pārskatīt lēmumu pēc būtības.

Bez tam, Lēmumā Nr.2 nav mainījies tā izdošanas pamatojums, proti, Valsts ieņēmumu dienests atsaucas uz likuma "Par Valsts ieņēmumu dienestu" 2.panta pirmās daļas 1. un 6. punktu, kā arī 8.panta pirmās daļas 1. un 8.punktu, kurā norādīts uz iestādes tiesībām reģistrēt nodokļu maksātājus. Tādā veidā Lēmums Nr.1 un Nr.2 joprojām ir uz āru vērsts, jo neskar SIA "INTERNET" darbības pārbaudi, bet gan trešo personu pārbaudi.

Tāpat, Lēmumu Nr.2 ir parakstījusi Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore I.Cīrule, kas norāda, ka SIA "INTERNET" iesnieguma izskatīšanu veica augstākā iestādes amatpersona.

Līdz ar to viss juridisko apstākļu kopums norāda, ka SIA "INTERNET" ir tiesības vērsties Administratīvajā rajona tiesā un pārsūdzēt Valsts ieņēmumu dienesta Lēmumu Nr.2 pēc būtības, kā iestādes galīgo administratīvo aktu.

(C) Lēmuma Nr.2 un Lēmuma Nr.1 trūkumi, kas norada uz administratīvā akta prettiesiskumu

SIA "INTERNET" uzskata, ka 2017.gada 27.aprīļa lēmums Nr.30.1-22.11/2437 nav tiesisks šadu apsvērumu dēļ:

SIA "INTERNET" uzskata, ka VID amatpersonas Lēmums Nr.2 (ar kuru ir atstāts spēkā Lēmums Nr.1 apstrīdēšanas iesniegumu, neizskatot), kā administratīvais akts nav tiesisks un pamatots atbilstoši likuma prasībām, tāpēc to pārsūdz pilnā apmērā, pamatojoties uz turpmāk minēto.

SIA "INTERNET" lūdz Administratīvo tiesu konkrētajā gadījumā vērtēt Lēmumu Nr.2 kopā ar Lēmumu Nr.1, ņemot vērā, ka Valsts ieņēmumu dienests ir atzinis Lēmumu Nr.1 par pamatotu un šāda pieeja ir nostiprināta tiesu praksē.

[3.] VID amatpersonas Lēmums Nr.1 un Nr.2 nav pamatots ar atbilstošu ārējā normatīvā akta tiesību normu.

[3.1.] Likuma "Par nodokļiem un nodevām" 15.panta pirmās daļas 16.punktā ir noteikti nodokļu maksātāju vispārīgie pienākumi, cita starpā: nodrošināt nodokļu administrācijas pilnvarotajam pārstāvim piekļuvi nodokļu maksātāja elektroniskā veidā apstrādātajai vai glabātajai informācijai, kas saistīta ar internetā veiktajiem nodokļu maksātāja darījumiem [tajā skaitā ar preču pirkuma vai pakalpojuma darījuma pasūtījumu un apstiprinājumu, ar samaksu un samaksas pakalpojumiem, ar e-saraksti, ar informāciju, kas saistīta ar interneta elementiem (interneta protokola adresi, domēniem u.tml.), un ar jebkuru citu informāciju, kas saistīta ar internetā veiktajiem nodokļu maksātāja darījumiem saimnieciskās darbības ietvaros], un iespēju nodokļu administrācijai kontroles pasākumu veikšanai nolasīt no attiecīgā datu nesēja nepieciešamos ar saimniecisko darbību saistītos datus.

Ja dati ir aizsargāti, izmantojot paroles, šifrēšanu, kriptēšanu vai citus loģiskās aizsardzības līdzekļus, nodokļu maksātājs elektroniskā veidā iesniedz nodokļu administrācijai informāciju, kas nepieciešama datu piekļuvei un izmantošanai (piemēram, šifrēšanas atslēgu).

[3.2.] Citētā tiesību norma likumā "Par nodokļiem un nodevām" iekļauta nodaļā, kas regulē nodokļu maksātāju vispārīgos pienākumus, t.i. tādu nodokļu maksātāju pienākumus, saskaņā ar kuriem nodokļu maksātājiem jāsniedz informācija par savu darbību un darījumiem internetā, nevis trešo personu darījumiem.

[3.3.] Ņemot vērā, ka konkrētais Lēmums Nr.1 un Nr.2 ir nelabvēlīgs administratīvais akts pret SIA "INTERNET", to izdošanas procesā jāievēro Administratīvā procesa likuma 11.pants - privātpersonai nelabvēlīgu administratīvo aktu izdot vai faktisku rīcību veikt iestāde var uz Satversmes, likuma, kā arī uz starptautisko tiesību normas pamata.

Konkrētā gadījumā VID amatpersona Lēmumu Nr.1 un Nr.2 nav pamatojusi ar tādu likuma "Par nodokļiem un nodevām" tiesību normu, kura uzliek par pienākumu SIA "INTERNET" sniegt informāciju par trešajām personām. Līdz ar to Lēmumā Nr.1 un Nr.2 nav ievērots likuma atrunas princips un Administratīvā procesa likuma 67.panta otrās daļas 6.punkts, 67.panta ceturtā daļa.

[4.] SIA "INTERNET" rīcībā nav pierādījumu, ka VID nodokļu kontroles pārvaldes direktora vietniece I.Bindemane ir tiesīga izdarīt informācijas pieprasījumu.

[4.1.] Likuma "Par nodokļiem un nodevām" 15.panta pirmās daļas 16.punkts norāda uz to, ka iegūt informāciju var nodokļu administrācijas pilnvarots pārstāvis, savukārt Lēmumam Nr.1 nav pievienots nekāds pilnvarojums vai cits pamatojums, kas liecinātu par VID amatpersonas tiesībām veikt attiecīgo ziņu pieprasījumu.

[4.2.] Ņemot vērā, ka likuma "Par nodokļiem un nodevām" 15.panta pirmās daļas 16.punkts norāda uz īpaša pilnvarojuma nepieciešamību, konkrētajā gadījumā VID amatpersona nevar veikt pieprasījumu, pamatojoties tikai uz likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu" 10.panta pirmajā daļā noteiktajām ierēdņa tiesībām, jo speciālā tiesību norma norāda uz pilnvarojuma nepieciešamību.

[5.] SIA "INTERNET" rīcībā nav informācijas par to, vai sludinājumus ievietojuši nodokļu maksātāji.

[5.1.] Jebkurai fiziskai personai, reģistrējoties vietnē ss.lv, ir jānorāda, vai tā darbojas, kā saimnieciskās darbības veicējs. Ja persona nav apstiprinājusi informāciju, ka sludinājums tiek ievietots saimnieciskās darbības ietvaros, SIA "INTERNET" nepieprasa personai norādīt personas kodu, kā arī nepieprasa nekādu citu papildu informāciju. Līdz ar to SIA "INTERNET" rīcībā nav nekāda informācija par to, vai visu pieprasīto sludinājumu ievietotājs ir vai nav nodokļu maksātājs Latvijas nodokļu tiesību izpratnē, vai arī tā ir kāda persona, kas darbojas kā citas valsts rezidents.

[5.2.] Kaut arī VID amatpersonas Lēmumā Nr.1 ir atsauce uz likuma "Par nodokļiem un nodevām" 15.panta pirmās daļas 16.punktu, pieprasījums tiek izdarīts attiecībā uz visiem 2017.gada janvāri tīmekļa vietnē ss.lv sadaļas "Transports" apakšsadaļā "Vieglie auto" publicētajiem sludinājumiem un informāciju, kuru portāla lietotāji norādīja, aizpildot obligātus formas laukus, sludinājuma pievienošanas procesā. Sludinājuma izvietošana, ko veic trešās personas, nav šo trešo personu darījumi, bet gan vēlme noslēgt darījumu, kas visdrīzāk daudzos gadījumos netiek noslēgts. Sludinājuma ievietošana pati par sevi nerada nodokļu samaksas pienākumu, savukārt likuma "Par nodokļiem un nodevām" 15.panta pirmās daļas 16.punkts paredz tiesības iegūt informāciju tikai par nodokļu maksātāja darījumiem.

[5.3.] VID amatpersonas Lēmums Nr.1 ir noteikts, ka SIA "INTERNET" ir jāsniedz portāla lietotāja e-pasta adrese, telefons, papildu tālrunis. Saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 15.pantā paredzēto grozījumu anotāciju norādīts: "Turklāt no fizisko personu e-pastiem nemaz nav iespējams identificēt konkrētu pircēju, un tas nodokļu administrācijai nemaz nav nepieciešams. Nodokļu administrācijai no e-pastiem ir jāredz, vai ir bijis darījums un vai šo darījumu saimnieciskās darbības veicējs ir iereģistrējis savos grāmatvedības reģistros." Jāpiebilst, ka no e-pasta adresēm nav iespējams identificēt arī konkrētu pārdevēju, ne tikai pircēju. Tādējādi VID amatpersonas Lēmums Nr.1 attiecībā uz pieprasāmās informācijas apjomu neatbilst attiecīgā likuma grozījumu projekta anotācijā iekļautajai likuma interpretācijai.

VID amatpersona, pieprasot informāciju par sludinājumiem, nevis konkrētiem nodokļu maksātājiem, kā arī, pieprasot e-pasta adreses pārkāpj likuma "Par nodokļiem un nodevām" paredzēto tiesību apjomu.

[6.] VID amatpersonas pieprasījums neatbilst Fizisko personu datu aizsardzības likuma 13.panta prasībām.

Saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likumu (likums pieņemts, ieviešot Eiropas Parlamenta un Padomes 1995.gada 24.oktobra direktīvu 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (turpmāk - Direktīvas 95/46/EK) valsts amatpersonu informācijas pieprasījumiem ir jāizpilda zināmi priekšnoteikumi. Lai pieprasītu personas datus, jebkurai valsts iestādei vai amatpersonai ir jāievēro Fizisko personu datu aizsardzības likuma 13.pants, kurā norādīts, ka rakstiskā pieprasījumā ir jānorāda pieprasījuma mērķis. Saskaņā ar minētā likuma 13.panta otro daļu - personas datu pieprasījumā norādāma informācija, kas ļauj identificēt datu pieprasītāju un datu subjektu, kā arī pieprasāmo personas datu apjoms. Savukārt, saskaņā ar Direktīvas 95/46/EK preambulas 28.punktu - personas datu apstrādes mērķim ir jābūt definētam, ne vēlāk, kā, uzsākot personas datu apstrādi.

Ņemot vērā, ka Lēmumā Nr.1 nav skaidri norādīts pieprasījuma mērķis (jo pieprasījums nav pilnībā pamatots ar ārējiem normatīviem aktiem un atbilstošu tiesību normu), Lēmums Nr.1 neizpilda Fizisko personu datu aizsardzības likuma 13.panta priekšnoteikumus personas datu iegūšanai.

[7.] Pieprasījuma apjoms neatbilst samērīguma principam attiecībā pret SIA "INTERNET", kā arī personas datu apstrādes minimālisma principam attiecībā pret trešajām personām.

[7.1.] Saskaņā ar VID amatpersonas Lēmumu Nr.1, pieprasījums attiecas uz daudziem sludinājumiem, nenorādot konkrētus lietotājus vai personas, pret kurām ir, vai nav uzsākta pārbaude. Valsts kontrolējošo institūciju pieprasījumi privātpersonai sniegt plaša apjoma informāciju vai informāciju, kas robežojas ar visas datu bāzes izsniegšanu jau ir vērtēti Latvijas Republikas Satversmes tiesā. Attiecībā uz Valsts kontroles pieprasījumu sniegt ārstniecības iestādei visu konkrēta veida pacientu datus, Satversmes tiesa norāda: "Nododamās informācijas apjoms, ņemot vērā to, ka pamattiesības tiek ierobežotas jau ar tās nodošanu, nedrīkstētu pārsniegt iecerētos šīs informācijas apstrādes mērķus. Jebkurā gadījumā informācija par pacientiem en masse ar ārstniecības jomu tieši nesaistītam datu saņēmējam nevar tikt nodota vienīgi uz aizdomu pamata un balstoties uz pieņēmumu par varbūtēju tiesību normu pārkāpumu (..)".

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 17.panta piekto daļu - ja Satversmes tiesa attiecīgo tiesību normu ir interpretējusi spriedumā, iestāde un tiesa piemēro šo interpretāciju. Līdz ar to Valsts ieņēmumu dienestam ir jāpamato Lēmums Nr.l, kas attiecībā uz informācijas pieprasījumu ir pretējs Satversmes tiesas spriedumam lietā Nr.2010-51-01.

[7.2.] Samērīguma princips attiecībā uz pieprasāmo personas datu apjomu jau tieši nostiprināts ar Vispārīgās datu aizsardzības regulas preambulas 31.punktu: publisko iestāžu nosūtītiem informācijas pieprasījumiem vienmēr vajadzētu būt rakstiskiem, motivētiem un neregulāriem, un tiem nebūtu jāattiecas uz visu kartotēku kopumā vai jārada kartotēku savstarpēji savienojumi. Identisks noteikums iekļauts Eiropas Savienības 27.04.2016. direktīvā Nr.2016/680 Par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic kompetentās iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, un par šādu datu brīvu apriti, ar ko atceļ Padomes Pamatlēmumu 2008/977/TI.

[7.3.] SIA "INTERNET" uzskata, ka VID amatpersona, pieprasot datus lielā apjomā par neierobežotu sludinājumu skaitu, kā ari nenorādot konkrētus nodokļu maksātājus, pret kuriem ir uzsākta pārbaude, neievēro Fizisko personu datu aizsardzības likuma 10.pantā noteikto mērķa ierobežojuma principu, kā ari samērīguma un minimālisma principu.

Attiecībā uz personas datu aizsardzību mērķa un samērīguma principi ir noteicošie principi, kas izriet no Eiropas Savienības pamattiesību hartas 8.panta un līdz ar to arī no Latvijas Republikas Satversmes 96.panta. Tāpēc Vispārīgajā datu aizsardzības regulas 31.punktā iekļautā norāde jau pašreiz ir ielasāma Fizisko personu datu aizsardzības likuma 10.panta pirmās daļas 1. un 2.punktā kontekstā ar Latvijas Republikas Satversmes spriedumu lietā Nr.2010-51-01 un Latvijas Republikas Satversmes 96.pantu.

[7.4.] Tāpat attiecībā pret SIA "INTERNET" izdotais lēmums nav samērīgs, jo uzliek pienākumu sagatavot lielu informācijas apjomu, tādā veidā būtiski palielinot komercdarbības slogu un darbības izmaksas. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 13.pantu - labumam, ko sabiedrība iegūst ar ierobežojumiem, kas uzlikti adresātam, ir jābūt lielākam nekā viņa tiesību vai tiesisko interešu ierobežojumam. Būtiski privātpersonas tiesību vai tiesisko interešu ierobežojumi ir attaisnojami tikai ar nozīmīgu sabiedrības labumu. Savukārt, Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta trešo daļu - valsts pārvalde darbojas sabiedrības interesēs. Pie sabiedrības interesēm pieder arī samērīga privātpersonas tiesību un tiesisko interešu ievērošana.

[7.5.] Konkrētajā gadījumā VID amatpersona Lēmumā Nr.1 atsaucas tikai uz vispārīgu tiesību un nepieciešamību veikt nodokļu maksātāju uzskaiti, bet samērīguma princips attiecībā pret SIA "INTERNET" un ieguvums sabiedrībai konkrētajā Lēmumā Nr.1 nav izvērtēts. Ņemot vērā, ka likuma "Par nodokļiem un nodevām" tiesību normas paredz iespēju pieprasīt noteiktu informāciju no nodokļu maksātāja, VID amatpersonai bija jāpiemēro arī samērīguma princips, kas ir obligāts, izdodot nelabvēlīgus un brīvos administratīvos aktus.

[7.6.] Rīcības brīvības pareizas izmantošanas mērķis ir piešķirtās rīcības brīvības ietvaros atrast konkrētam gadījumam vispiemērotākās tiesiskās sekas; iestādei sava izšķiršanās jāpamato. Lai atrastu konkrētajai situācijai vispiemērotākās tiesiskās sekas, iestādei ir jāizdara lietderības apsvērumi. Jāņem vērā, ka sludinājumu izvietošana vēl neliecina par notikušu darījumu, bet gan par darījuma mēģinājumu. Attiecīgi sludinājuma izvietošana vēl nevienam nerada pienākumu veikt nodokļu samaksu, ja darījumi nenotiek. Turpretī VA/S "Ceļu satiksmes drošības direkcija" datu bāzē tiek reģistrēti visi notikušie transportlīdzekļu īpašuma tiesību pārejas gadījumi un Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības izmantot šo reģistru pārbaudes veikšanai, ievācot un pārbaudot informāciju par transportlīdzekļu īpašnieku maiņu. SIA "INTERNET" uzskata, ka Valsts ieņēmumu dienests pirms informācijas pieprasīšanas par sludinājumiem nav izvērtējis visas iespējamos informācijas pārbaudes ceļus, kā piemēram, atlasot tās personas, kuras iegādājās transportlīdzekli, lai veiktu padziļinātu izpēti.

[7.7.] No VID amatpersonas Lēmuma Nr.1 nevar izsecināt Administratīvā procesa likuma 66.panta piemērošanas apsvērumus, līdz ar to var secināt, ka VID amatpersona nav vērtējusi, vai administratīvā akta izdošana attiecībā pret SIA "INTERNET" konkrētajā gadījumā ir lietderīga, lai sasniegtu noteiktu leģitīmo mērķi; vai mērķi nevar sasniegt ar citiem līdzekļiem, kas mazāk ierobežo privātpersonu (šajā gadījumā gan SIA "INTERNET, gan trešās personas).

[7.8.] Arī Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta pirmajā daļā ir norādīts, ka Valsts pārvalde savas pilnvaras var izmantot tikai atbilstoši pilnvarojuma jēgai un mērķim. Tas nozīmē, ka likuma "Par nodokļiem un nodevām" un likuma "Par Valsts ieņēmumu dienestu" tiesību normas nevar piemērot pretēji mērķim un pilnvarojuma jēgai.

[7.9.] Šobrīd nav spēkā esošas tiesību normas, kas uzliek par pienākumu SIA "INTERNET" ieguldīt savus resursus un uzglabāt informāciju, kas attiecās uz trešajām personām, ja tā nav attiecināma uz SIA "INTERNET" grāmatvedības vešanu. Līdz ar to SIA "INTERNET" ir absolūtas tiesības visu informāciju, kas neattiecas uz paša uzņēmuma grāmatvedību no datu bāzes izdzēst. Šāda SIA "INTERNET" rīcība būtu tiesiska, taču būtu pretēja publiskajām valsts pārvaldes interesēm, jo SIA "INTERNET" jau daudzus gadus, sniedz informāciju dažādām izziņas un kontroles iestādēm (tajā skaitā VID Finanšu policijai), kuras savus pieprasījumus sagatavo ierosināto kriminālprocesu ietvaros un pieprasa ļoti konkrētus datus.

Neveicot lietderības apsvērumu rūpīgu izvērtējumu, VID amatpersonas Lēmums Nr.1 neizpilda iestādei ar likumu uzlikto procesuālo pienākumu apjomu un pārkāpj Administratīvā procesa likuma un Valsts pārvaldes iekārtas likuma prasības. Lietderības apsvērumu izvērtēšanas neveikšana ir novedusi pie nesamērīga un līdz ar to prettiesiska pienākuma uzlikšanas SIA "INTERNET", proti, sagatavot, apstrādāt un izsniegt ļoti plašu informāciju par sludinājumiem, kaut arī šādā veidā nevar sasniegt attiecīgo kontroles mērķi.

8. Izdodot VID amatpersonas Lēmumu Nr.1 un Nr.2, nav ievērotas citas Administratīvās procesa likuma prasības.

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 67.panta otrās daļas 9.punktu lēmumā ir jāiekļauj norāde, kur un kādā termiņā šo administratīvo aktu var apstrīdēt vai pārsūdzēt. VID amatpersonas Lēmumā Nr.1 un Nr.2 šāda norāde nav iekļauta, līdz ar to arī šajā saistībā nav ievērota administratīvā akta formas prasība. Ņemot vērā, ka šāda norāde nav iekļauta, saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 79.panta pirmajai daļai, SIA "INTERNET" tos var apstrīdēt viena gada laikā no tā spēkā stāšanās dienas.

(D) SIA "INTERNET" lūdz Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namu:

1. pieņemt SIA "INTERNET" pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores 2017.gada 27.aprlļa lēmuma atcelšanu Nr.30.1-22.11/2437;

2. pilnībā atcelt Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores 2017.gada 27.aprlļa lēmumu Nr.30.1-22.11/2437.

Novērtē šo rakstu:

59
2