Iesaki rakstu:

Rīgas domes ideja par tramvaja līnijas celtniecību no Centrālās stacijas līdz Skanstes ielai ir izsaukusi lielas rīdzinieku daļas neapmierinātību, kuri ir pret šo iniciatīvu. Oponenti pat apvienojušies biedrībā un vāc parakstus šī lēmuma atcelšanai. Šīs sabiedrības daļas neapmierinātību izskaidro fakts, ka tramvaja līnija skars Lielo kapu apbedījumus, bet traucēt aizgājušo mieru nav ne kristīgi, ne cilvēcīgi.

Tomēr Rīgas satiksmes pārstāvis V.Zaķis apgalvo, ka apbedījumi netiks aiztikti, izņemot vienas kapenes, un skaidro, ka Skanstes iela ir iekļauta degradēto teritoriju attīstības plānā. Tāpēc Eiropas Izlīdzinājuma fonda līdzekļi tiks novirzīti tramvaja izbūvei. Protams, ka Eiropas nauda - tas ir labi, bet to tērēt laikam tomēr vajadzētu - ne tikai, lai iztērētu.

Visu šo gadu laikā, kamēr Latvija saņem finansējumu no dažādiem ES fondiem, mūsu valstī acīmredzami uzlabojusies tikai ierēdņu, kuri “sēž uz fondu apgūšanas“, labklājība. Bet jūtama atdeve no dāsnās naudas ieplūdes valstij un ierindas iedzīvotājiem ir pavisam pieticīga. Lūk, ar šo projektu var sanākt tieši tas pats.

Salīdzinot attālumu no pilsētas centra un dzīvojošo skaitu Skanstes ielas rajonā, un, piemēram, Purvciemā, Pļavniekos, Bolderājā, Iļģuciemā, Grīvas masīvā vai Imantā, kļūst pilnīgi skaidrs - kur jāattīsta sabiedriskā transporta kustība. Atcerēsimies, ka tramvaja sliedes jau daļēji tika izbūvētas un maršruts ieplānots gan uz Purvciemu, gan uz Grīvas un Buļļu ielu apkaimēm, tāpēc Rīgas domes lēmums izskatās nesaprotams un nepamatots.

Vēl pirms 35 gadiem tika uzsākta tramvaju sliežu ceļu būvniecība, un tiem bija jāpagarina 2. tramvaja maršruts līdz 5. tramvaja galapunktam Iļģuciemā, tādējādi izveidojot ērtu riņķveida satiksmi Mazās Stacijas, Saulgožu, Grīvas, Buļļu un Dzirciema ielā dzīvojošajiem.

Pie kam tramvaja līnija, kas daļēji dublē Bolderājas dzelzceļa atzaru, varētu kļūt īpaši noderīga, ja tiktu atjaunots pasažieru vilciens uz Daugavgrīvu, kas ļautu pusotras - divas reizes saīsināt laiku, kuru ceļā uz centru tērē vairāk nekā 100 tūkstoši rīdzinieku, un atvieglotu pārslogoto Bolderājas šoseju un Daugavgrīvas ielu. 

Tomēr līniju uzbūvēja tikai līdz Tapešu ielai. Pēc tam Latvija kļuva neatkarīga, un projektu iesaldēja. Kad vilciens tika atcelts, atstājot tikai autobusu satiksmi, braukšanas laiks no Rīgas nomales 25 minūšu vietā palielinājās gandrīz līdz stundai sastrēgumos. Autobusos ir šauri un saspiesti.

Jājautā – kas Domei traucē risināt šo problēmu? - kāpēc dzelzceļa elektrifikācijas plānā neiekļaut jautājumu par elektrovilciena kustības organizāciju uz Bolderāju? Vai turpināt tramvaja līnijas izbūvi no Tapešu ielas, pabeidzot vēl pagājušajā gadsimtā iesākto? Liels daudzums Bolderājas un Iļģuciema, kā arī tuvās Imantas iedzīvotāju pilsētas varai teiktu lielu paldies!

Bet pagaidām ideja palaist tramvaju “pār kauliem” šķiet pilnīgi apšaubāma gan pēc ētiskiem, gan tīri praktiskiem apsvērumiem: Šī pilsētas daļa nav tik apdzīvota, tātad rezultāts no ieguldītajiem līdzekļiem, lai arī svešiem, ne pilsētas nopelnītiem, būs ļoti pieticīgs, ja vispār tāds būs...

Daudzi nevienaldzīgie bieži adresē kritiku Ušakova komandai. Tomēr pagaidām nav manāms, ka Rīgas Dome konstruktīvi reaģētu uz to. Šķiet, ka šajā gadījumā notiks tas pats un tramvaju vienalga palaidīs “pār kauliem”. Vai izskatās, ka galvaspilsētas vara atkal gatavojas apgūt Eiropas naudu pēc pašu izdomas, neuztraucoties par reālu labumu Rīgas iedzīvotājiem?