Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Zolitūdes traģēdijas apstākļu izvērtēšanas "sabiedriskā" komisija uz Valsts kanceleju izteikt savas finansiālās vēlmes devusies jau nākamajā dienā pēc tās izveidošanas, kaut oficiāli pirmā komisijas sēde notikusi tikai dienu vēlāk, - to atklāj komisijas priekšsēdētāja Jāņa Kažociņa bēdīgi slavenā vēstule Nr. 1/1 un Valsts kancelejas sarakste ar komisijas locekļiem.

Kā jau informēts, kaut nelielu skaidrību par jaunās komisijas konkrētiem mērķiem un darba plāniem tā sola tikai pēc mēneša - 20. janvārī. Taču doties pārrunāt sava finansējuma jautājumu komisija, kā izrādās, devusies jau nākamajā dienā pēc tās izveidošanas - 11. decembrī.

Šo faktu atklāj Pietiek jau publiskotā Valsts kancelejas sarakste ar Kažociņu un komisijas loceklēm Inesi Voiku un Baibu Rubesu. No tās izrietēja, ka jau 11. decembrī komisija Valsts kancelejā izvirzījusi savas vēlmes, uz ko saņēmusi šādu Valsts kancelejas direktores Elitas Dreimanes atbildi:

"Ministru prezidenta skatījumā - komisijas atalgojums 1000 ls „uz rokas”, kā to piedāvāja komisijas locekļi, ir pārskatāms un  ir jāsamēro ar attiecīgo atlīdzības apmēru MP birojā, pielīdzinot komisijas vadītāja algu MP biroja vadītājas atalgojumam, bet komisijas locekļu atalgojumu - biroja padomnieku atalgojumam. Tas tieši tā ir  izdarīts un redzams pievienotajā tāmē."

Taču nu apstiprinājies, ka par naudu komisija sākusi spriest vēl pirms pirmās oficiālās kopāsanākšanas: kā izriet no Kažociņa vēstules Nr. 1/1, kas adresēta virknei amatpersonu, uz pirmo sēdi komisija sanākusi tikai 12. decembrī - tātad dienu pēc "naudas apspriedes" Valsts kancelejā.

Šajā sēdē tad arī komisija pirmoreiz, kā min Kažociņš, "uzklausīja atsevišķu traģēdijā bojāgājušo un cietušo pārstāvju sniegto informāciju par konstatēto saistībā ar valsts institūciju un nevalstisko organizāciju darbību, sniedzot atbalstu traģēdijā cietušajiem, un secināja, ka šajā darbā ir vairākas būtiskas nepilnības".

Ne Kažociņš, ne Voika, ne Rubesa otrdien nevēlējās atbildēt uz Pietiek jautājumu - kā viņi var skaidrot faktu, ka runāt par finansējumu devušies vēl pirms pirmās komisijas sēdes.

Kā jau informēts, Kažociņš finansējuma alkās ir arī ignorējis Ministru kabineta rīkojuma nosacījumu, kas prasīja Tieslietu ministrijas saskaņojumu finanšu pieprasījumam.

"Atbildot uz Jūsu uzdotajiem jautājumiem Tieslietu ministrijai un tieslietu ministra preses sekretārei, informējam, ka Tieslietu ministrijā nav saņemts Zolitūdes traģēdijas sabiedriskās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētāja Jāņa Kažociņa finansējuma pieprasījums komisijas darbības nodrošināšanai," - to pirmdienas vakarā Pietiek apliecināja Tieslietu ministrija.

Tieslietu ministrijas ignorēšana izskaidrojama ar Kažociņa tiešām iespaidīgo steigu. "Finansējuma pieprasījums – norādot pasākumus (bez norādes naudas izteiksmē), kas nepieciešami komisijas darbības nodrošināšanai, kā arī komisijas locekļu un ekspertu atalgojums  (norādot naudas izteiksmē) tika iesniegts un pārrunāts trešdien, 11.decembrī. Tikšanās laikā komisija informēja par savu sagatavoto vajadzību apkopojumu," skaidro Valsts kanceleja.

Jau ziņots, ka Kažociņš sākotnēji no Valsts kancelejas un demisionējušā premjera Valda Dombrovska vēlējies "izsist" vairāk nekā 2000 latu algu "uz papīra". Ievērojami lielāka bijusi arī komisijas locekļu Voikas un Rubesas apetīte - viņas par savu nesavtīgo darbu no nodokļu maksātāju līdzekļiem vēlējušās saņemt vairāk nekā 1600 latu mēnešalgu, un nekādus iebildumus pret šādu atalgojumu nav izteikusi arī ceturtā komisijas locekle, pensionētā tiesnese Ināra Šteinerte.

Līdz šim no Ministru kabineta otrdienas sēdei sagatavotajiem dokumentiem bija zināms, ka Kažociņš iesniedzis Valsts kancelejā pieprasījumu par nepieciešamā finansējuma piešķiršanu 205 482 eiro apmērā.

Kā rādīja Kažociņa tāme, "sabiedriskās" komisijas locekļi uzskata, ka viņu atalgojumam būtu jābūt vairāk nekā pusei no kopējiem komisijas izdevumiem, - atlīdzībai Kažociņam, Voikai, Rubesai un Šteinertei tāmē paredzēti 104 186 eiro.

Tas nozīmē, ka mēnesī viens komisijas loceklis "atlīdzībā", kā šī summa nosaukta Kažociņa tāmē, saņemtu vidēji vairāk nekā 1220 latus pirms nodokļu nomaksas vai aptuveni 830 latu "uz rokas".

Kaut gan Voika pēc šo faktu atklāšanās publiski meloja, ka nekāda tāme vēl vispār neesot iesniegta un Kažociņš visu vainu mēģināja novelt uz Valsts kanceleju, pirmdien demisionējušais premjers Dombrovskis atzina, ka patiesībā sākotnēji komisijas pieprasītās algas esot bijušas vēl būtiski lielākas.

Nu no elektroniskā pasta adreses [email protected] Pietiek ir saņēmis pārsūtītu elektroniskā pasta vēstuli, kuru 12. decembrī - tātad divas dienas pēc komisijas izveidošanas - Voikai, Rubesai un Kažociņai sūtījusi Valsts kancelejas direktore Elita Dreimane.

Šī vēstule apliecina gan Voikas un Kažociņa melus, gan faktu par komisijas locekļu pieprasītajām vēl lielākajām algām: no šai vēstulei pievienotās Excel tabulas izriet, ka sākotnēji Kažociņš sev bijis iecerējis pat 2075 latu mēnešalgu "uz papīra", kas pēc nodokļu nomaksas būtu aptuveni 1400 latu, savukārt komisijas locekļi sev iecerējuši 1650 latus pirms nodokļu nomaksas mēnesī - tātad aptuveni 1120 latu "uz rokas".

Kā zināms, Kažociņš, kurš vēl pirmdien no rīta apgalvoja, ka tieši dāsnais valdības finansējums nodrošināšot viņa un pārējo komisijas locekļu neatkarību, jau pēcpusdienā bija nonācis pie pārliecības, ka tāme tomēr esot pārāk izšķērdīga.

Savukārt Voika pirmdien publiski paziņoja: "Valsts procesu dēļ tas noticis, valstij un pašvaldībai jāmaksā. Tāds mans uzskats."

Novērtē šo rakstu:

0
0