Iesaki rakstu:

Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.

Politiskās ietekmes operāciju līmenī Krievija ne tikai iegulda milzu piepūli, bet arī gūst ievērojamus panākumus. Skaļākais piemērs – Slovākija, kur Krievija ir panākusi gan sava premjera, gan tagad arī prezidenta ievēlēšanu. Tātad NATO valstī pilnīga kontrole pār visiem svarīgākajiem amatiem, informāciju utt. ir atklāti prokrieviskiem, pret Ukrainu vērstiem politiķiem. Tas ir milzīgs krievu panākums.

Par Ameriku tāpat kā par Orbanu jau daudz rakstīts, nekavēšos. Krievijas aktivitātes daudzējādā ziņā var uzskatīt par šokējoši veiksmīgām un efektīvām. Uzskatu, ka Latvijas sabiedrisko mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā.

Piemēram, kultūras ministre Latvijas valdībā, kura atklāti cīnās par krievu valodas lielāku lomu un vietu, ir Krievijas ietekmes sasniegums kāds Latvijā nekad agrāk nav bijis iedomājams (arī šīs pašas partijas aizsardzības ministrs, kura pagātnes izteikumi par Krieviju un Ukrainu ir maigi izsakoties pavisam jocīgi).

Sabiedrisko mediju vadība, kas vienbalsīgi iestājas par vairāk krievu valodas sabiedriskajos medijos un mazāk kontroles par tajā pausto, arī ir kaut kas nekad agrāk nepiedzīvots. Tas ir tieši tāpat kā NATO valsts Slovākija, kuru vada agresīvi prokrieviski putinisti ir kaut kas agrāk neiedomājams.

Latvijā šobrīd notiekošais ir īpaši aizdomīgs, ņemot vērā vēsturi, kas pierāda, ka šie paši mediji un tieši šie paši cilvēki, šo pro krievu valodas pozīciju kā uz burvju mājiena ir ieguvuši pēkšņi. Tā nav kkāda apdomātas, sistemātiskas politikas vai domāšanas rezultāts.

Neviens no šiem sabiedrisko mediju vadītājiem un uzraugiem nekad agrāk nav dzirdēts pat ieminamies par krievu valodas vai integrācijas svarīgumu. Tam vien jau vajadzētu radīt aizdomas. (Tas gan neattiecas uz Progresīvajiem  - viņi vienmēr ir bijuši par maksimāliem pūliņiem integrēt krievus, līdz tam, ka viņu programmā bija pašvaldību vēlēšanu tiesības nepilsoņiem. Viņi konsekventi un gadiem ir ieņēmuši līdzīgas nostājas etniskajos un integrācijas jautājumos, bet citiem šīsdienas cīnītājiem par krievu valodu šī ir pēkšņa un jauna atskārsme.) Es pievērstu tam uzmanību.