Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Dzīres īpašiem viesiem pie Mārtiņa Rītiņa klātiem galdiem un ar kontrtenora Sergeja Jēgera uzstāšanos, - šādas „svinīgās vakariņas” 1. decembrī pieczvaigžņu viesnīcā Ēģiptes galvaspilsētā Kairā sarīkojusi Latvijas vēstniecība šajā valstī. Tagad roku rokā ar Ārlietu ministrijas vadību tā mēģina slēpt gan virkni izdevumu pozīciju, gan pat ielūgto viesu sarakstu.

Dzīres „apburošā atmosfērā”

„Viņas ekselence, Latvijas Republikas vēstniece Iveta Šulca vēlētos ielūgt Jūs un Jūsu dzīvesbiedri uz vakariņām ceturtdien, 1. decembrī, no pulksten 19.00 līdz 21.30,” – šāda satura ielūgums aizvadītās nedēļas nogalē nonāca Pietiek rīcībā. Dzīres 150 viesiem bija sarīkotas vienā no lepnākajām Ēģiptes galvaspilsētas viesnīcām – pieczvaigžņu Intercontinental Cairo Semiramis. Divas nedēļas pēc 18. novembra notikušās dzīres formāli bijušas veltītas Latvijas Republikas proklamēšanas gadadienai.

Uz vēstniecības rīkoto vakariņu izmaksu līmeni norāda fakts, ka galdus klājis pazīstamais pavārs Mārtiņš Rītiņš, kurš ielūgumā pieteikts kā „Latvijas smalkākais šefpavārs”. Tāpat Latvijas vēstniecība Ēģiptē parūpējusies arī par ielūgto viesu izklaidi, - speciāli par godu šim pasākumam organizēta un apmaksāta pazīstamā operdziedātāja Sergeja Jēgera uzstāšanās, I. Šulcas vērtējumā nodrošinot “apburošu atmosfēru”.

Iespaidu par „apburošo atmosfēru” apēno tikai tas, ka, pēc amatpersonu reakcijas spriežot, gan Latvijas vēstniecība Ēģiptē, gan Ārlietu ministrijas vadība bija vēlējušās informāciju par šo pasākumu paturēt slepenībā no Latvijas sabiedrības, kurai pēdējā laikā budžeta līdzekļu tērēšana ir viena no sāpīgākajām tēmām. Turklāt virkne izdevumu pozīciju saistībā ar 1. decembra dzīrēm netiek atklātas vēl joprojām, un gan ministrija, gan vēstniecība slēpj arī ielūgto viesu sarakstu.

Noklusēšanas mēģinājumi

Sākotnēji I. Šulcas vadītā vēstniecība uz jautājumiem par pasākuma izmaksām, organizēšanas apstākļiem, veiktajiem iepirkumiem un viesu sarakstu klusēja, bet pēc tam paziņoja, ka atbilžu sniegšana atbilstoši likumam varot prasīt pat mēnesi laika. Savukārt vēl pēc tam vēstniecība pavēstīja, ka uz jebkuriem jautājumiem tā nevēloties atbildēt, - atbildes vēstniecības vietā sniegšot Ārlietu ministrija.

Tikmēr jau tās pašas dienas – 5. decembra pievakarē vēstniecības interneta mājas lapā parādījās lakoniska informācija par to, ka tā esot organizējusi „Latvijas valsts svētku pieņemšanu ar vakariņām 150 lūgtiem viesiem – vēstniecības sadarbības partneriem, tai skaitā augstu stāvošām Ēģiptes valdības amatpersonām, ārvalstu diplomātiem, latviešu diasporai, Ēģiptes uzņēmējiem un Ēģiptes sabiedriskās domas veidotājiem”.

Vēstniecības paziņojumā tika apgalvots, ka pasākums guvis plašu atspoguļojumu „vadošajos Ēģiptes medijos”. Kā apliecinājums tam bija pievienotas vairākas saites uz lakoniskām, 4-5 teikumus garām, faktiski identiskām publikācijām interneta medijos, kurās reizē ar standarta frāzēm par Latviju cita starpā bija aprakstīts, kā pasākuma viesus pieņēmusi „Latvijas valsts vēstniece Ēģiptē Evita Čilka”.

Sākotnēji salīdzinoši runīgs bija pavārs M. Rītiņš, kurš gan paziņoja, ka izmaksu jautājums esot komercnoslēpums, taču apsolījās nekavējoties atsūtīt dzīru ēdienkarti un piebilda, ka šādi pasākumi viņam gadoties „diezgan reti”. Taču ēdienkarte tā arī netika saņemta, un pats pavārs uz turpmākajiem telefona zvaniem vairs nevēlējās atbildēt.

Savukārt S. Jēgers uz jautājumu, cik Latvijas nodokļu maksātājiem izmaksājusi viņa uzstāšanās vēstniecības pasākumā, ieskaitot uzturēšanās un transporta izmaksas, paziņoja, ka tas ir „nepieklājīgs jautājums”.

Atklāj tikai dažas izdevumu pozīcijas

Klusēt saistībā ar šī pasākuma izmaksām, lietderību un organizēšanu izvēlējās arī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, kurš uz jautājumiem neatbildēja. Savukārt viņa vadītā ministrija tikai pēc trīs dienu pārdomām un aizrādījuma, ka Latvijas sabiedrība budžeta apspriešanas gaisotnē varētu nesaprast tās kavēšanos atklāt ziņas par nodokļu maksātāju naudas izlietojumu, publiskoja vairākas izdevumu pozīcijas.

Kopējās 1. decembra kairas dzīru organizēšanas izmaksas Ārlietu ministrija gan tā arī neatklāja, vien informējot, ka „vēstniecības izmaksas bija 8317 EUR” un ka šajā summā ietilpusi ēdināšanas nodrošināšana 167 personām par 4500 eiro, honorārs māksliniekiem – 1500 eiro, kā arī telpu, virtuves un digitālo klavieru īre un pieņemšanas ielūgumu izgatavošana.

Taču pat pēc atkārtota pieprasījuma Ārlietu ministrija neatklāja ne to, kādas tieši summas iztērētas transporta pakalpojumiem, uz Ēģipti nogādājot māksliniekus, pavārus un visus nepieciešamos pārtikas produktus, kā arī atpakaļ uz Latviju nogādājot pavārus un māksliniekus, ne to, kādas personas vēl tikušas nogādātas uz Ēģipti un atpakaļ šī pasākuma ietvaros un cik izmaksājuši šie transporta pakalpojumi.

Slepenie „sponsori – Ēģiptes uzņēmumi”

Turklāt no vēstniecības mājas lapā sniegtās informācijas izriet, ka Latvijas valsts neatkarības svētku pasākuma rīkošanai ir pieņemti materiāli labumi arī no nenosauktiem Ēģiptes uzņēmumiem.

Taču arī atbildi uz jautājumu, kādas tieši summas vai cita veida materiāls atbalsts ir saņemts no „sponsoriem – Ēģiptes uzņēmumiem” un vai šie labumi tika pieņemti atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, Pietiek no vēstniecības nesaņēma. Šī informācija jau ir nosūtīta izvērtēšanai Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja.

Neskaidrības paliek arī par to, kā tieši ir notikusi un vispār notiek šādu dzīru rīkotāju un izklaidētāju izvēle. Ārlietu ministrija apgalvo, ka tas noticis „saskaņā ar ministrijas iekšējo kārtību” un „pēc attiecīgās diplomātiskās pārstāvniecības izvēles”, taču tā arī nav sniegusi atbildi uz jautājumiem par it kā rīkoto cenu aptauju un to, kādi tieši normatīvie dokumenti tiek dēvēti par „ministrijas iekšējo kārtību”.

Ārlietu ministrija gan vērš uzmanību uz to, ka, „izdarot izvēli, tika ņemta vērā nepieciešamība veicināt Latvijas pārtikas uzņēmumu atpazīstamību Ēģiptē un Latvijas eksportu” un šī veicināšana esot notikusi tā, ka „99% produktu vakariņām restorāna Vincents pavāri atveda no Latvijas, kuras laikā tika pasniegti tradicionālie latviešu ēdieni”.

Taču Pietiek tā arī nesaņēma Ārlietu ministrijas atbildi uz jautājumu, kā tieši šādu ēdienu pasniegšana varēja veicināt Latvijas uzņēmumu atpazīstamību, jo publiski pieejamie pasākuma videoieraksti neliecina, ka dzīrēs jebkādā veidā būtu tikuši reklamēti Latvijas pārtikas uzņēmumi. Arī no atbildes uz jautājumu, vai tā tāpat kā vēstniecība uzskata pasākuma atspoguļojumu Ēģiptes medijos par adekvātu un veiksmīgu, Ārlietu ministrija izvairījās.

Kur vēl notika dzīres?

„Vai mums ir kādas īpašas ekonomiskas attiecības ar Ēģipti? Es saprastu, ja būtu noslēgts kāds liels ekonomisks darījums ar daudzu kompāniju iesaisti, tad vēl varētu rīkot šādas pusdienas. Tā ir vienkārši naudas izšķiešana. Pēdējos 25 gados nav tik bezjēdzīgi šķiesta nauda, kā tagad,” – tik kritisks saistībā ar šo pasākumu sarunā bija kādreizējais ārlietu ministrs Jānis Jurkāns.

Tikmēr no Ārlietu ministrijas sniegtās informācijas izriet, ka līdzīgas dzīres, visticamākais, notikušas arī citviet, tikai ziņas par tām nav nonākušas atklātībā. „Katras vēstniecības budžetā ir paredzēti finanšu līdzekļi Latvijas Republikas proklamēšanas gadadienas atzīmēšanai. Finanšu tāmi katram pasākumam sastāda vēstniecība piešķirtā/plānotā budžeta ietvaros,” vēsta ministrija. Konkrēta summa jau atkal netiek minēta.

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena.

Novērtē šo rakstu:

136
6