Menu
Pilnā versija
Foto

Lētuma dārgā cena

Ilmārs Latkovskis, Saeimas deputāts · 16.12.2016. · Komentāri (16)

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Bezcerīgi bezjēdzīga ir politiķu pēdējā mirkļa raustīšanās ar nodokļu likmēm turpu šurpu. Izstiepies vai saraujies, tik un tā labs nevienam nebūsi. Ne viens, ne otrs variants nav labs risinājums. Žurnālisti un sociālie tīklotāji publikai par ļaunu prieku steidz to visu izrādīt vēl ķēmīgāku.

Šķiet, ka šobrīd politiķi cenšas bezcerīgi izdabāt tiem, kuri  nodokļus nevar vai negrib samaksāt. Protams, par šiem cilvēkiem ir jādomā. Taču šī raustīšanās iet roku rokā ar kaitniecisku nevērību pret nodokļu pilna apjoma maksātājiem, profesionalitāti un darba kvalitāti.

Ārpus politiskās skatuves atraktivitātes  ir palikusi grozījumu Publisko iepirkumu likumā pieņemšana Saeimā. Ar šiem grozījumiem daudzi uzņēmēji cerēja uz zemākās cenas kā iepirkuma vienīgā kritērija dominantes būtisku samazinājumu. Diemžēl izskatās, ka panākumi šajā virzienā būs visnotaļ pieticīgi.

Kurš uzvarēs cenu dempinga sacīkstē? Protams, ka mikrouzņēmumiem un sociālā nodokļa nemaksātājiem vai vājmaksātājiem ir milzīgas priekšrocības. Lielākiem uzņēmumiem un nodokļu maksātājiem tas ir signāls skaldīties mikrouzņēmumos un maksimāli optimizēt nodokļus. Publisko iepirkumu politika veicina tieši to. Bet veselīgas tautsaimniecības interesēs būtu vismaz jāierobežo mikrouzņēmumu līdzdalība publiskajos iepirkumos.

Lētums nav savienojams ar augstas raudzes profesionāļu kvalitatīvu darbu. Pēc tam paši pasūtītāji brāķa vai pat avāriju gadījumā tikai plāta rokas, ka par zemāko cenu jau neko labu nevar gribēt. Sanāk klasiskais “paši pūta, paši dega”.

Var teikt, ka jau tagad likums ļauj un reizēm pat var likt izvairīties no zemākās cenas kā vienīgā kritērija. Taču pieredze rāda, ka pasūtītājiem (pašvaldības un valsts iestādēm) zemākās cenas kritērija izvēle ir vienkāršāka un drošāka. Prastākos gadījumos tas arī ir labs paņēmiens, kā lēto pasūtījumu piespēlēt savējiem, lai pēc tam atklātu „neparedzētus” ieganstus piemaksāt vēl.

Par acumirklīgu izdabāšanu lētumam agri vai vēlu dārgi jāmaksā. Tie ir tie paši tikumi, ar kuriem tika attaisnotas “deputātu kvotas”. Lai it kā atbalstītu dažas labas lietas, ļaujam likumiem un tikumiem ieslīgt pamatīgos mēslos. Galu galā neviens sevi cienošs uzņēmējs „kvotu” ceļā sarūpēto naudu nemaz neņems. Tāpat godīgam, sevi un savus darbiniekus cienošam uzņēmējam būs apkaunojums piedalīties publiskajos iepirkumos. Protams, būs, kas to izmanto. Tie tad arī veidos valsts tautsaimniecības un uzņēmējdarbības vidi.

Paradoksāli, ka daudzi darba ņēmēji valdības nicināšanas eiforijā aplaudē, lai par viņiem netiktu maksāti nodokļi. Un netrūkst politiķu, kuri cenšas viņiem izdabāt. No kurienes lai rodas sociālās iemaksas, ja ar likumiem un tikumiem tiek veicināta lētā uzņēmējdarbība, lētais darbaspēks, lētā kvalitāte?

Tautsaimniecības un uzņēmējdarbības vides atveseļošanās prasa atbalstu iniciatīvām, kas mazinātu zemākās cenas kā publisko iepirkumu vienīgā kritērija lomu. Taču mazs cinītis var gāzt lielus vezumus. Tas būs atbalsts tiem uzņēmējiem, kuri tiecas uz taisnīguma, kvalitātes un augsta profesionālisma principiem. Reizēm ar vienu nelielu sviru var pacelt lielu masu.

Pārpublicēts no ilmarslatkovskis.lv

Novērtē šo rakstu:

17
45