Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Atalgojums, ko Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) darbinieki saņem no nodokļu maksātāju līdzekļiem, ir viņu privātās dzīves sastāvdaļa un tāpēc nav atklājams, - šādi bibliotēkas direktors Andris Vilks reaģējis saistībā ar atklātībā nonākušajiem bibliotēkas restorāna plāniem vecgada vakarā nosvinēt arī Krievijas Jauno gadu un noklausīties Vladimira Putina uzrunu un bibliotēkas sākotnējiem publiskajiem paziņojumiem šajā sakarā.

Kā zināms, šajā dienā atklātībā nonāca bibliotēkas ēkā esošā restorāna Klīversala plāni, kuros ietilpa arī jaunā gada sagaidīšana pēc Maskavas laika un Krievijas prezidenta uzrunas skatīšanās.

Sākotnēji bibliotēkas oficiālā reakcija bija neizprotoša un pat agresīva, - tika paziņots, ka šīs informācijas publiskošana radot aizdomas par „apzinātu valsts diskreditēšanu”.

Tikai pēc tam, kad bibliotēkas vadība aptvēra sabiedrības sašutuma patieso pakāpi, tika paziņots, ka tā visa esot bijusi tikai kļūda un ka patiesībā plāns Latvijas Nacionālajā bibliotēkā svinēt Krievijas Jauno gadu un skatīties Putina uzrunu esot tikai „programmas pirmais variants”.

Saskaņā ar jauno bibliotēkas vadības versiju šī pasākuma daļa esot bijusi iekļauta programmas sākotnējā variantā, ko restorānam pasākuma rīkotāji – aģentūra Sweet Events pieteikuši novembra sākumā.

Bibliotēka, kura sākotnēji nosodīja šīs informācijas nodošanu atklātībai, tagad paziņoja, ka jau novembrī šī pasākuma daļa esot noraidīta kā „nepieņemama”, jo šāda satura pasākums esot pretrunā nacionālas nozīmes institūcijas tēlam, vērtībām, mērķiem un misijai.

Sākotnējo neizprotoši agresīvo bibliotēkas viedokli izplatīja tās sabiedrisko attiecību speciālists Augusts Zilberts, un Pietiek ieinteresēja tas, kādu gan atalgojumu par šādiem „lāča pakalpojumiem” saņem šis bibliotēkas darbinieks.

Taču pats sabiedrisko attiecību speciālists to atklāt nevēlējās, paziņojot, ka „protams, LNB ir valsts iestāde”, taču „šī informācija savā ziņā klasificējama kā fiziskās personas aizsargājamie dati”.

Savukārt pēcāk izrādījās, ka arī bibliotēkas direktors Andris Vilks no nodokļu maksātāju kabatas saņemamo atalgojumu uzskata par „privātās dzīves” sastāvdaļu.

Uzskatu, ka jautājums par Latvijas Nacionālās bibliotēkas sabiedrisko attiecību speciālista Augusta Zilberta algu ir nepamatots,” Pietiek paziņoja bibliotēkas direktors.

Viņš uzskatot, ka „ziņas par A. Zilberta algu ir daļa no informācijas par viņa privāto dzīvi. Informācija par fiziskas personas privāto dzīvi tiek aizsargāta ar likumu”.

Kā zināms, Vilks nav pirmā valsts amatpersona, kas jauc valsts un personisko maku. Tikai pēc vairākiem administratīvās tiesas spriedumiem Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs bija spiests atklāt bankas vadības iespaidīgās algas.

Novērtē šo rakstu:

0
0