Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Ņemot vērā, ka Saeimas deputāts Andrejs Judins, pārkāpjot Satversmes 1. un 104. pantā noteiktās normas, Iesniegumu likuma 5. panta trešajā daļā noteikto, neievērojot Saeimas deputātu ētikas kodeksa 21., 22. un 23. pantā noteiktos Saeimas deputāta darbības pamatprincipus, kā arī pretēji 2014.gada 4.novembrī sevis publiski dotajam zvērestam Saeimā, ievērot Latvijas Satversmi un likumus, nav sniedzis man atbildes pēc būtības nedz uz manu 2017. gada 15. augusta iesniegumu, nedz uz manu 2017. gada 5. septembra iesniegumu, 2017. gada 6. oktobrī Saeimas priekšsēdētājai I. Mūrniecei nosūtīju iesniegumu ar sekojošu lūgumu:

1. Veikt izskaidrošanas darbu, Saeimas deputātam A. Judinam izskaidrojot Saeimas deputāta pienākumus un darbību Saeimā.

2. Iepazīstināt A. Judinu ar Satversmē, Saeimas kārtības rullī, Saeimas deputātu ētikas kodeksā noteiktajām normām, kā arī atgādināt A. Judinam par tā 2014.gada 4.novembrī Saeimā publiski doto zvērestu ievērot Latvijas Satversmi un likumus.

3. Virzīt izskatīšanai Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā, jautājumu par Saeimas deputāta A. Judina Saeimas deputātu ētikas kodeksa pārkāpumiem.

Saeimas priekšsēdētājai I. Mūrnieces kundzei no Aivara Lemberga – iesniegums

2017. gada 5. septembrī nosūtīju Saeimas deputātam A. Judina iesniegumu, kurā atkārtoti lūdzu sniegt atbildi uz manu 2017. gada 15. augustā nosūtīto iesniegumu.

2017. gada 15. septembrī saņēmu Saeimas deputāta Andreja Judina palīga Edgara Engīzera parakstītu vēstuli Nr.142.8/2-73-12/17 (skat. pielikumu) (turpmāk – Vēstule), kurā teikts sekojošais, citēju: “Atkārtoti informēju Jūs, ka š.g. 18. augustā Saeimas lietvedībā tika saņemts Jūsu lūgums sniegt skaidrojumu saistībā ar Saeimas š.g. 21. jūlija lēmumu par parlamentārās izmeklēšanas komisijas “Par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti kriminālprocesā Nr.16870000911” izveidi. Ņemot vērā, ka šī lēmuma izdevējs ir Saeima, Jūsu vēstule, saskaņā ar Iesnieguma likuma 4. panta 1. daļā noteikto, tika pārsūtīta Saeimas Prezidijam izlemšanai par atbildes sniegšanu. Augstāk minēto informāciju saturoša starpatbilde uz Jūsu iesniegumu tika sniegta š.g. 24. augustā.

Papildus norādu, ka Saeimas deputāta Andreja Judina argumentācija un lietderības apsvērumi, kas noteica viņa balsojumu par parlamentārās izmeklēšanas komisijas “Par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti kriminālprocesā Nr.16870000911” izveidi tika nolasīti š.g. 21. jūlija Saeimas sēdē un ir publiski pieejami šīs sēdes stenogrammā.

Pārējos Jūsu iesniegumā minētos argumentus Judina k-gs ir pieņēmis zināšanai.

Gan 2017. gada 15. augusta, gan 5. septembra iesniegums (turpmāk kopā – Iesniegumi) tika adresēti tieši Saeimas deputātam A. Judinam, jo tikai 2017. gada 21. jūlija Saeimas lēmuma “Par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti kriminālprocesā Nr.16870000911” (turpmāk – Lēmums) gatavotājs un persona, kurš pirmais Lēmumu ir parakstījis, var sniegt detalizētu skaidrojumu par katru Lēmuma punktu un atbildēt uz manis uzdotajiem jautājumiem.

Personas tiesības vērsties ar iesniegumu valsts institūcijās, t.sk. pie valsts amatpersonām, un saņemt atbildi pēc būtības, ir nostiprinātas Satversmes 1. pantā, 104. pantā un Iesniegumu likuma 3.panta trešajā daļā.

Savukārt, Saeimas deputātu ētikas kodeksa 21., 22. un 23. pantā noteiktie principi uzliek par pienākumu Saeimas deputātam uzturēt pastāvīgu un atklātu saikni ar sabiedrību, būt atsaucīgam attieksmē pret sabiedrību, kā arī neizvairīties no atbildēšanas uz jautājumiem.

Vēl jo vairāk, atbilstoši Satversmes 18. pantā un Saeimas kārtības ruļļa 3. panta pirmajā daļā noteiktajam, 12.Saeimas rudens sesijas pirmajā sēdē 2014.gada 4.novembrī A. Judins Saeimā publiski deva šādu zvērestu, citēju: “Es, Andrejs Judins, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā zvēru būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.”[1]

Amatpersonas zvēresta jēga ir apliecināt amatpersonas godaprātu un piekrišanu ievērot augstākajam amatam izvirzītos pamatprincipus, turklāt valsts amatpersonu zvērests nav tikai cilvēciski psiholoģisks, bet gan valstisks solījums ar konkrētām juridiskām sekām.[2]

Pretēji minētajam zvērestam, pārkāpjot Satversmes 1. un 104. pantā noteikto, Iesniegumu likuma 5. panta trešajā daļā noteikto, kā arī neievērojot Saeimas deputātu ētikas kodeksa 21., 22. un 23. pantā noteiktos Saeimas deputāta rīcības pamatprincipus, atbildes uz Iesniegumiem A. Judins man nav sniedzis.

Atgriežoties pie Vēstulē teiktā, informēju, ka Vēstulē Saeimas deputāta palīgs E. Engīzers izsaka apgalvojumu, ka starpatbilde uz manu iesniegumu ir sniegta 24. augustā.

2017. gada 28. augustā no Saeimas deputāta palīga E. Engīzera saņēmu neparakstītu vēstuli, kas saskaņā ar Dokumentu juridiskā spēka likuma 4.panta pirmās daļas 3. punktā, 5. panta pirmajā daļā noteikto, ir uzskatāms par dokumentu bez juridiska spēka.

Dokumentu juridiskā spēka likuma 1. panta otrajā daļā teikts, citēju: “Dokumenta juridiskais spēks nodrošina iespēju izmantot attiecīgo dokumentu tiesību īstenošanai vai likumisko interešu aizstāvībai. Dokuments, kuram nav juridiska spēka, citām organizācijām un fiziskajām personām nav saistošs, bet ir saistošs šā dokumenta autoram.”

No minētā izriet, ka E. Engīzers Vēstulē ir sniedzis nepatiesu informāciju, atbilde uz manu 2017. gada 15. augusta iesniegumu man nav sniegta.

Papildus saistībā ar Vēstuli vēršu Jūsu uzmanību uz sekojošiem apstākļiem.

Kā jau esmu minējis iepriekš, neviena no normatīvo aktu normām nedod tiesības Saeimas deputāta palīgam aizstāt Saeimas deputātu un uzņemties Saeimas deputāta pienākumu pildīšanu.

Saeimas deputāta palīgs, aizstājot Saeimas deputātu un uzņemoties Saeimas deputāta pienākumu pildīšanu, pārkāpj Saeimas kārtības ruļļa 195. panta otrajā daļā un 196. pantā noteiktās Saeimas deputāta palīga tiesības un pilnvaras.

Uzņemoties pildīt Saeimas deputāta A. Judina pienākumus un atbildot A. Judina vietā uz Iesniegumiem, Saeimas deputāta palīgs E. Engīzers pārkāpj sev dotās tiesības un pilnvaras, kas noteiktas Saeimas kārtības ruļļa 195. panta otrajā daļā un 196. pantā.

Jautājumus raisa arī Vēstules noformējums. Tā, attiecībā uz rekvizītiem, kas ietekmē dokumenta juridisko spēku, Ministru kabineta 2010. gada 28. septembra noteikumu Nr. 916 “Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība”  9. punktā teiks sekojošais, citēju: “Ja dokumenta autors ir organizācija, dokumentā norāda pilnu attiecīgās organizācijas nosaukumu, kas atbilst organizācijas reģistrācijas apliecībā vai darbību reglamentējošā tiesību aktā (piemēram, nolikumā) ierakstītajam nosaukumam.”

Šo noteikumu 13. punkts nosaka, citēju: “Ja dokumenta autors ir fiziska persona, dokumentā norāda attiecīgās personas vārdu, uzvārdu un ziņas, kas ļauj dokumenta autoru nepārprotami identificēt (piemēram, deklarētās dzīvesvietas adresi, izglītības iestādes nosaukumu un studenta apliecības numuru, personas kodu).”

Vērtējot Vēstuli kopsakarā ar Ministru kabineta 2010. gada 28. septembra noteikumu Nr. 916 “Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība” 9. un 13. punktā noteikto, secināms, ka Vēstules autors nav organizācija, bet gan Saeimas deputāta palīgs Edgars Engīzers kā privātpersona. Tādejādi, arī šajā gadījumā  ir ticis pārkāpts Satversmes 104. pantā un  Iesniegumu likuma 5. panta trešajā daļā noteiktais, jo es no adresāta neesmu saņēmis atbildi pēc būtības.

No izklāstītajiem apstākļiem izriet, ka A. Judins, nesniedzot man atbildes uz Iesniegumiem, pretēji sevis Saeimā dotajam zvērestam, ievērot Latvijas Satversmi un likumus, turpina pārkāpt Satversmes 1. un 104. pantā noteiktās normas, Iesniegumu likuma 5. panta trešajā daļā noteikto, kā arī Saeimas deputātu ētikas kodeksa 21., 22. un 23. pantā noteikto.

Tāpat, A. Judinam ir jāuzņemas atbildība par sava palīga E. Engīzera rīcību un tās neatbilstību normatīvo aktu normām, kas noteiktas Saeimas kārtības ruļļa 195. panta otrajā daļā, 196. pantā, Dokumentu juridiskā spēka likuma 1. panta otrajā daļā, 4.panta pirmās daļas 3. punktā, 5. panta pirmajā daļā, Ministru kabineta 2010. gada 28. septembra noteikumu Nr. 916 “Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība” 9. punktā.

Vadoties no izklāstītā, atkārtoti aicinu Jūs, I. Mūrnieces kundze:

1.   Veikt izskaidrošanas darbu, Saeimas deputātam A. Judinam izskaidrojot Saeimas deputāta pienākumus un darbību Saeimā.

2.   Iepazīstināt A. Judinu ar Satversmē, Saeimas kārtības rullī, Saeimas deputātu ētikas kodeksā noteiktajām normām, kā arī atgādināt A. Judinam par tā 2014.gada 4.novembrī Saeimā publiski doto zvērestu ievērot Latvijas Satversmi un likumus.

3.   Virzīt izskatīšanai Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā, jautājumu par Saeimas deputāta A. Judina Saeimas deputātu ētikas kodeksa pārkāpumiem.


[1] http://www.saeima.lv/lv/transcripts/view/264

[2] Jānis Pleps, „Par zvērēšanu un uzmanības vērtu precedentu”, Latvijas Vēstnesis, Nr.29 (287) 2003.gada 20. augusts

Novērtē šo rakstu:

27
17