Menu
Pilnā versija
Foto

Nauda, sabiedrotie un smakas IV

Mārcis Bendiks · 07.04.2018. · Komentāri (13)

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Rakstiņš, kas bija iecerēts kā atgādinājums par gaismas spēku divkosīgo sašutumu sakarā ar ABLV mākslas projektu sponsorēšanu, izvērsies par garu ekskursu naudas tīrības, ofšorizācijas, banku biznesa un citās, no pamatsižeta attālās tēmās. Teksta blīvāko vietu skaidrošana izraisīja jaunu tūri, kas rezultējās iepriekšējā pārmēru garajā tekstā. Neticami, bet vēl divas līnijas ir palikušas ārpus arī tā, un šeit tās iezīmēšu, lai būtu ērtāka turpmāko notikumu vērošana.

Par aizokeāna sabiedrotajiem un aizjūras draugiem

Raksta trešajā daļā atgādināju, ka ASV attieksme pret situāciju mūsu komercbanku sektorā tika skaidri iezīmēta viceprezidenta Baidena runā Rīgā, bet acīmredzot mūsu politiskā elite to nav sapratusi. Pēdējie notikumi liecina, ka valdība nevis izlikās, ka nav gluži sapratusi, bet savā aprobežotībā tik tiešām nav sapratusi.

Ko vērti ir nedēļas laikā daudzkārt mainītie skaitļi par nerezidentu biznesa un čaulu kompāniju īpatsvaru mūsu bankās. Pa priekšu finanšu ministre apgalvoja, ka nerezidentu nauda jāsamazina uz 20%, tad fuktuka vadība pēc pāris dienām izstartēja ar ciparu 5%, un vēl pēc brītiņa – ar 0. Mīnusos neaizgāja, kā par brīnumu.

No finanšu ministres pirmā, 20% paziņojuma izrietēja, ka tas būs ļoti labs rezultāts un tam laika pietiekami. Pāris dienu laikā beidzot valdībai pieleca, ka tai iepriekš nekas nav pielecis. Putniņa k–gs acīmredzot bija izlasījis manu rakstu un pārņēma tēzi, ka bankām biznesa modelis būs jāmaina ātri, nevis kā parasti.

Varat šo uzskatīt par joku, bet joki vispār ir beigušies, jo, kā jau iepriekš rakstīju, FinCEN vēstule par AB LV nevarēja uzrasties bez apstiprinājuma visaugstākajā līmenī.

Tas sakrīt ar laiku, kad iepriekšējo astoņu gadu obamiskās daiļdiršanas vietā bija nākusi visnotaļ krasa, nediplomātiska un reāli mulsinoša Trampa komunikācija attiecībās ar Ziemeļkoreju. Liberasti ņirgājās, bet rezultāts sasniegts konkrēts, kāds iepriekšējām administrācijām ij sapņos nerādījās.

Bet bez publiskajiem izlēcieniem pret Ziemeļkorejas diktatoru bija arī nopietna praktiska rīcība: jūras blokāde un vienošanās ar Ķīnu par sankciju režīma ievērošanu. Vienīgais caurums, kas varētu traucēt Trampa triumfu, bija finanšu plūsmu vēdlodziņš caur Krieviju. Tas bija jāaizcērt neatkarīgi no saimnieciskiem apsvērumiem, tīri ģeopolitisku iemeslu dēļ.

Tiem, kam ir vēlme iedziļināties diplomātisko mājienu un starprindu informāciju gūzmā, varu ieteikt iepazīties ar Baltā Nama 6. marta publikāciju par ASV prezidenta un Zviedrijas premjera kopīgo preses konferenci: https://www.whitehouse.gov/briefings-statements/remarks-president-trump-prime-minister-lofven-sweden-joint-press-conference/

Tā notiek īsi pēc mūsu kolorītās krīzes sākuma, bet iezīmē jau padarīto. Proti, tikšanās laikā apspriesti drošības jautājumi Korejas pussalā un Zviedrijas kaimiņos. Tātad vienā teikumā sasaistīti: Ziemeļkorejas atomieroči, krievu draudi un kaimiņzemju ietekme uz drošības situāciju.

Brīfingā arī liela uzmanībai lielajai zviedru palīdzībai Ziemeļkorejas lietās, jo šamajiem tur ir vēstniecība, bet amerikāņiem – nav. Un tieši zviedri palīdzējuši izvilkt no turienes cietuma amerikāņu pilsoni, par ko Tramps kārtējo reizi atgādina.

Ko tie zviedri tā pūlas? Labi cilvēki, protama lieta. Bet pēc Latvijas komercbanku nerezidentu biznesa iznīcināšanas, šeit paliks tikai daži spēlētāji. Sagadīšanās pēc viens no tiem pieder amerikāņiem, pārējie – skandināviem. Mja.

Par “čaulas” firmām un reālu biznesu

Naiva doma, pie kam neviltota, nāk no fuktuka un valdības attiecībā par “reālo” un “nereālo” biznesu. Sak, čaulas izravēsim, netīrā nauda aiztecēs pret kalnu atpakaļ, no kurienes nākusi, un bankas turpmāk apkalpos godīgus darbaļaudis stingrā uzraudzībā un virsuzraudzībā.

No pēdējā laika publikācijām gan izriet, ka bankās ir kādi 2,6 miljoni klientu un čaulas kompāniju esot aptuveni 26 tūkstoši. Man sanāk, ka tas ir apmēram 1% procents. Kas attiecas uz “nerezidentu” naudas atlikumiem, tad atļaušos atgādināt raupjo realitāti, ka visa pārtikas vairumtirdzniecība Latvija pieder nerezidentiem. Tātad būs tomēr jāšķiro.

Un te nu paļaušanās uz prasību bankām “pazīt savu klientu” ir naivuma un vieglas debilitātes apdvesta. Tās vienīgais taustāmais rezultāts ir vietējo klientu čakarēšana ar bezjēdzīgu anketu aizpildīšanu. Kurš tās pārbaudīs?

Atcerēsimies, ka VID augstākā ešelona deklarācijas, kuras pašas par sevi saturēja kliedzošus datus, netika pārbaudītas gadiem ilgi, un skandāls sākās tikai pēc žurnālistu veiktas caurskatīšanas. Un šeit bija darīšana ar kādiem simt personāžiem, nevis 2,6 miljoniem kontu turētāju.

Ilustrācijai neliels stāstiņš.

Kāds skandināvu zemnieks vēlas par izdevīgu cenu nopirkt lielāku daudzumu minerālmēslu savai saimniecībai. Ražotājs, kā zinām, ir Baltkrievijā, dzelzceļa vagoni no turienes caur Latviju brauc rībēdami. Kā nokārtot darījumu? Protams, ka caur Rīgu, jo šeit ir gan precīzi eiropeiski norēķini, gan saites ar baltkrieviem. Banka izdara pārbaudi un konstatē, ka zemnieks ir krietnis puisis, saimniecība reģistrēta un sertificēta, līgums par minerālmēslu piegādi reālāks par reālu. Tiek sakārtoti papīri, veikti norēķini un saimnieciskais zemnieks saņem skunstsūdus.

Kur problēma? Tāds sīkums, ka norvēģu zemnieku saimniecības īpašnieks ir Anderss Bērings Breivīks, kurš no saņemtās ķīmijas uztaisa autobusa izmēra bumbu, uzrauj to gaisā Oslo valdības kvartālā, nogalinot 8 cilvēkus, un ļembasta aizsegā dodas uz jaunatnes nometni, kur nošauj 69 jauniešus. Pazīsti savu klientu? Kā tieši? Katram palūgt aizpildīt anketu, ka tuvākajā laikā mēslošu laukus un neko nespridzināšu?

Ja līdz pat pēdējam laikam varēju pieņemt, ka valdība izliekas nesaprotam problēmu, tad skaitļu rinda 40% – 20% – 5% – 0% dažās dienās atklāj, ka valsts pārvalde ir ne tikai nevarīga, bet arī naturāli stulba.

Stāstiem par to, ka krietnas daļas banku biznesa likvidācijas paliks bez sekām ekonomikai, netic ne klausītāji, ne stāstītāji. Blēņām par to, ka, likvidējot “čaulas” pirmdien uz pusdienlaiku, visas problēmas būs atrisinātas, diemžēl paši stāstnieki tic, un tajā slēpjas vēl lielāka bīstamība.

Ko darīt? Dārgo lasītāj, ja tu neesi bankas īpašnieks, vadītājs vai dažu miljončiku turētājs uz siltjūru salā reģistrētas firmas vārda, tad neko. Iepērkam popkornu un skatāmies. Pirmkārt, kretīnu baletu finanšu sistēmas atbildīgo pārraugu izpildījumā, otrkārt, būkšķus banku sistēmā siltākajās Eiropas vietās – Kipra, Malta, iespējams, ka pat Īrija.

Tepat Rīgā, kad rakstu šīs rindas, vēl nav nācis klajā fuktuka slēdziens par ABLV pašlikvidācijas plānu. Ja šamos atdos izlaupīšanai, tad arī šeit jautrības netrūks. Bieži minētās “desmit vai vienpadsmit” bankas dabūs trūkties, un uz rudeni arī Guseļņikova k–ga projektam būs skuju taka iezīmējusies. Pēdējais gan notiks pats par sevi, gada auditu šamajiem normāli pabeigt neizdosies.

Jauki, ka mums ir aizokeāna sabiedrotie un zviedru kaimiņi, tak jau stabilāka sajūta. Un nekādas smirdīgas naudas, viens vienīgs svaigums ar citronu smaržu.

Kā katru sadaļu šajā seriālā beigšu ar uzstādījumu: vājš un neuzticams sabiedrotais nevienam nav vajadzīgs. Ja reiz mēs strebjam šo finanšu virumu smakšķinādami, tad vismaz zināsim, kāpēc. Latvijas valsts drošība nevar balstīties uz divkosību attiecībās ar sabiedrotajiem. Zemessardzei visu nepieciešamo, tas pats par sevi.

Turpinājums sekos…pēc ilgāka laika.

Pārpublicēts no https://benedictingibjorg.wordpress.com/

Novērtē šo rakstu:

29
10