Iesaki rakstu:

Lai gan ne tik skaļi kā iepriekš, „attiecību skaidrošana” starp Latvijas radio un Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi (NEPLP) ir tikai saasinājusies, - situācija nonākusi tiktāl, ka Latvijas radio vadībai līdz pirmdienas vakaram vajadzēja informēt padomi, vai Latvijas radio vispār spēj nodrošināt to, ka kādā brīdī radio pārraides vienkārši neapklust. Vai un kāda atbilde sniegta, pagaidām ziņu nav.

Ierosmi šādām rūpēm un attiecīgai oficiālai vēstulei aizvadītajā nedēļā deva radio darbinieka Edgara Kupča ieraksts sociālajā tīklā Twitter: „Es tomēr ceru uz klusumu ēterā. Tas NEPLP neprofesionālisms, ambīcijas un šauro interešu bīdīšana tomēr jāceļ saulē. Kaut klusējot.”

NEPLP vadība par šo paziņojumu, kā izrādās, bija satraukusies tādā pakāpē, ka padomes priekšsēdētāja Dace Ķezbere aizvadītajā nedēļā pat nosūtījusi Latvijas radio vienīgajai valdes loceklei Sigitai Roķei oficiālu informācijas pieprasījumu – aicinājumu apliecināt, ka viņas vadītais „sabiedriskais radio” kādubrīd vienkārši neapklusīs.

„Ņemot vērā valsts SIA “Latvijas Radio", turpmāk - Latvijas Radio, žurnālista 2017.gada 17.jūlijā publiski izteikto paziņojumu par vēlamo klusumu Latvijas Radio programmu ēterā, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, pamatojoties uz Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 5.panta trešo daļu, lūdz valdes loceklei līdz 2017.gada 24.jūlijam informēt padomi, vai radio valde var apliecināt, ka Latvijas Radio var nodrošināt Latvijas Radio programmu ētera nepārtrauktību,” teikts NEPLP informācijas pieprasījumā.

Par to, cik nedroši pašlaik jūtas NEPLP vadība, liecina arī Ķezberes atbilde uz pieprasījumu publiskot nu jau slaveno, taču noslepenoto Latvijas radio funkciju auditu.

Kaut arī tā veikšanu šopavasar pasūtīja tieši NEPLP un tieši padomes pārstāvji pēc tam paziņoja par auditā konstatētajām nesaimnieciskuma izpausmēm, izrādās, ka ne tikai Latvijas radio vien nav vēlama tā publiskošana: NEPLP, kuras rīcībā ir tās pasūtītā audita rezultāti, pret tā noslepenošanu neiebilst un formāli norāda – audits skaitoties radio īpašums.

Pietiek jau ir aprakstījis, ka Latvijas radio vadība ir tik norūpējusies, lai sabiedrība neuzzinātu par šīs valsts kapitālsabiedrības darbību un administratīvo pārvaldi veiktā audita rezultātus, ka tos rūpīgi slēpj pat no Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas, kas nosacīti ir mediju jomas „atbildīgā”.

Roķes (iepriekš zināma kā neveiksmīgās ziņu aģentūras BNS vadītāja Sigita Kirilka) vadītais Latvijas radio līgumā ar auditorfirmu Deloitte Latvia ir speciāli iekļāvis konfidencialitātes noteikumus, kas dod formālu pamatu sabiedrībai neatklāt par nodokļu maksātāju naudu sagatavotā Latvijas radio audita rezultātus. Kā zināms no publiski pieejamas informācijas, audita slēdziens norāda uz apjomīgām Latvijas radio vadības neizdarībām un nesaimnieciskumu.

Pietiek rīcībā esoša informācija liecina, ka šādi konfidencialitātes noteikumi līgumā nav parādījušies nejauši, - Deloitte Latvija, kuras kļūšanu par „jauno Prudentia” valsts iestādēm „ērtu” pakalpojumu sniegšanā Pietiek jau aprakstījis, ir ar izpratni izturējusies pret pasūtītāja vēlmi, lai šādi nosacījumi tiktu iekļauti un Latvijas radio vadība pēc audita noslēgšanās izvairītos no nepatīkamiem jautājumiem, tā slēdzieniem nonākot atklātībā.

Interesanti, ka Latvijas radio interneta mājas lapā nav atrodams ne noslēgtais līgums, ne arī ziņas par veiktu iepirkumu. Savukārt Roķe nav vēlējusies sniegt atbildes ne uz vienu no šiem viņai uzdotajiem jautājumiem, kuri Latvijas radio nosūtīti kā oficiāls informācijas pieprasījums:

1) kādu iemeslu dēļ VSIA Latvijas radio tam NEPLP uzdoto funkciju audita sagatavošanu neveica ar iekšējiem resursiem, bet nolēma izmantot ārpakalpojumu?

2) kas tieši, kad tieši, ar kādu tieši argumentāciju pieņēma lēmumu funkciju audita veikšanai izmantot ārpakalpojumu? Atbildei pievienojiet attiecīgās dokumentācijas kopijas.

3) kad tieši, kur tieši tika izsludināts attiecīgais iepirkums? Atbildei pievienojiet iepirkuma nolikumu un pārējo iepirkuma dokumentāciju.

4) vai, izsludinot iepirkumu, VSIA Latvijas radio ņēma vērā tā rīcības kodeksā ierakstītās normas par atklātuma un sabiedrības interešu nodrošināšanu? Ja nē, kāpēc ne? Ja jā, kā tieši tās tika ņemtas vērā?

5) kādas tieši darbības VSIA Latvijas radio veica, lai līgumā ar SIA Deloitte Latvija par audita veikšanu iekļautu atklātības un caurspīdīguma normas, tostarp attiecībā uz šī audita slēdziena atklāšanu sabiedrībai?

6) Ja šādas darbības netika veiktas, kuri VSIA Latvijas radio vadības pārstāvji par to ir atbildīgi?

7) kādu iemeslu dēļ VSIA Latvijas radio interneta mājas lapā nav publicēti minētās VSIA noslēgtie līgumi, tostarp minētais līgums par audita veikšanu?

8) Kuri VSIA Latvijas radio vadības pārstāvji par to ir atbildīgi?

9) Kas tieši, kad tieši, ar kādu tieši pamatojumu, uz kādu termiņu minētajam funkciju auditam ir noteicis klasificētas informācijas statusu? Atbildei pievienojiet attiecīgās dokumentācijas kopijas, kas apliecinātu šāda lēmuma pieņemšanu.

Kā zināms, šopavasar Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome par neizdarībām un nesaimnieciskumu no darba atlaida pārējos Latvijas radio valdes locekļus, amatā uz pārbaudes laiku atstājot tikai Roķi.

Roķei bija uzdots izstrādāt Latvijas radio organizācijas struktūras modeli un sagatavot Latvijas radio attīstības redzējumu, kā arī veikt Latvijas radio funkciju auditu.

Taču šo auditu Roķe nevis sagatavoja pašas spēkiem, bet gan pasūtīja auditorfirmai, kā redzams, pirms tam parūpējoties, lai audita slēdziens netiktu atklāts sabiedrībai. Šā gada jūnija vidū tas arī tika pabeigts un iesniegts padomei.

Neoficiāli zināms, ka audita slēdzienā konstatēta virkne neizdarību un izšķērdības gadījumu. Roķe pašas vadītā radio raidījumā par audita slēdzienu ir izteikusies izvairīgi, neminot konkrētus secinājumus.

Tikmēr Latvijas radio vadība tā darbinieku vārdā izplatījusi paziņojumu, norādot, ka pārmetumi par sliktu pārvaldes sistēmu un bezatbildību esot "reputācijas graušana sabiedriskajam medijam, kuram iedzīvotāji uzticas visvairāk. Turklāt hibrīdkara apstākļos šādi uzbrukumi vērtējami kā nacionālās drošības apdraudējums".