Iesaki rakstu:

Ekonomikas ministrija ar putām uz lūpām stāsta sabiedrībai, kā tā cīnās ar OIK slogu. Viens no tās varoņstāstiem ir par to, kā steidzami izgrozīti MK noteikumi, lai apkarotu negodprātības OIK nozarē. Taču patiesībā darīts tiek tieši pretējais - tiek kalpots ekonomikas ministra un viņa partijas sponsoru interesēm un piesegtas to negodprātīgās darbības, kuras EM pati arī režisē, jo bez tās līdzdalības tās nebūtu iespējamas. Otrs aspekts - atbalsta apjoma pamatotība: tiek stāstīts, ka tiek novērsta pārkompensācija, lai gan patiesībā ir tieši otrādi - tā tiek piesegta. Šie jautājumi Ekonomikas ministrijai un tās vadītājam to izgaismo:

„Deputātu jautājumi ekonomikas ministram Arvilam Ašerādenam

Par Ministru kabineta 2010. gada 16. marta noteikumu Nr. 262 “Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību” pārkompensācijas izvērtēšanas un novēršanas noteikumu piemērošanas efektivitāti un pamatotību.

Šī gada 10. aprīlī tika pieņemti grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr.262, kas publiski tiek pasniegti kā Ekonomikas ministrijas centieni sakārtot subsidētās elektroenerģijas ražošanas nozari.

Noteikumi paredz prasību, ka tikai saražotās elektroenerģijas pārpalikums, kas atlicis pēc elektroenerģijas izlietošanas elektrostacijas darbības nodrošināšanai, tiek iepirkts obligātā iepirkuma ietvaros. Šo prasību var apiet, izveidojot pieslēgumu shēmu, kas ļauj savu pašpatēriņu nosegt izmantojot cita komersanta saražoto elektroenerģiju, tādejādi radot iespēju pārdot obligātā iepirkuma ietvaros visu savu (un ne tikai savu) saražoto elektroenerģiju ( un gūt nelikumīgus ienākumus), nevis tikai pārpalikumu no sava saražotā, kā to nosaka noteikumi. Lai spētu nokontrolēt, vai komersants izpilda šo noteikumu prasību, ir svarīgi pārliecināties, lai komersants nodrošinātu atbilstošu pieslēguma shēmas izmantošanu, un kontrolēt pašpatēriņa nodrošināšanu.

Apstiprinātajos noteikumu grozījumos ir iekļauts punkts:

56.1 Publiskais tirgotājs obligātā iepirkuma ietvaros iepērk tikai saražotās elektroenerģijas pārpalikumu, kas atlicis pēc elektroenerģijas izlietošanas elektrostacijas darbības nodrošināšanai atbilstoši šo noteikumu 56.2 punktā minētajai elektrostacijas principiālajai pieslēguma shēmai. Ja elektrostacijai ir vairāki pieslēgumi sistēmas operatora tīklam, saražotās elektroenerģijas pārpalikumu, kas atlicis pēc elektroenerģijas izlietošanas elektrostacijas darbības nodrošināšanai, katrā stundā aprēķina kā elektroenerģijas daudzumu, ko veido starpība starp sistēmas operatora tīklā nodoto un no sistēmas operatora tīkla saņemto elektroenerģiju visu sistēmas pieslēgumu ietvaros saskaņā ar šo noteikumu 56.2 punktā minēto principiālo pieslēguma shēmu.

(MK 10.04.2018. noteikumu Nr. 215 redakcijā; piemēro ar 01.07.2019., sk. 107. punktu)

Pamatojoties uz minēto, lūdzam Jūs sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem:

1. Vai tas nozīmē, ka līdz šo grozījumu pieņemšanai izmantojamā “pieslēgumu shēma” netika kontrolēta?

2. Kādēļ pieņemtajos Ministru kabineta noteikumu grozījumos tiek paredzēts, ka šī augstākminētā normas piemērošana tiek atlikta līdz 2019. gada 1. jūlijam?

3. Vai šāda normas piemērošana tika saskaņota ar valdības sociālajiem partneriem? Lūdzu pievienot atbilstošu apliecinājumu.

4. Kas saskaņā ar šim noteikumiem ir “siltumenerģijas efektīvs izlietojums”?

5. Kādā veidā tiek nodrošināts, ka elektriskā jauda, kas ir norādīta līgumā ar Publisko tirgotāju, atbilst reāli uzstādītajai elektriskajai jaudai? Kā tas tiek kontrolēts?

6. Kāpēc Ekonomikas ministrija, nosakot elektroenerģijas apjomu, kurš ir iepērkams no komersanta obligātā iepirkuma ietvaros aprēķina to no visas atļaujā paredzētās uzstādāmās elektriskās jaudas, neņemot vērā pašpatēriņam nepieciešamo?

Apstiprinātajos noteikumu grozījumos ir paredzēts:

61.1 Ministrija triju mēnešu laikā pēc šo noteikumu 60. punktā minētā pārskata saņemšanas izvērtē elektrostacijas pašpatēriņa nodrošināšanu saskaņā ar šo noteikumu prasībām. Ja elektrostacijas obligātā iepirkuma ietvaros pārdotās elektroenerģijas apjoms ir vienāds ar saražotās elektroenerģijas apjomu, ministrija nosūta komersantam brīdinājumu par iespēju zaudēt tiesības pārdot no atjaunojamiem energoresursiem saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros.

7. Kādēļ Ekonomikas ministrija, izvērtējot elektrostacijas pašpatēriņa nodrošināšanu, neņem vērā stacijai reāli nepieciešamo pašpatēriņa apjomu, bet gan tieši pretēji noteikumiem nosaka, ka atbilstošs pašpatēriņš stacijai var būt jebkurš reāli neiespējami mazs apjoms (kurš ir lielāks par nulli)? Lūdzam pamatot šo Ekonomikas ministrijas uzstādījumu.

Apstiprinātajos noteikumu grozījumos ir paredzēts:

60.5 Ministrija nosūta komersantam brīdinājumu par iespēju zaudēt tiesības pārdot no atjaunojamiem energoresursiem saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, ja ministrija konstatē, ka elektrostacija neatbilst vai šo noteikumu 60. punktā minētā gada pārskata periodā nav atbildusi vienam no šādiem kritērijiem:

60.5 1. elektrostacijā uzstādītā elektriskā jauda, kas pieslēgta sistēmas operatora tīklam, neatbilst līgumā ar publisko tirgotāju norādītajai jaudai;

60.5 2. elektrostacijā netiek nodrošināta saražotās elektroenerģijas izlietošana elektrostacijas darbības nodrošināšanai saskaņā ar šiem noteikumiem;

60.5 3. elektrostacijā nav uzstādītas mēraparātu vai mērlīdzekļu sistēmas vai uzstādītās mēraparātu vai mērlīdzekļu sistēmas neatbilst šo noteikumu 53. punktam;

60.5 4. elektrostacijas darbība neatbilst normatīvajiem aktiem, kas nosaka prasības elektrostaciju darbībai enerģētikas jomā, vai kontroles grupas veiktajās pārbaudēs konstatētās neatbilstības šo noteikumu prasībām var ietekmēt izmaksājamā atbalsta apmēru;

8. Kādēļ Ekonomikas ministrija paredz šādu regulējumu, kas pieļauj komersantam neievērot tam paredzētos nosacījumus vai pat apzināti krāpties un saglabāt tam piešķirtās tiesības pārdot no atjaunojamiem energoresursiem saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros - pat tad, kad tas tiek pieķerts šādos pārkāpumos, saskaņā ar Jūsu sagatavotajiem noteikumiem, tas tiek tikai brīdināts?

Apstiprinātajos noteikumos ir paredzēts sekojošais:

61. Ministrija izsaka komersantam brīdinājumu, ja tā konstatē, ka:

61.2. šo noteikumu 60. punktā minētajā gada pārskatā sniegtā informācija neatbilst rezultātiem, kas iegūti, atbilstoši kvalitātes vērtēšanas kritērijiem izvērtējot komersanta iesniegumu par tiesību iegūšanu pārdot biomasas vai biogāzes elektrostacijā saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, un komersants, iesniedzot iesniegumu, apliecinājis iesniegumā norādītās informācijas un iesniegumam pievienoto dokumentu atbilstību šo noteikumu 5. pielikumā minētajam 2., 5. un 8. kvalitātes vērtēšanas kritērijam un saņēmis par to attiecīgu punktu skaitu;

61.4. komersanta elektrostacijā netiek nodrošināta siltumenerģijas efektīva izlietošana saskaņā ar šo noteikumu 59.1 punktu.

(Grozīts ar MK 28.08.2012. noteikumiem Nr. 606; MK 10.04.2018. noteikumiem Nr. 215)

9. Kādēļ Ekonomikas ministrija paredz šādu regulējumu, kurš atļauj komersantam krāpties un neievērot tam piešķirtā atbalsta nosacījumus pat tad, kad šāds pārkāpums tiek atklāts?

Apstiprinātajos noteikumos tiek paredzēts:

61.5 Mēneša laikā pēc šo noteikumu 60.5 3. apakšpunktā minētā brīdinājuma saņemšanas komersants, kas ieguvis tiesības pārdot no atjaunojamiem energoresursiem saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, nodrošina elektrostacijas un komersanta atbilstību attiecīgajiem kritērijiem un iesniedz ministrijā attiecīgu apliecinājumu. Ja mērierīces verifikāciju veic citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts akreditēta mērīšanas līdzekļu atbilstības novērtēšanas institūcija un komersants iesniedzis ministrijā attiecīgu mērīšanas līdzekļu atbilstības novērtēšanas institūcijas apliecinājumu ar termiņu, kurā tiks veikta mērierīces verifikācija, verifikācijas termiņš var tikt pagarināts līdz šim termiņam, bet ne ilgāk kā līdz trim mēnešiem no brīdinājuma saņemšanas dienas.

(MK 10.04.2018. noteikumu Nr. 215 redakcijā)

10. Kādēļ Ministru kabineta noteikumos Ekonomikas ministrija paredz iespēju komersantam pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, nenodrošinot atbilstošu tās uzskaiti?

Apstiprinātajos noteikumos ir paredzēts:

62.4 Publiskais tirgotājs, piesaistot neatkarīgus ekspertus, veic vienreizēju apsekojumu un pārbaudi elektrostacijās, kuras noslēgušas līgumu ar publisko tirgotāju par elektroenerģijas iepirkumu obligātā iepirkuma ietvaros. Attiecīgajā pusgadā pārbaudāmo elektrostaciju sarakstu, kas sastādīts, pamatojoties uz risku izvērtējumu, publiskajam tirgotājam izsniedz ministrija. Ministrija pēc publiskā tirgotāja pieprasījuma izsniedz tās rīcībā esošos dokumentus par pārbaudāmās elektrostacijas darbību. Komersantam ir pienākums nodrošināt publiskajam tirgotājam piekļuvi elektrostacijai, kā arī sniegt pārbaudes īstenošanai nepieciešamos dokumentus, informāciju un rakstveida un mutiskus paskaidrojumus.

11. Kāpēc tieši un tikai Ekonomikas ministrijai ir paredzētas tiesības noteikt pārbaudāmo elektrostaciju sarakstu? Kādā veidā un pēc kādiem kritērijiem tas tiks veidots? Kura amatpersona konkrēti to apstiprinās?

Apstiprinātajos noteikumos ir noteikts:

63.16 Cenas diferencēšanas koeficientu pārkompensācijas novēršanai s nosaka tādā līmenī, lai elektrostacijas kopējo kapitālieguldījumu iekšējā peļņas norma visam atbalsta periodam nepārsniedz 9%, aprēķinot to katrai komersanta elektrostacijai individuāli ar precizitāti līdz tūkstošdaļai.

12. Saskaņā ar šiem noteikumiem ko nozīmē un kā tiek noteikts “viss atbalsta periods”?

13. Ja stacija ir nodota ekspluatācijā pirms šo noteikumu stāšanās spēkā, kā tiek noteikts atbalsta perioda sākums? Lūdzam minēt konkrētu piemēru šādai situācijai.

Apstiprināto noteikumu 10.pielikumā aprēķinu formulās ir noteikts:

 – līdz kalendāra gadam t0 (ieskaitot) par komersanta elektrostaciju piešķirtais un faktiski saņemtais publiskais finansējums (EUR), tai skaitā maksājumi no valsts vai pašvaldības budžeta, kredītu procentu likmju subsidēšana, kā arī cita finanšu palīdzība, kas tiek piešķirta vai sniegta no valsts, pašvaldības vai Eiropas Savienības budžeta līdzekļiem un ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem.

14. Kādēļ šiem ienākumiem netiek piemērota diskontējamā likme? Proti, kādēļ šiem ienākumiem netiek piemērota tāda pati pieeja, kā ienākumiem, kurus gūst komersants sākot no kalendāra gada t0?

 – sākotnējo investīciju elektrostacijā korekcija (EUR);

15. Lūdzam paskaidrot - kas tās ir par sākotnējo investīciju korekcijām un kā tās var rasties?

 – komersantam faktiski piemērojamā subsidētās elektroenerģijas nodokļa likme (%) kalendāra gada t kalendāra mēnesī i. Nākotnes periodam piemērojamā likme tiek noteikta, ņemot vērā aprēķina dienā komersantam faktiski piemērojamo subsidētās elektroenerģijas nodokļa likmi;

16. Kāda SEN likme un līdz kuram gadam, saskaņā ar šo formumu aprēķinos tiek izmantota komersantiem, kuriem IRR tika noteikts līdz 2018.gadam – laikam, kad tika piemērots SEN?

IM – ekspluatācijas izmaksu līmeņatzīme (%), kas raksturo elektrostacijas ikgadējo ar elektrostacijas apkopi saistīto izmaksu attiecību pret kapitālieguldījumu izmaksām un atkarībā no elektrostacijas veida un uzstādītās elektriskās jaudas, kas norādīta līgumā ar publisko tirgotāju, kalendāra gada kalendāra mēnesī ir noteikta šā pielikuma 3., 6. un 9. tabulā. Ekspluatācijas izmaksas ietver arī izmaksas, kas saistītas ar elektrostaciju dzinēju kapitālajiem remontiem un tamlīdzīgiem izdevumiem. Ekspluatācijas izmaksas tiek indeksētas ar inflācijas procentu, kas noteikts šā pielikuma 1. tabulā, sākot ar nākamo kalendāra gadu no dienas, kad ražotājs sācis izmantot tiesības, kas piešķirtas saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likuma 29. pantu;

17. Lūdzam paskaidrot, ko šo noteikumu izpratnē ietver “tamlīdzīgie izdevumi”?

18. Ņemot vērā, ka kapitālremonti izmaina pamatlīdzekļu vērtību, kas savukārt izmaina veikto investīciju apjomu, kāpēc šie “kapitālremontu” izdevumi tiek iekļauti arī tekošajās ekspluatācijas izmaksās?

19. Vai Ekonomikas ministrija, veicot cenas diferencēšanas koeficientu pārkompensācijas novēršanai aprēķinus, ņēma vērā visu konkrētajiem ražotājiem sniegto atbalstu elektroenerģijas ražošanai un citus atbalsta veidus, vai arī tikai daļu no tiem? Ja ir ņemta vērā tikai daļa no ražotājiem sniegtā atbalsta, tad lūgums sniegt pamatojumu tam, kāpēc nav ņemts vērā viss ražotājiem sniegtais atbalsts.

20. Lūgums detalizēti paskaidrot, vai Ekonomikas ministrija savos aprēķinos ņēma vērā arī to atbalstu ražotājiem, kas sniegts obligātā iepirkuma veidā (iepērkot elektroenerģiju no ražotājiem par paaugstinātu cenu), pirms ražotāji sākuši izmantot pašlaik spēkā esošo atbalsta shēmu? Ja Ekonomikas ministrija to nav ņēmusi vērā aprēķinos, lūgums sniegt tam izvērstu juridisku pamatojumu.

21. Lūgums sniegt arī izvērstu skaidrojumu tam, vai Ekonomikas ministrija savos aprēķinos ir ņēmusi vērā ražotāju faktisko sākotnējo investīciju ražotnes izveidē veikšanas laiku, kā arī faktiskās šādu ražotņu izveides izmaksas?

22. Lūdzam iesniegt reālu pārkompensācijas aprēķināšanas noteikšanas piemēru, kurš ir ticis veikts saskaņā ar šiem noteikumiem, nenorādot konkrēto komersantu, kuram šis aprēķins ir ticis veikts, lai šo informāciju nevajadzētu kvalificēt kā komercnoslēpumu.

Ļoti ceram, ka spēsiet nodrošināt, lai pieprasītā informācija tiek iesniegta Saeimai Deputātu jautājumu procedūras ietvaros.