Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Portālā „Pietiek” ievietotie partiju biedru saraksti ir viens no nopietnākajiem ieguldījumiem krimināli oligarhiskās valsts atmaskošanā. Sarakstiem ir gan kvantitatīva jēga, gan kvalitatīva jēga.

Sarakstos atspoguļojas partiju biedru skaits. Iegūstam precīzu informāciju par krimināli oligarhiskās iekārtas masveidīgo atbalstīšanu. Šausmīgajam un principā vienmēr izprastajam faktam iegūstam skaitlisku apstiprinājumu.

Saraksti uzskatāmi apliecina sabiedrības politisko kvalitāti. Tas ir galvenais. Redzam, kādas kārtas cilvēki ir atbalstījuši attiecīgās partijas dibinātājus, partijas sociāli politisko koncepciju un politiskos mērķus, idejiskos dārgumus un ideoloģisko retoriku. Ne velti Rīgas neuzpērkamais un stacionārais funkcionārs Andris Ameriks (ar iesauku „20%”) sevi tautai pasniedz ar devīzi „Politiku nekad nevar skatīt atšķirti no paša cilvēka”. Tas ir pilnīgi pareizi: kādi cilvēki, tāda politika. Ja tiek masveidā atbalstīta kriminālā dzīves kārtība, tad šī kārtība atbilst cilvēku vairākuma garīgajai būtībai.

Latvija ir maza zeme ar niecīgu iedzīvotāju skaitu. Publicētajos sarakstos ir fiksēts partijas biedra vārds un uzvārds. Bet tas nav šķērslis ņemt vērā katram lasītājam pazīstamo partijas biedru vecumu, izglītību, nodarbošanos, amatu, atcerēties viņu grēkus un līdzdalību zagšanas skandālos, atcerēties viņu kādreizējo piederību citām partijām utt. Internetā komentāros kritiski „atšifrēti” daudzi cilvēki, jo mazā zemē ar niecīgu iedzīvotāju skaitu to nav grūti izdarīt katram lasītājam.

Analītiska interese par partiju biedriem ir bijusi vienmēr. Vienmēr ir gribējies zināt, kuri cilvēki atbalsta vienu vai otru partiju, vienu vai otru jaunas partijas dibinātāju. Agrāk analītisko interesi nedaudz apmierināja fotogrāfijas.

Piemēram, portālā „Delfi” publicētas plašas fotoreportāžas no partiju kongresiem un konferencēm. Tas ir lielisks ilustratīvais materiāls attiecīgās partijas sejai. Fotogrāfijās redzams, vai partija ir pensionāru partija jeb relatīvi jaunu cilvēku partija, varas inteliģences partija jeb tautas inteliģences partija, birokrātijas partija jeb birokrātijas un „veikalnieku” brāļošanās partija. Fotoreportāžās daudzas sejas ir pazīstamas no citām publikācijām. Mazā zemē vaigā pazīstam mūsmāju „politiķus”, „ekspertus”, „ministrus”, „kultūras inteliģenci”, slavenos pederastus, iemīļotos šarlatānus, „sabiedrībā pazīstamos cilvēkus”, „sociālo tīklu pērles”, „versiju domātrosinātājus”, „viedokļu līderus”, „pozitīvas domāšanas” guru, „jābūtības filosofijas” mēnessērdzīgos fanus, „mākslas gardēžus” u.c. Tāpēc jau agrāk bija silts ieskats par partiju biedru sastāvu.

Bija zināms, ka vienotā vienotība ir tipiska varas inteliģences partija ar zinātņu doktoriem, profesoriem un akadēmiķiem, sākot no akadēmiskajiem šarlatāniem buiķiem un beidzot ar „valsts nozagšanas” bezsmadzeņu ģēniju, tiesību zinātņu doktoru Judina kungu un LVU absolventi bez grāda, „Latviešu idiotismu kolekcijas” lepnumu Āboltiņas kundzi. Jau agrāk nebija noslēpums, ka nesavtīgo tautas kalpu „naciķu” saietos jauni cilvēki ar nosacīti inteliģentām sejām vaibstās tikai pie prezidija galda. Zālē uz viņiem cerīgi raugās sirmgalvji. Vēl bija zināms, ka „20%” partija ar jūtīgi aizkustinošo nosaukumu „Gods kalpot Rīgai” sastāv tikai no tāda līmeņa godīgiem indivīdiem kā Eiženija Aldermane.

Mūsu partiju kontingenta formēšanos ietekmē LR valstiskuma unikālais raksturs. Ūnikums izpaužas divējādi. LR pieder cilvēces vēsturē modernākajai valstiskuma formai – ģeokrātiskajam valstiskumam.* Tas ir pirmais ūnikums. Otrais ūnikums (morāli visgraujošākais no abiem ūnikumiem) ir LR krimināli oligarhiskās valsts statuss. Tāds valstiskuma statuss mūsdienu pasaulē ir simpātisks retums. Šajā ziņā Latvija nav vienīgā, bet nav morālās tiesības uzskaitīt gandrīz visas bijušās PSRS republikas ar Krieviju priekšgalā.

Abi ūnikumi atsaucas uz partiju kontingenta veidošanās motīviem, cilvēcisko kvalitāti un skaitlisko apjomu. Tam tā ir jābūt, un tas ir pats par sevi saprotams.

Bet varbūt ne visiem saprotams. Labu gribot un neko sliktu nedomājot, politiskajās partijās ir iestājušies cilvēki bez priekšstata par LR valstiskuma unikālo raksturu. Dažādu mentālo šķēršļu dēļ viņi nezina vai nesaprot, kas bija „perestroika” un ko tā safabricēja LPSR vietā.

Partiju kontingentā noteikti ir arī totāli nozombēti cilvēki. Visticamākais, totāli nozombēti galvenokārt ir jaunieši ar obligātajām septiņām klasēm un izteiktām intelektuālajām problēmām.

Katrā ziņā kontingenta vairākumu rindo savtīgi domājošas būtnes. Tās cer sev gūt kaut kādu labumu no līdzdalības politiskajā organizācijā. Šīm būtnēm ir subjektīvi pieņemama krimināli oligarhiskā Latvijas Republika un tās valdošās kliķes politika. Uz šīm būtnēm pilnā mērā attiecas Rīgas neuzpērkamā un stacionārā funkcionāra Amerika devīze.

Bet tagad par nepatīkamāko. Krimināli oligarhiskā zemē katrs politiskās organizācijas biedrs ir jāuzskata par noziedzīgā valstiskuma atbalstītāju. Tas partiju biedriem nepatiks, bet tāda ir rūgtā patiesība, un tāda ir morāli loģiskā prasība. Tā attiecas arī uz labu gribošajiem un neko sliktu nedomājošajiem partiju biedriem bez adekvāta priekšstata par LR valstiskuma unikāli nevērtīgo būtību.

Tik tikko minētā prasība tāpat attiecas uz opozīcijas partiju, reģionālo partiju un t.s. sīkpartiju biedriem. Visi no viņiem ir kriminālās LR formāli atbalstītāji. Ar tādu zemi kā LR nesaistītas var būt tikai nelegālas organizācijas, kuru biedri nelegālā veidā cīnās pret pastāvošo noziedzīgo režīmu, vēloties beidzot izveidot Latviju kā nacionāli neatkarīgu valsti bez LKP/VDK nomenklatūras necienīgākā slāņa pietaisītā kriminālā valstiskuma. Liekas, pie mums nav nelegālo organizāciju. Ja būtu, tad DP, SAB noteikti paziņotu tautai par savu varoņdarbu nelegālo organizāciju likvidācijā.

Taču faktiski pie mums nemaz nevar būt nelegālas organizācijas. To nepieļauj sociuma morālās un pilsoniskās attīstības pakāpe. Tāpat nepieļauj vietējo vīriešu iecienītā maniere vienlaicīgi sadarboties vismaz ar diviem speciālajiem dienestiem. Nelegālajām organizācijām neder akla kalpošana kriminālam režīmam ar šī režīma speciālo dienestu starpniecību. Tautai un Tēvzemei patiesi kalpojošas nelegālās organizācijas Latvijā pēdējo reizi bija 1905.gada revolūcijas laikā. Toreiz nodevēji bija liels retums. Piemēram, Dundagas plašā novada nelegālajos pulciņos nebija neviena izpalīga cara speciālajiem dienestiem.

Pie mums cilvēku motivāciju iestāties partijā nesaudzīgi regulē partiju reti kroplā galvenā funkcija. Tradicionāli partijai ir politiskās varas funkcija. Partijas mērķis ir iegūt valstī politisko varu. Partijas prioritāte ir vara. Tā tas ir cilvēciski un politiski veselās valstīs.

Tā tas nav un nevar būt Latvijas Republikā – reti kropla valstiskuma teritorijā. Latvijas Republikā prioritāte ir naudai, bet nevis varai. Vara ir vajadzīga nevis lai pārvaldītu valsti, bet gan lai iegūtu valsts naudu. Mūsu reti kroplā valstiskuma teritorijā vara nav varas dēļ, bet naudas dēļ. Tāpēc pie mums politiskās partijas galvenokārt ir atsevišķu alkātīgu parvēniju „biznesa projekti” jeb „kabatas partijas”. Partijas dibina politoloģiski neizglītoti tipi. Viņi nemaz necenšas savu „kabatas partiju” pareizi noformēt. Tāpēc partijas neliecina par politiski konceptuālo orientāciju. Tās var atbalstīt vienīgi intelektuālie un morālie bastardi (par bastardiem dēvē cilvēkus-hibrīdus ar neskaidru ģenealoģisko izcelsmi). Viņu skaits ir biedējošs. To apstiprina publicētie partiju saraksti.

LR partiju idejiskajā centrā ir nevis idejiskie apsvērumi, bet gan naudas siles apsvērumi, naudas siles motīvi, naudas siles loģika, naudas siles partejiskā disciplīna. Tādējādi sabiedrības prāvā daļā nostiprinās naudas siles mentalitāte. Tās praktiskā izpausme ir masveida zagšana.

Mūsu partijās faktiski nekas nevar būt īsts. Partijās nevar būt īsti zinātnieki, mākslinieki, rakstnieki. Nevar būt ne vien tāpēc, ka īsti zinātnieki, mākslinieki, rakstnieki visbiežāk turas pa lielu gabalu no līdzdalības partijā. Viņi perfekti saprot, ka līdzdalība partijā nav iespējama bez idejiskās pakļaušanās, idejiskās padevības, idejiskā kompromisa. Nav iespējama arī bez idejiskajām represijām – partijas soda. Katrā partijā vienmēr eksistē noteikta idejiskā dogmatika un idejiskā diktatūra. Partijām nav pieņemama idejiskā brīvdomība un idejiskā neatkarība. Īstiem zinātniekiem, māksliniekiem, rakstniekiem partiju iekšējās kārtības noteikumi nav pieņemami. Mūsu vienotā vienotība, saprotams, vienmēr ir sastāvējusi no dažādu šķirņu surogātiem. Vienotajā vienotībā nekad nav līdzdarbojušās zinātniski un mākslinieciski radošas personības. Protams, tas attiecas arī uz citām partijām. Piemēram, uz „20%” „kabatas partiju”. Tā arī mudž no dažādu šķirņu surogātiem ar Cimdiņas kundzi avangardā.

Mūsu partijās nevar būt arī politoloģiski īsti izglītoti un politikā talantīgi cilvēki. Tādiem cilvēkiem pirmajā vietā ir politiski konceptuālie uzskati un politiskās darbības sociālie mērķi, stratēģija, ideoloģija. Viņiem nekad nebūs pieņemamas mūsu partijās dominējošās intrigas ap amatiem un nemitīgā mānija kaut ko nozagt un ātri sadalīt starp savējiem. Īsti izglītotiem un politikā talantīgiem cilvēkiem nekad nebūs pieņemami tādi Latvijas kriminālās valsts atvasinājumi kā Lielā Banda, Mazās Bandas, Astoņkājis, „Rīdzenes sarunas”.

Aizvadītajos dažos gados ir strauji izvērtusies oriģināla parādība – naudas siles mentalitātes un debilitātes mentalitātes saplūšana. Oriģinālā parādība izpaužas „kabatas partiju” organizēšanā. Tāpēc ir interesanti uzzināt, kas tie ir par cilvēkiem, kuri spēj atbalstīt Sudrabas, Bordāna, Kaimiņa, Pavļuta odiozos bubinājumus par politiku, ekonomiku, izglītību, zinātni, garīgo kultūru, ja ir skaidri redzama to debilitāte, sākot jau ar partijas nosaukumu.

Krimināli oligarhiskās valsts atbalstītāju atmaskošanā iespējami dažādi saraksti. Ļoti svarīga loma ir AP un Saeimas deputātu sarakstam. Apkopojums „Visi Latvijas parlamentārieši 1990. -2011. gadā” internetā ir sastopams.**

Reti kroplās LR atbalstītāju hierarhijā deputātu sarakstam pienākas visaugstākā pozīcija. Sarakstā minētās dāmas un minētie kungi juridiski nostiprināja noziegumu brīvību krimināli oligarhiskajā Latvijas Republikā. Bez parlamenta deputātu nelietībām likumdošanā LR nebūtu novesta līdz kraham un nesāktos latviešu tautas letālais process.

*Par to plašāk skat.: https://www.pietiek.com/raksti/geokratiskais_valstiskums

**Skat.: http://www.socialasreformas.lv/index.php/aktualas-diskusijas/11-saeimas-vlanas/15-visi-latvijas-parlamentriei-1990-2011-gad

Novērtē šo rakstu:

41
14