Menu
Pilnā versija
Foto

Patriotiskās austrumu vēsmas

Andris Pauls-Pāvuls* · 10.12.2016. · Komentāri (29)

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Ar Nacionālās apvienības politiķi Rihardu Kolu saistītā biedrība "Latvijas Karogs" iemanījusies par pašvaldību un valsts naudu uzstādīt lielizmēra karogus Latvijas pilsētās, taču pretēji iepriekš solītajam biedrība pati šim mērķim finansējumu neatvēl, svētdien ziņoja TV.

Savukārt lapā http://www.latvijas-karogs.lv/ atrodama Riharda Kola replika: „...īpaši skumji redzēt, kā Latvijas sabiedriskais medijs radījumā “De Facto” apzināti un pārliecināti izplata nepatiesu, sagrozītu un brīžiem pat absurdu informāciju par ”Latvijas karogs” projektu.” Še pat lasāms, ka arhitektu izstrādātajās skicēs Rīgā uz AB dambja uzstādāmā karoga masts stiepsies 60 metru augstumā, savukārt pats karogs būšot 20×10 metrus liels.

Kopš 2014. gada Ginesa rekords karoga masta augstumam pieder Saūa Arābijai – Džedā tas slienas 171 metru augstumā, pirms tam rekordiste bija Tadžikistāna – Dušanbē karoga masts ir 165 metrus augsts, kura 2011. gadā atņēma rekordu Azerbaidžānai, kas savukārt 2010. gadā ar 162 metrus augsto mastu Baku atņēma rekordu Ķīnas Tautas Republikai (160 metri). Un tā varētu turpināt. Nevienas uz Rietumu vērtībām balstītas valsts!

Šogad monumentālais [?!] karogs tika svinīgi pacelts 11. novembrī līdz šim Latvijas augstākajā karoga mastā (35 metri) Smiltenes pilsētas Jāņkalna priedēs http://www.smiltene.lv/aktualitates/open/6576 , tā pārspējot Nebeļicā, Kijevas rajonā, Ukrainā 2014. gadā uzstādīto 31 metru augsto karoga mastu.

Patiesības labad jāpiezīmē, ka Smiltenes karoga masts atšķirībā no Nebeļicas un austrumzemju dižmastu slaiduma savā proporcionalitātē vairāk atgādina kāda ceha apkures dūmeni – tas arī, manuprāt, būtu vienīgais loģiskais skaidrojums šī izstrādājuma monumentālismam.

Kā situāciju vēstulē raksturoja Valsts heraldikas komisijas priekšsēdētāja vietniece Mg. art. Ramona Umblija, „...karoga masts un īpaši tā “galotne”, kura ir vizuāli cieši saistīta ar pašu karoga izskatu, nav proporcionāli izlīdzsvarota un mākslinieciski atrisināta. Šādu objektu realizācijā būtu iesaistāmi profesionāļi, kas lielgabarīta priekšmetus spēj uzkonstruēt un realizēt  estētiskā vienotībā, atbilstoši objekta funkcijai – šajā gadījuma valsts simbola  - karoga mastam”.

Protams, uz Smiltenes baznīcu sprediķot atbraukušais Nacionālās apvienības deputāts Kols par šo „monumentu” nemaksāja – smilteniešiem tas pagaidām, bez proporcionālas izlīdzsvarošanas jau ir izmaksājis 38376,12 eiro. Un tas vēl nav viss. Tas ir tikai sākums!

Man ir bēdīga pieredze – 1989. gadā LNNK un LTF Rīgas Ziemeļu rajona nodaļas kopā pieņēma lēmumu pacelt sarkanbaltsarkano karogu virs tolaik traļu flotes kultūras nama „Ziemeļblāzma”. Tā kā tad dzīvoju blakus „Ziemeļblāzmai”, man nācās uzņemties šefību karoga sargāšanā - lai Interfronte to naktīs neņem nost.

Jau pirmajā nedēļā sapratām, ka karogam par Interfronti daudz bīstamāks ir mūsu klimats – sasalstošs lietus un vējš. Kā rīts, tā karogs skrandās. Par laimi, trimdas tautieši no Toronto Kanādā sagādāja pārdesmit izturīgus 1x2 metru lielus buru audumam līdzīga auduma karogus - tie mūsu klimatā laika apstākļus spēja izturēt aptuveni mēnesi. Tā nocīnījāmies, līdz 1990. gadā LPSR Augstākā padome sarkanbaltsarkanajam karogam noteica valstisku statusu.

Intereses pēc sazinājos ar Ministru kabineta un Rīgas pils apsaimniekotājiem, kuri rūpējas par tur paceltiem Latvijas karogiem mūsdienās. „Daiļrades” gatavotais 1,5x3 metru poliamīda karogs virs MK cieņpilnā skatā iztur aptuveni mēnesi, bet Rīgas pils Sv. Gara tornī mēnesī vajag divus. Smiltenē 11. novembrī svinīgi pacelto karogu noņēma defekta novēršanai jau 25. novembrī. Turpmāk pašvaldībai būs mācība – rezervē turēt vismaz divus karogus. 3x6 metru poliamīda karoga cena „Daiļradē” ir 138,74 eiro, kam vēl jāpieskaita darbinieku izmaksas karoga uzmanīšanā un mainīšanā.

Man šķiet, citām pašvaldībām, jo īpaši Rīgai vajadzētu atturēties no šīs mūsu klimatiskajos apstākļos plānprātīgās austrumzemju sacensības. Vismaz es nevaru iedomāties, kā reizi mēnesī uz AB dambja (neuzkrītoši) tiks mainīts 10x20 metru liels karogs un kā mainītāji rīkosies, kad salijis karogs sasals un sabirs gabalos. Eiropā līdz šim ir bijis tikai viens, kurš pārlieku aizrāvās ar karogiem, - Ādolfs Hitlers. Neapkaunosim Latviju simtgadē ar tukšu urrāpatriotismu par pašvaldību līdzekļiem!

* viens no LNNK dibinātājiem 1988. gadā

Novērtē šo rakstu:

98
7