Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēc Ilmāra Rimšēviča pārvēlēšanas Latvijas Bankas prezidenta amatā un tai sekojošās faktu publiskošanas par žurnāla Ir komentētāja, Latvijas Žurnālistu savienības ētikas komisijas priekšsēdētāja Paula Raudsepa sniegtajiem maksas pakalpojumiem Latvijas Bankai šī iestāde vismaz tuvākajā laikā neplānojot izmantot vēl kādus Raudsepa pakalpojumus, - to Pietiek Rimšēviča vārdā apliecināja bankas preses pārstāvis Mārtiņš Grāvītis.

"Atbilde ir "nē"," - tik kategoriska un lakoniska bija Latvijas Bankas atbilde uz Pietiek jautājumiem,  vai tā pašlaik ir piedāvājusi Raudsepam sniegt tai kādus jaunus pakalpojumus un vai tā gatavojas tuvākajā laikā izmantot Raudsepa pakalpojumus. Arī pašlaik nekādi Raudsepa maksas pakalpojumi vairs netiekot izmantoti.

Kā zināms, 11. novembrī Pietiek sāka publikāciju sēriju par Raudsepa "īpašajām", dāsni apmaksātajām attiecībām ar Latvijas Banku un tās vadību. Sākumā atklājās, ka žurnāla Ir komentētājs Raudseps, kurš tieši Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča pārvēlēšanas rītā publicēja viņam atklāti nekritisku rakstu, pēdējā gada laikā par dažādiem pakalpojumiem no Rimšēviča vadītās iestādes saņēmis nedaudz vairāk kā 1800 latu.

Savukārt pēc tam atklājās - kamēr zinātņu doktori sacentušies atklātā konkursā, lai iegūtu tiesības uzrakstīt Latvijas Bankas izdotai grāmatai pa vienam vai diviem pētījumiem, par lappusi saņemot nepilnus 170 latus, Raudsepu bankas vadība bez konkursa īpaši piemeklējusi, lai viņa pakalpojumi tiktu apmaksāti pēc divarpus reizes augstākas likmes - 2000 latu par četrarpus lappušu tekstu. Raudseps šo īpašo attieksmi un dubulto samaksu pieņēmis.

Raudseps, kurš vienmēr publiski uzstājies par valsts finansējuma sadalījumu caurspīdīgi, atklātos konkursos, kā izriet no Latvijas Bankas skaidrojuma, bija piekritis tam, ka bez konkursa tiek izvēlēts kā Latvijas Bankas vadības acīs "piemērota kandidatūra, kas reizē labi orientējas finanšu un tautsaimniecības jautājumos, analizē tos un spēj veidot labu un interesanti lasāmu tekstu".

Ne pats Raudseps, ne žurnāla Ir un izdevniecības Cits medijs vadība tā arī nevēlējās skaidrot šos faktus, un arī Latvijas Žurnālistu savienības vadība un organizācijas ētikas komisija vairākas dienas stomījās par to, vai vispār vēlētos izvērtēt sava ētikas komisijas priekšsēdētāja lietu.

Nu, mēnesi pēc pirmās publikācijas izrādās, ka ētikas komisija gan šo jautājumu it kā esot izskatījusi, taču atklāt savu lēmumu gan nespējot vai nevēloties. "LŽA Ētikas komisija ir izskatījusi jautājumu, bet sēdes protokols nav vēl pabeigts komisijas locekļa, šajā gadījumā arī  tās vadītāja Artūra Kuča slimības dēļ. Atbilstoši komisijas nolikumam atbilde jāsniedz mēneša laikā, tas ir 19.decembris. Komisija sola šajā termiņā iekļauties," skaidro asociācijas vadītāja Anda Rožukalne.

Rožukalne nevēlējās atbildēt uz Pietiek jautājumu, kādā tieši sastāvā un kad tieši šis jautājums izskatīts. "Vadība neuzskata, ka šis jautājums nav steidzami izskatāms," - tā nedaudz mulsinoši Rožukalne atbildēja uz jautājumu, ar ko tieši skaidrojama kavēšanās izskatīt šo jautājumu un kāpēc tieši asociācijas vadība un ētikas komisija uzskata, ka šis jautājums nav steidzami izskatāms. Uz citiem uzdotajiem jautājumiem Rožukalne nevēlējās atbildēt.

Novērtē šo rakstu:

0
0