Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

2017.gada 22.maijā Pieteicēja nosūtīja vēstuli Rīgas domes priekšsēdētājam Nilam Ušakovam ar lūgumu sniegt skaidrojumu par 2016.gadā pilsētas pašvaldības iestāžu remontdarbiem izlietoto finansējumu 27 miljonu eiro apmērā. Lai saņemtu precīzu un saprotamu informāciju, Pieteicēja formulēja astoņus jautājumus, iekavās norādot precīzu vēlamās atbildes formu (pārsvarā – konkrētu finansējuma summu, izteiktu eiro).

Papildus minētajam Pieteicēja norādīja, ka ir iepazinusies ar Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Izglītības pārvaldes vēstuli par līdzīga satura jautājumiem, tāpēc lūdza tajā ietverto informāciju neatkārtot; skaidrības un nepārprotamības dēļ atbildes uz iesniegtajiem jautājumiem Pieteicēja lūdza numurēt.

2017.gada 21.jūnijā Pieteicēja saņēma Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Izglītības pārvaldes priekšnieka I.Balamovska elektroniski parakstītu vēstuli Nr.DIKS-17-372-ap, kurā netika minēta neviena konkrēta pilsētas pašvaldības iestāžu remontdarbiem izlietotā summa, kā arī nebija atbildēts uz jautājumu, vai ieguldījumi pašvaldības pirmsskolas izglītības iestāžu remontdarbos tiek iekļauti izmaksu aprēķinā par viena izglītojamā izmaksām pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēs.

Vienīgais no astoņiem uzdotajiem jautājumiem, uz kuru Pieteicēja saņēma precīzu atbildi, bija par bērnu skaitu, kas reģistrēti Valsts izglītības informācijas sistēmā pirmsskolas izglītības programmas apgūšanai 2016.gada 1.septembrī.

2017.gada 22.jūnijā Pieteicēja Rīgas domes priekšsēdētājam N.Ušakovam nosūtīju atkārtotu vēstuli, norādot un argumentējot, ka un kāpēc Rīgas domes sniegtā informācija nav atbilde pēc būtības. Papildus minētajam Pieteicēja norādīja, ka pieprasītā informācija saistīts ar viņas bērna tiesībām uz bezmaksas pirmsskolas izglītību, ko Rīgas pilsētas pašvaldība viņam un vēl vairākiem tūkstošiem bērnu nespēj nodrošināt, tāpēc katru mēnesi Pieteicēja un citi vecāki ir spiesti maksāt ap 150 eiro, lai pirmsskolas izglītības programmu bērni apgūtu privātajā pirmsskolā.

Pieteicēja uzskata par lietderīgu, samērīgu un pamatotu izmantot savas tiesības uzzināt, kur un kā (precīzi un ciparos) tiek tērēti līdzekļi pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēs, jo tas tiešā veidā ietekmē apstākli, ka daļa vecāku ir spiesta maksāt par pirmsskolas izglītības pakalpojumu pretstatā citu pirmsskolas bērnu vecākiem, kuri apmeklē pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādes.

2017.gada 21.jūlijā Pieteicēja saņēma Rīgas Domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta direktora G.Helmaņa elektroniskā pasta vēstuli Nr.DIKS-17-411-ap (kopija pievienota pielikumā; turpmāk - Vēstule), kurā joprojām nav sniegta skaidra informācija par precīzu finansējuma izlietojumu pašvaldības pirmsskolas izglītības iestāžu remontiem, tostarp sadalījumu un kritērijiem līdzekļu attiecināšanai uz kārtējo (ikgadējo) remontu veikšanu un uz ilgtermiņa ieguldījumiem; tāpat nav atbildēts uz jautājumu, vai ieguldījumi pašvaldības pirmsskolas izglītības iestāžu remontdarbos tiek iekļauti izmaksu aprēķinā par viena izglītojamā izmaksām pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēs.

Papildus minētajam Vēstules autors norādījis, ka viņa atbildes uz Pieteicējas uzdotajiem jautājumiem nav iespējams sanumurēt. Vēstules nobeigumā norādīts, ka Izglītības, kultūras un sporta departaments piedāvā Pieteicējai organizēt tikšanos klātienē augusta beigās, lai pārrunātu papildu jautājumus, ja Pieteicējai tādi radīsies.

2017.gada 25.jūlijā Pieteicēja elektroniski informēja Izglītības, kultūras un sporta departamentu par interesi un gatavību tikties klātienē; tajā pašā dienā no departamenta tika saņemta atbilde, ka tikšanās varētu notikt augusta otrajā pusē un par tās laiku departaments sazināsies. Līdz šim nekāda informācija no departamenta nav saņemta.

Informācijas atklātības likuma 10.panta trešajā daļā noteikts, ka vispārpieejamu informāciju sniedz arī pēc privātpersonas pieprasījuma. Šādu informāciju sniedz jebkuram, kas to vēlas saņemt, ievērojot personu vienlīdzību informācijas iegūšanā. Pieprasītājam nav īpaši jāpamato sava interese par vispārpieejamu informāciju, un to viņam nevar liegt tāpēc, ka šī informācija neattiecas uz pieprasītāju.

Savukārt Iesniegumu likuma 5.panta trešajā daļā noteikts, ka iestāde atbildi pēc būtības sniedz saprātīgā termiņā, ņemot vērā iesniegumā minētā jautājuma risināšanas steidzamību, bet ne vēlāk kā viena mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas, ja likumā nav noteikts citādi.

Informācijas atklātības likuma 15.pantā paredzēts, ka iestādes faktisko rīcību, kas izpaudusies kā informācijas nepienācīga sniegšana, var pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

Ņemot vērā iepriekš minēto, kā arī pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 121. un 122.pantu, lūdzu tiesu:

1.Atzīt par prettiesisku Rīgas domes rīcību attiecībā uz Pieteicējas iesniegumā pieprasītās informācijas nepienācīgu sniegšanu.

2.Uzlikt par pienākumu Rīgas domei sniegt visu Pieteicējas iesniegumā norādīto informāciju pēc būtības.

3.Uzlikt par pienākumu Rīgas domei atvainoties par tās prettiesisko rīcību.

Novērtē šo rakstu:

61
6