Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas tiesībsargātāji, cenšoties pieskaņoties pasaules globālajiem procesiem, ik pa brīdim daudz un dikti runā par dažnedažādām iespējamām hibrīdkara izpausmēm no varenās kaimiņvalsts puses. Tomēr, kad nākas saskarties ar šāda iespējama hibrīdkara reāliem piemēriem, nekāda praktiska darbība neseko – vērojama apbrīnojama pasivitāte un nevēlēšanās neko darīt, lai lietu izpētītu pēc būtības. To apliecina situācija, kurā nonācis SIA „Invex fondi” direktors Edgars Štrauss.

Pirms neilga laika, meklējot jaunus sadarbības partnerus, E. Štrauss iepazinās ar kādu Krievijas pilsoni Pāvelu Žiminu, kuram Latvijā ir uzturēšanās atļauja.

Stāsta E. Štrauss: „Ar Žiminu sadarbība tika uzsākta tādēļ, ka šis cilvēks solīja rast pieeju dažādiem finansējuma avotiem ārpus Latvijas un šādi piedāvājumi mūs kā investīciju projektu vadītājus vienmēr ir interesējuši. Būtiski uzsvērt, ka Žimins savā leksikā un informētībā atstāja patiesi kompetenta cilvēka iespaidu, tāpēc sākotnēji neradās šaubas par šā cilvēka patiesajiem nolūkiem, tomēr patiesība izrādījās pavisam citāda.”

Kļuvis par „Invex” darbinieku, Žimins it kā ar lielu entuziasmu ķēries pie darba. Tomēr jau pēc mēneša radās pirmās aizdomas – SIA sadarbības partneri sākuši interesēties, kā tikusi izmantota nauda, kuru tie pēc jaunā „Invex” speciālista Žimina pieprasījuma esot pārskaitījuši uzņēmumam. Summas bijušas vairāku tūkstošu eiro robežās. Tā kā nekādus rīkojumus iekasēt no klientiem papildu maksu „Invex” direktors nebija devis, viņš pamazām nācis pie secinājuma, ka jaunais darbinieks naudu gluži vienkārši ir piesavinājies.

„Sākumā domāju, ka esmu „uzrāvies” uz vienkāršu blēdi, tomēr tālākie atklājumi lika aizdomāties, ka viss nebūt nav tik vienkārši,” saka E. Štrauss.

Pirmkārt, „Invex” IT speciālisti konstatējuši, ka notikusi uzņēmuma gadu desmitiem veidotās datu bāzes zādzība, kurā apkopota pilnīgi visa informācija (arī konfidenciāla) par SIA klientiem.

Otrkārt, noticis mēģinājums izolēt „Invex” no tā līdzdalības starptautiskās biznesa struktūrās – šāds solis faktiski paralizētu investīciju fonda darbību un nelabojami iedragātu tā iespējas strādāt starptautiskajā apritē.

Treškārt, mērķtiecīgi grauts uzņēmuma prestižs, jau tagad vairāki klienti apturējuši veiksmīgi iesāktus projektus, tai skaitā Ukrainā.

„Šie fakti lika atcerēties vēl dažus Žimina izteikumus, kad vēl bijām it kā labās attiecībās – piemēram, viņa piedāvājumu pēc vajadzības jebkuram Latvijas pilsonim izkārtot Krievijas pasi. Toreiz neuztvēru šo izteikumu īpaši nopietni, bet šodien esmu spiests konstatēt, ka Žimina iespējas un viņam varbūtēji dotie uzdevumi ietver pat šādas, sākotnēji it kā neiespējamas darbības,” atzīst E. Štrauss.

Par šiem notikumiem E. Štrauss vairākkārt informējis gan Latvijas Drošības policiju, gan citas līdzīgas kompetences iestādes, tomēr nekādu aktivitāti no to puses nav sagaidījis – viņam pat neesot lūgts uzrakstīt oficiālu iesniegumu. Tāpēc šobrīd SIA „Invex fondi” vadītājs mēģina apturēt Žiminu un rast taisnību, vēršoties Valsts policijā, aprakstot tās sava bijušā darbinieka aktivitātes, kas ir šīs struktūras kompetencē.

Jāpiebilst, ka Pāvela Žimina aktivitātes turpinās – viņš joprojām regulāri mēģina ar dažādiem paņēmieniem uzbrukt SIA „Invex fondi”, nekautrējoties lietot draudus, apmelojumus utt.

Loģisks ir jautājums – kāpēc šis Krievijas pilsonis Latvijā jūtas tik brīvi un var darboties, nebaidoties no sekām? Visas iepriekš minētās darbības satur klasiska hibrīdkara pazīmes, tomēr šķiet, ka vismaz pagaidām neviens tās vai un negrib vai nespēj saskatīt. Ko līdz runāšana par iespējamu aizsardzību pret šādām izpausmēm, ja konkrētos gadījumos vērojama šāda „orgānu” pasivitāte? Uz šo jautājumu par Latvijas drošību atbildīgās struktūras vēl ir atbildi parādā.

P.S. Iespējams, vēl kāds uzņēmums ir cietis no Pāvela Žimina darbības. Lūgums šādos gadījumos sniegt oficiālu informāciju kompetentām struktūrām.

Novērtē šo rakstu:

24
14