Iesaki rakstu:

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.

Uzdrošinos apgalvot, ka „sabiedriskie” mediji, vismaz pēdējos 10-15 gadus, ir mērķtiecīgi slāpējuši no savas infotelpas jebkuru patriotisku un nacionālām interesēm atbilstošu viedokli, veidojot pie varas esošajai politiekonomiskajai interešu grupai izdevīgu sabiedrisko domu, kā arī nepagurstoši retranslējuši un popularizējuši krievijai izdevīgus viedokļus.

Pašlaik „sabiedrisko” mediju vadošā kārta savās sajūtās ir kļuvuši tik visvareni, ka uzdrošinās tiešā tekstā apvainot Latvijas sabiedrību naida runā tikai tādēļ, ka tā atsakās pieņemt faktu, ka par tās maksātajiem nodokļiem tiek baroti kremļa naratīvu paudēji, krievu valodas aizstāvji un tradicionālo vērtību grāvēji.

Un, kas ir vēl pārsteidzošāk, šī cilvēku grupa atklāti met izaicinājumu arī drošības dienestiem, kuri gan Nacionālās drošības koncepcijā, gan gada pārskata ziņojumos norāda, ka krievu valodas saglabāšana sabiedriskās saziņas telpā ir tiešs krievijas varas mērķis. Šajā sakarā ir vērts citēt fragmentu no minētās mediju atklātās vēstules:

“Toties likumdevējs vieglu roku nobalsoja par paslepus nacionālās drošības koncepcijā iemānīto aizliegumu sabiedriskajiem medijiem no 2026. gada veidot saturu vienā no mazākumtautību valodām – krievu.” Manuprāt, šī ir esence, kas ataino minēto cilvēku izpratni par Latvijas nacionālajām interesēm un “vārda brīvības” saturu.

Lasot internetā komentārus par šo notikumu, īpaši precīzs šķita Jurģa Liepnieka teiktais (skatīt pievienoto attēlu). Pilnībā piekrītu šai diagnozei, un uzskatu, ka „sabiedriskie” mediji to pašreizējā veidolā ir drauds Latvijai, un būtu likvidējami/reorganizējami/pārveidojami nekavējoties!