Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Vēl 2011. gadā LVMI "Silava" direktors Jurģis Jansons brīdināja, ka galvenajā cirtē cērtamo koku caurmēra samazināšana var nojaukt Latvijas mežsaimniecības pamatus (lasīt šeit). Tagad J. Jansons ir kļuvis arī par AS "Latvijas valsts meži" padomes priekšsēdētāju un vienu no aktīvākajiem galvenās cirtes caurmēra samazināšanas aizstāvjiem (lasīt raksta beigās šeit).

Gan J. Jansons, gan viņa kolēģi šajās diskusijās mēdz piesaukt Somiju kā labo piemēru, kur netiek ierobežots ne ciršanas caurmērs, ne vecums. Piemēram, kad vides NVO norādīja, ka koku ciršanas noteikumu grozījumu rezultātā Latvijā būs mazāk vecu mežu un lielu koku, mazāk mirušās koksnes, meži būs vienveidīgāki, palielināsies mežu fragmentācija, J. Jansona reakcija bija: "Mēs varam būt lepni par to, ka šādi riski nav, piemēram, somu zemē Somijā, kurā valsts vispār neregulē šāda tipa jautājumus." Tad nu šoreiz aicinu iepazīties ar to, kā tad iet tajā somu zemē Somijā.

Latvijas un Somijas mežus visvieglāk salīdzināt, ielūkojoties jaunākajā ziņojumā "State of Europe's Forests", bet statistika par bioloģisko daudzveidību (tostarp mežos) atrodama lapā Biodiversity.fi. Šie arī ir galvenie avoti, uz kuriem balstīta tālāk sniegtā informācija.

Somija ir vismežainākā valsts Eiropā - meži klāj 73,1% tās teritorijas, un tāpat kā Eiropā kopumā Somijas mežu platība palielinās. No visiem mežiem 70% ir privāti (Latvijā - 48%). Likumsakarīgi, ka arī Somijas ekonomikā mežiem ir liela nozīme - Somija ir otrajā vietā Eiropā (aiz Latvijas) pēc meža nozares devuma IKP.

Koksnes krāja Somijas mežos ir 104,4 m3/ha, kamēr Latvijā tā ir 198,2 m3/ha. Ja kādam par šo gribas sapriecāties, jānorāda, ka lielāka krāja uz meža hektāru nekā Latvijā ir ne tikai Igaunijā un Lietuvā, bet arī, piemēram, Dānijā, Maltā un Nīderlandē.

Un, protams, arī Somijā meža kopējā krāja pieaug. Un, protams, arī Somijā tiek nocirsts par pieaugumu mazāks koksnes apjoms. Tomēr Somijā nocērt 73% pieauguma, bet Latvijā - tikai 65,2%. Tātad redzam, ka mežsaimniecība Somijā ir intensīvāka nekā pie mums. Un kā tad šāda saimniekošanas intensitāte ietekmējusi Somijas mežu dabas vērtības?

Arī Somijā saglabājies vien niecīgs īpatsvars cilvēka neskartu mežu - 1% (kas gan ir vairāk nekā Latvijā). Mežu, kuru vecums pārsniedz 100 gadus, 20. gs. 20. gados Ziemeļsomijā bija 65% no visiem mežiem, bet līdz 2010. gadam šādu mežu īpatsvars bija sarucis līdz 23%. Dienvidsomijā jau 20. gados simtgadīgu mežu bija atlicis vien 6%. Turpmākajos gados šo mežu platības pieauga, taču pēc 2000. gada tās atkal sarūk, jo mežsaimniecība tiek orientēta uz vecuma klašu izlīdzināšanu.

Šeit vietā atzīmēt, ka, lai gan Latvijā 100 gadu vecumu pārsniegušu mežu platība kopš 2004. gada stabili aug (ko nodrošinājusi galvenokārt mežu aizsardzība, jo saimnieciskajos mežos šāda pieauguma nav), šobrīd pēc šo mežu īpatsvara esam apmēram Dienvidsomijas līmenī.

Arī Somijā mežus pēc izciršanas atjauno, tātad mežs it kā nekur nepazūd, tikai veca meža vietā nāk jauns. Ņemot vērā to, ka arī Latvijā kailcirtes reizēm tiek attaisnotas ar dabisku traucējumu atdarināšanu, šeit vietā citāts no Biodiversity.fi: "Jaunas apsaimniekotu mežu audzes parasti ir viena vecuma, un bieži tajās dominē viena koku suga. Tas tās padara sugām nabadzīgas. Turpretī dabiski traucējumi, piemēram, meža ugunsgrēki un vējgāzes, rada jaunu mežu, kurā sastopama liela sugu daudzveidība."

Kā zināms, viens no mežu dabiskuma rādītājiem ir mirusī koksne, kas tik būtiska daudzām ar mežu saistītajām sugām (tostarp putniem). Somijas mežos mirusī koksne ir vien 5,7 m3/ha, šobrīd Latvijā - 23,5 m3/ha. Kā jau to varētu gaidīt, aizsargātos mežos mirušās koksnes daudzums ir daudz lielāks nekā komerciālos mežos.

Aizsargātu mežu Somijā ir stipri vairāk nekā Latvijā - visstingrākā aizsardzība noteikta 8% mežu (Latvijā - 0,2%). Turklāt Somijā stingri aizsargāto mežu platība pēdējos 10 gados augusi, bet Latvijā - samazinājusies. Šeit gan jāatzīmē manu somu kolēģu aizdomas, ka gluži patiesa šī optimistiskā statistika par Somiju nav. Savukārt Latvijas gadījumā skaitlis izskatās aizdomīgi mazs, taču šādu statistiku ziņojumam "State of Europe's Forests" attiecīgās valstis (Latvijas gadījumā - Zemkopības ministrija) sniegušas.

Tomēr relatīvi lielais aizsargātu mežu īpatsvars nav bijis pietiekams daudzu meža sugu populāciju saglabāšanai. Kā jau vienmēr no pārmaiņām vidē daļa sugu iegūst, daļa zaudē, bet apdraudēto mežu sugu stāvoklis Somijā turpina pasliktināties. Lai gan laikā starp 2000. un 2010. gadu 81 Sarkanajā sarakstā iekļauta mežu suga tika pārkvalificēta uz mazāka apdraudējuma kategoriju, taču 108 sugu apdraudētības kategorija tika paaugstināta.

Ar mežsaimniecību saistīti faktori ir galvenie draudi 606 sugām, kas ir 74% visu apdraudēto meža sugu. Kā norāda Biodiversity.fi, "mežsaimniecības pasākumi ir gan samazinājuši svarīgu dzīvotņu, piemēram, dabiskiem līdzīgu vecu mežu, platības, gan samazinājuši parastāku meža dzīvotņu kvalitāti".

Kā redzams, Somijā piepildās tie riski, uz kuriem, runājot par koku ciršanas noteikumu grozījumiem Latvijā, norāda vides organizācijas: vecu mežu platība samazinās, mirušās koksnes ir mazāk, meži kļūst vienveidīgāki, un tas viss atstāj negatīvu ietekmi uz meža iemītniekiem. Var jau būt, ka taisnība J. Jansonam, ka mežu apsaimniekošanā no Skandināvijas esam atpalikuši par 50 gadiem, bet vismaz man ļoti negribētos šajā ziņā somus panākt.

Pārpublicēts no vkerus.blogspot.com

Novērtē šo rakstu:

37
13