Menu
Pilnā versija
Foto

Stāsts par parazītiem

Pietiek lasītājs · 13.05.2017. · Komentāri (50)

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Pirms kāda laika ikviens Latvijas iedzīvotājs uzzināja, ka ir tāda suņu barība Dogo, ko ražo Tukumā un ar ko saistīta nāvējoša suņu slimība.

Pirmie trauksmi par aizdomīgo barību cēla Valsts robežsardzes pārstāvji, kas novēroja savu šķirnes suņu veselības problēmas. Iepirkuma konkursa rezultātā par suņu barības piegādātāju bija kļuvis Dogo ražotājs AS Tukuma straume. Pasliktinoties dienesta suņu veselībai, Valsts robežsardzes pārvalde veica barības analīzes, kur konstatēja novirzes kvalitatīvajā un kvantitatīvajā sastāvā, kā arī to, ka barība satur piemaisījumus un konservantus, kuri tur nedrīkstēja būt. Analīzes tika veiktas Zemkopības ministrijas (ZM) zinātniskajā institūtā BIOR un Vācijā.

Pēc kāda laika vetārsti sāka konstatēt vienādus simptomus dažādu šķirņu suņiem un arvien jaunus saslimšanas gadījumus ar bīstamo barības vada dilatācijas jeb megaesophagus (ME) slimību, - kopā tuvu 200 letālu gadījumu. Vienojošais faktors 94% gadījumu bija uzturā lietotā barība Dogo.

Daudzi no saslimušajiem suņiem mira mokpilnā nāvē vai tika iemidzināti, vetārsti paņēma mirušo dzīvnieku audu paraugus, un ar ZM finansiālu atbalstu tika sākti pētījumi un veiktas analīzes. Pētījuma sākuma fāzei ZM iedalīja 10 000 eiro nodokļu maksātāju naudas.

Līdz šim pētnieki noskaidrojuši slimības skarto suņu predisponējošus faktorus slimības attīstībai, noskaidrojuši slimības simptomus, veikuši klīniskās analīzes un izmaiņas audos mirušajiem suņiem. Pētniekiem vēl bija jāizmeklē organofosfātu klātbūtne, jāveic audu, asiņu un barības skrīnings, jāveic barības kvantitatīvie izmeklējumi. Jāveido kontroles grupa, lai izvērtētu riska faktorus un turpinātu toksīnu noteikšanu.

Kad pētījumi ritēja pilnā sparā un bija cerības uzzināt slimības izsaucēju, ZM paziņoja par finansējuma pārtraukšanu, nosaucot par muļķībām un nelietderīgu nodokļu maksātāju līdzekļu izmantošanu. Pēkšņi arī ZM ierēdņi sāka apgalvot, ka viņu mājdzīvnieki, pat kaķi ēd Dogo barību un nekādu negatīvu seku nav.

Skaļāk par ZM bija dzirdama Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs, kura viedoklis bija par pamatu ZM lēmumam un sekoja līdz uz Ministru kabinetu un Saeimu. E.Treibergs publiski apsaukāja vetārstus un apgalvoja, ka šādi tiekot gremdēts plaukstošs uzņēmums Tukuma straume un ka naudu pētījumu turpināšanai dot nedrīkstot.

Nekautrējoties tika pirkti raidlaiki TV, kur LOSP vadītājs E.Treibergs personīgi uzstājās, norādot, ka vetārstiem nav jānodarbojas ar mīļdzīvnieku problēmām, ka šādiem ārstiem jāatņem sertifikāti un ka tantes no laukiem zvana, ka viss ir kārtība un 33 zinātnieki viņam teikuši, ka Dogo nevar būt izraisītājs. E.Treibergs pat Saeimas komisijā šajā jautājumā diskusijā ar deputātiem nespēja ievērot elementāras ētikas un pieklājības normas, bet ar savu nekaunību rezultātu panāca – valsts naudu ZM nedeva.

Tajā pat laikā pētījumu bija gatava finansēt pati AS Tukuma straume, taču līgumā ietverot punktus, kas paredzēja pozitīvu iznākumu un jebkādu aizdomu noņemšanu no ražotāja. No šāda piedāvājuma Vetārstu biedrība atteicās.

Vetārstu biedrība mēģināja pati vākt ziedojumus, lai turpinātu pētījumus, diemžēl savāktā summa nebija pietiekoša, lai izdarītu uz pierādījumiem balstītus gala secinājumus.

Tieši pētījuma rezultātu trūkums, pateicoties LOSP agresīvajām un histēriskajām aktivitātēm, šobrīd AS Tukuma straume īpašniekam nu ir devis iespēju ar jaunu sparu tiesā sūdzēt pilnīgi visus - vetārstus, viedokļa paudējus sociālos tīklos, praktiski jebkuru, kurš atļāvies ko sliktu teikt par Dogo barību. Objektīvu rezultātu iztrūkums liedz suņu saimniekiem prasīt kompensācijas, kas tiešām varētu draudēt ar AS Tukuma straume bankrotu.

Tikmēr LOSP vadītājs E.Treibergs vēlējās “ieriebt” vetārstiem, izvirzot caur valdību suņu čipēšanas tiesību aktus, kas atļautu suņus čipēt gandrīz ikvienam, taču likuma grozījumu radītu vairāk sajukuma nekā labuma, un Saeima šādas normas noraidīja.

Jāatzīmē gan, ka pats LOSP saņem dāsnu finansējumu no ZM budžeta, ko veido nodokļu maksātāji, - tas katru gadu pieaug un 2016. gadā sasniedza ap 150 000 eiro. LOSP vadība atzīst, ka bez šī finansējuma nevarētu pastāvēt, jo ar biedra naudu iekasēšanu neaizraujas. Pašu organizāciju nemulsina arī fakts, ka vadībā darbojas redzami ZZS biedri un ir noslēgti īpaši sadarbības līgumi starp ZZS un LOSP, ZM un LOSP.

Valdes priekšsēdētājs saņem ievērojamu algu - ap 30 000 eiro gadā, papildu algu saņem arī no citas ZM valsts finansējumu saņemošas organizācijas - Latvijas Zirgaudzētāju biedrības (ap 10 000 eiro gadā - publiskās VID amatpersonu deklarācijas dati), kā arī atalgojumu Garkalnes novada domē kā deputāts - arī ap 10 000 eiro.

Zīmīgi, ka E.Treibergs ZZS piecu gadu laikā noziedojis 20 000 eiro. Jāpiebilst, ka LOSP sastāvā kā biedrs ir biedrība Ropažu Garkalnes partnerība, kas administrē ES Lauku atbalsta dienesta LEADER projektu naudu šajos novados, - un Garkalnes novadā šis kungs ir domes deputāts un savai saimniecībai saņēmis ievērojamu finansējumu iepriekšējos periodos.

Faktiski visi E.Treiberga ienākumi ir apmaksāti no nodokļu maksātāju naudas, un viņš nav kautrējies klaji darboties pretēji sabiedrības interesēm, cita starpā arī bremzējot Dogo barības izpētes procesu un gala secinājumu iegūšanu.

Nekur nemana kādus taustāmus rezultātus no pašas LOSP darbības, izņemto skaļu jaukšanos visos jautājumus, ko nenoliedz arī pati LOSP vadība, tādējādi pierādot savu lietderību lauksaimnieku vidū, kam principā interesē pilnīgi visas jomas. Tādēļ daudz ietekmīgāka un konstruktīvāka lauksaimnieku un zemnieku vidū ir kļuvusi cita organizācija - Latvijas Zemnieku saeima.

LOSP dažādi cenšas atgādināt par sevi plašsaziņas telpā, taču bieži tie ir citu viedokļi un aktivitātes, jo pašai LOSP tādu faktiski nav vai arī šos viedokļus un priekšlikumus neviens neņem vērā, - tie visi paliek sapulču līmenī vai LOSP mājas lapā un netiek novesti līdz galam.

Vēl nesen svarīgi pieteiktais samazinātais PVN 5% apmērā svaigajai pārtikai, kurš varētu pozitīvi ietekmēt veselīgas pārtikas lietošanu ikdienas uzturā un palielinātu aprites daudzumu veikalos, nav atrodams nevienā Nodokļu reformas dokumentā.

Klusējot LOSP piekritusi ZM, kas novedis pie neglaimojoša Valsts kontroles atzinuma par piena nozari, kurā secināts, ka jāpilnveido piena nozarei pieejamo atbalsta pasākumu plānošana un īstenošana, nodrošinot racionālāku piešķirto finanšu līdzekļu izlietojumu, novēršot situāciju, ka nozares politika “dzīvo savu dzīvi uz papīra” un tādi mērķi kā lielo un vidējo piensaimniecību īpatsvara palielināšana, piena izslaukuma un kvalitātes uzlabošana, svaigpiena eksporta samazināšana un orientēšanās uz produktiem ar augstāku pievienoto vērtību tiek aizmirsti brīdī, kad jāpieņem lēmumi par naudas sadali.

Izskatās, ZM par nodokļu maksātāju naudas izlietošanas lietderību atceras tikai tad, kad tas ir izdevīgi, ikdienā tam nepievēršot lielu uzmanību, ja turpat blakus kabinetos mitinās organizācija, kas noder tikai kā konkrētu interešu lobijs un skaļi bļauri.

Novērtē šo rakstu:

126
8