Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Tukuma novada būvvalde savdabīgi traktējusi būvniecības tiesisko regulējumu, un kādam zemniekam sastādījusi administratīvā pārkāpuma protokolu par… nelikumīgi uzbūvētu elektrisko ganu. Lai gan Ekonomikas ministrija, kā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir atzinusi, ka elektriskais gans nav inženiertehniska būve, tomēr pašvaldība paliek pie sava – tā ierīkošanai jāiesniedz nepieciešamie dokumenti būvvaldē.

Kārtējais apliecinājums, ka būvniecības regulējums Latvijā ir gana izplūdis un traktējams “kā katrā situācijā izdevīgāk”, ir Tukuma būvvaldes sastādītais administratīvā pārkāpuma protokols par patvaļīgu būvniecību kādam zemniekam, kurš ganībās ierīkojis elektrisko ganu.

Draudot ar līdz pat 1400 eiro lielu sodu, Tukuma būvvaldes būvinspektors Jānis Rundāns sastādījis administratīvā pārkāpuma protokolu par koka stabu uzstādīšanu un žoga būvniecību Irlavas pagasta Annās.

Pēc Būvvaldes vadītājas Ivetas Vistapoles traktējuma, elektriskais gans, lai izprastu terminoloģiju, ir žogs, kas saskaņā ar Būvniecības likumu traktējams kā būve – ķermeniska lieta, kas tapusi cilvēka darbības rezultātā un ir saistīta ar pamatni (zemi vai gultni). Vispārīgie būvnoteikumi savukārt, pēc viņas traktējuma, nosaka, ka žogs un mūris ir pirmās grupas būve, bet Noteikumi par būvju klasifikāciju nosaka, ka žogs ir “cita iepriekš neklasificēta inženierbūve”.

Pēc Vistapoles domām, ja žogs būtu komplektēts no viegli pārvietojamiem elementiem (stikla šķiedras mietiņiem vai metāla stieņiem, kas nav iesprausti dziļāk par 30 centimetriem) un stieples vai tīkla, kas vada elektrību, tad to varētu uzstādīt arī bez būvniecības dokumentu saskaņošanas, bet žogs no stacionāri iebūvētiem koka stabiem jau esot uzskatāms par inženierbūvi.

Tādēļ saskaņā ar normatīvo regulējumu pirms tā būvniecības jāveic saskaņošana Būvvaldē, iesniedzot virkni dokumentu - tehniskos vai īpašos noteikumus, ja to nosaka normatīvie akti; paredzētās būvdarbu veikšanas vietas fotofiksācijas; grafiskos dokumentus ar inženierbūves vizuālo risinājumu (neattiecas uz inženierbūves nojaukšanu); derīgu zemes gabala topogrāfisko plānu vai instrumentāli uzmērītu zemes robežu plānu; novietojuma plānu atbilstošā vizuāli uztveramā mērogā (M 1:250; M 1:500; M 1:1000), kurā norādīts paredzētās inženierbūves novietojums zemes gabalā un tās ārējie izmēri, uz derīga topogrāfiskā plāna pilsētās un ciemos, bet ārpus pilsētām un ciemiem uz instrumentāli uzmērīta zemes robežu plāna (neattiecas uz inženierbūves nojaukšanu); ražotāja izstrādāto tehnisko dokumentāciju (attiecībā uz gatavas inženierbūves novietošanu).

Zemnieks gan šim traktējumam nepiekrīt. Viņa viedokli atbalsta arī VARAM un Ekonomikas ministrija, kuras skaidro, ka “ne visi zemes darbi ir saistīti ar būvniecību. Piemēram, Eurostat Būvju klasifikācijā ir noteikts, ka lauksaimniecības mērķiem veikto augsnes sagatavošanu, kūltūraugu sēšanu un audzēšanu u.tml. nevar uzskatīt par būvi. Respektīvi, šādi darbi, kas vienā gadījumā kā auglīgās zemes virskārtas noņemšana ir zemes darbi būvniecības regulējumā, savukārt jebkuras zemes uzbēršana vai stādīšana nav uzskatāmi par būvdarbiem.  Jūsu minētais elektriskais gans nav inženiertehniska būve, bet to varētu klasificēt kā vieglas konstrukcijas sezonas būvi, kuras novietošanai nav nepieciešama projekta dokumentācija”.

Iespējams, ka Tukuma Būvvalde tik uzstājīgi vadiņus ar mietiņiem vēlas padarīt par inženierbūvi, mēģinot izdabāt SIA LatRosTrans, kura sūdzējusies par zemnieka ierīkoto elektrisko ganu un kurai piederošais dīzeļdegvielas vads stiepjas zem zemniekam piederošajām platībām. 

Dokumenti

FotoFotoFoto

Novērtē šo rakstu:

60
1