Menu
Pilnā versija
Foto

Tumsonība Īvāna gaumē

Ivars Jansons · 14.07.2017. · Komentāri (60)

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Neesmu vegāns, pat veģetārietis ne tuvu ne. Dzīvnieki nav sveši, jau kopš bērnības mūsu vai vismaz radu mājās ir bijis kāds "kustonis", arī šobrīd mūsu mājās dzīvo gan suns, gan kaķis. Tomēr līdz šim arī nekad nebiju sevi uzskatījis par cilvēku, kuram jākarina birka "dzīvnieku aizstāvis". Jo neesmu taču ne kādās akcijās vai piketos piedalījies, nerunājot par stāšanos kādās biedrībās.

Dzīvoju pilnā pārliecībā, ka mana attieksme pret dzīvām būtnēm ir tieši tāda, kādai tai būtu jābūt jebkuram normālam cilvēkam - ne vairāk un ne mazāk. Galu galā - vai tad katrs, kuram nepiemīt īpašas tieksmes sist bērnus, ir "bērnu aizstāvis" un katrs, kurš neizmet plastmasas pudeli pa automašīnas logu, - "zaļais". Nu, domu sapratāt.

Bet, redzot, kāda diskusija publiskajā telpā bija izvērtusies cirka (un diskusijas gaitā - ne tikai cirka) dzīvnieku sakarā, kļuva tiešām jocīgi ap dūšu. Man tiešām nav skaidrs, kas dažiem cilvēkiem kaiš. Tas kaut kādā veidā jūsu un jūsu ģimenes bezgala svarīgo eksistenci apdraudēs, ja, piemēram, kāds lācis izdresēts braukt uz riteņa?

Bet, kas pārsteidza visvairāk - un tieši šis punkts mani pamudināja par šo uzrakstīt - absurda, neloģisma un demagoģijas pārpilnība Daiņa Īvāna rakstītajā vai teiktajā (tostarp pēdējā rakstā). Ja cilvēks pie katras izdevības piesauc vārdu "tumsonība", pret kuru viņš it kā cīnoties, slavē sevi par, viņaprāt,  "sprunguļu likšanu tumsonības riteņos", tad taču būtu tikai pašsaprotami sagaidīt kaut minimālas loģisku argumentu pazīmes, nevis prasta demagoģiska stila tekstus un/vai tīrāko muļķību.

Jo kas gan, piemēram, ir "atjautīgā" dzīvnieku tiesību pielīdzināšana "blusu, odu, dunduru, ērču tiesībām"? Ja cilvēks patiešām pilnā nopietnībā uzskata, ka jebkura radība no zooloģijas - no mērkaķa, suņa, lāča līdz pat odam un ērcei - ir pilnīgi vienlīdzīga, tad, protams, nevar būt ne mazāko šaubu, ka šis cilvēks nav pie pilna prāta. Un vēl jo interesantāk - ja viens un tas pats cilvēks vispirms pielīdzina jebkuru no zoopasaules odam un ērcei un mirkli vēlāk ir sašutis, ka lāčus neļaus dresēt BRAUKT AR RITENI (!!!) - atvainojiet, bet te jau ož pēc šizofrēnijas. Ods, dundurs, ērce - un vienlīdzīgs tam, kas spēj iemācīties braukt ar riteni!??

Bet tie jau vēl tikai ziediņi, jo šajā pašā Daiņa Īvāna rakstā ir sasniegts vēl nākamais šizofrēnijas līmenis - ar riteni braucošais lācis ir pielīdzināts ar riteni braucošam cilvēkam, ar domu - ja jau cilvēks var, tad kāpēc gan lācis ne! Protams, kā jau tas katrā klasiskā demagoģijā pienākas - ignorējot detaļas un "sīkumus". Tādu pavisam "nebūtisku sīkumu", ka cilvēks ar to riteni brauc pilnīgi labprātīgi un pēc paša vēlēšanās, bet lācim tas absolūti nav dabiski un sazin kādas metodes vēl tiek pielietotas, viņam to katru dienu dresējot (un nejaukt ar suņa dresūru).

Bet nu ko nu par tādām nebūtiskām detaļām. Kopsavilkums ir viens - vienā un tai pašā viedoklī Dainis Īvāns lāci kā jebkuru dzīvnieku vispirms pielīdzina odam un ērcei, bet mirkli vēlāk būtībā paziņo, ka šis pats lācis ir gluži kā cilvēks, kas labprātīgi spēlē teātri un pabraukājas ar riteni. Žilbinoša loģika! 

Šeit atliek tikai minēt, vai Īvāna kungs patiešām ir tik tālu nodzīvojies, ka absolūti nav spējīgs elementāri izsekot pats savam domu gājienam (attiecīgi - arī izdarīt loģiskus secinājumus par JEBKURU tematu", ieskaitot šo) vai arī tā ir APZINĀTA demagoģija un attiecīgi šāda raksta MĒRĶAUDITORIJA ir ļautiņi, kuriem kaut kādas kopējas domas izvilkšana no diviem atsevišķiem saliktiem teikumiem jau "pēc noklusējuma" ir nepārvarams rēbuss.

Šādu cilvēku gan diemžēl ir baisi daudz, un tā ir bijis vienmēr un visur, un tie vienmēr ir bijuši viegls mērķis demagogiem. Un tādi lēti jociņi par "odu, blusu un ērču tiesībām" tādiem vienmēr ies uz "urā!", gandrīz tāpat, kā gandrīz jebkurš teikums no demagoģijas un nievu pārbagātās Daiņa Īvāna retorikas. Lieki teikt, ka tur ir nevis cīņa PRET tumsonību, bet gan tā pati IR vistīrākā tumsonība jau pēc definīcijas. Pat neatkarīgi no temata.

Gluži tas pats - prasta demagoģija - sakāms par piemēriem ar "govju necienīgo raustīšanu aiz pupiem" un "bišu atbrīvošanu no ļauno dravinieku stropiem". Tātad uzšaut mērkaķēnam ar elektrošoku ir vienādi ar govs slaukšanu (darbību, kuru būtu kaitīgi NEDARĪT)??? VAI TIEŠĀM TAS IR NOPIETNI!?

Un, ja tomēr nav nopietni (pretējā gadījumā tas būtu patiešām prātam neaptverams trulums), tad kam gan domāta šī agresīvā demagoģija, mietpilsoņa uzjautrināšana un kūdīšana... ar kādu mērķi, kā vārdā? Patiešām rodas iespaids, ka visu Īvāna kunga retoriku caurvij bezmaz patoloģisks naids pret jebkuru būtni no zoopasaules. Nedod, Dievs, ja kāds kaut kur atļausies kādu dzīvu būtni pasaudzēt, atļausies nenodarīt pāri!!! Šis "kāds" momentā ir izsmejams, izņirdzams par "blusu tiesību aizstāvi" un vēl sazin ko.

Tas pats - vai nu absolūta tumsonība un muļķība, vai arī atklāts naids pret dzīvnieku pasauli un jebkuru, kas atļaujas kādam no viņiem palīdzēt - ir jaušama nesaprotamajā uzbrukumā cilvēkam (-kiem), kas atļaujas glābt un ārstēt savainotas kaijas un citus putnus. Tā, Īvānprāt, esot Dieva (!!!) un dabas likumu pārkāpšana, gandējot kaiju un no viņām pārtiekošo dzīvnieku populācijas! Šis īsais teikums tik ļoti pārpilns muļķību, ka prasās uz to atbildēt pa punktiem:

a) Šie putni (arī konkrētā sieviete par to stāstīja kādā TV raidījumā) ļoti bieži tiek savainoti cilvēku tiešas/netiešas darbības rezultātā. Tātad jebkurā veidā savainot putnu pēc Īvāna piesauktajiem "Dieva un dabas likumiem" ir okei, bet putnam palīdzēt - lūk tad gan ir ārprāts un šausmas! Pret Dieva likumiem! Šī briesmīgā sieviete un visi citi, kas kaut reizi atļāvušies kādam putnam palīdzēt, ir nolemti degšanai elles ugunīs!!!

b) Ja Dainis Īvāns saslimst vai savainojas - vai došanās pie ārsta ir vai nav pēc Dieva un dabas likumiem? Ko labu cilvēcei kopumā dod viņa atsevišķās personas veselības uzturēšana? Vai racionālāk nav vienkārši ar ragaviņām uz mežu? Ja cilvēkam ir dota spēja palīdzēt - tad pēc tiem Īvāna kunga interpretētajiem "Dieva un dabas likumiem" sanāk, ka palīdzēt drīkst tikai otram cilvēkam, bet palīdzēt putnam/zvēram - tādiem nolūkiem cilvēka spējas vairs nekādā gadījumā nedrīkst būt domātas?

c) Kādā gan veidā kaijas lauztā spārna dakterēšana (daudzreiz noteikti arī kaijas palikšana uz pastāvīgu dzīvi) pie šāda cilvēka kaitē pašu kaiju populācijai???

d) Tie, kas pārtiek no kaijām vai jebkura cita putna - viņi pie savas barības tāpat tiks. Un tas notiks ātri un dabiski. Tam nav absolūti nekāda sakara ar kaiju, kas negadījumā salauzusi kādu ķermeņa daļu un tādējādi, visticamākais, ir nolemta ilgstošai un mokošai nāvei. Palīdzēšana tādam putnam ir tikpat dabiska kā putnu barošana bargā ziemā. Kaut gan, ļoti iespējams, arī tā, pēc Īvāna kunga "Dieva likumu" izpratnes ir briesmīga, velnišķa darbība. Jo kurš gan cits cilvēkam devis tādas īpašības kā līdzjūtība un spēja palīdzēt. Noteikti pats velns!

Speciāla atkāpe tiem (jo tādi cilvēki taču ir iemesls, kāpēc vispār tapis šis raksts), kas visu mēdz jaukt vienā putrā: palīdzēšana, kad tā ir vajadzīga un pārprasta, pārspīlēta "palīdzēšana", kad tā patiesībā nemaz nav vajadzīga, ir divas ļoti dažādas lietas. Skaidrs, ka konkrētais "Latvijas lepnuma" gadījums ir no tiem, kad putniem patiešām jāpalīdz.

e) Starp citu, ja reiz Īvāna kungam ir tik mīļi un tuvi Dieva un dabas likumi - pēc kādiem īsti dabas likumiem lācim vai mērkaķim ir paredzēts braukt ar riteni? Kopš kura laika tā ir dabiska šo dzīvnieku nodarbe?

f) Izklausās taču burvīgi, ka tiek izrādītas rūpes par dzīvnieku populācijām kopumā... Tāds bezgala globāli un zaļi domājošs cilvēks! Un jūs tiešām spējat iedomāties, ka tāda globāli un zaļi domājoša (kurš aktīvi cīnās pret tumsonību!) cilvēka lielāka problēma ir IZGLĀBTA (!) kaija, nevis tādas cilvēces izraisītas lietas kā gaisa un ūdens piesārņojums, zemes resursu izsīkšana utt utjp? 

Nē, redziet, tas viss ir nieks. Lielākā problēma ir, ja kāds kaut kur nav bijis pietiekami cietsirdīgs (nu, vai vismaz vienaldzīgs) pret dzīvnieku. Un nemaz nekautrējamies piesaukt Dieva un dabas likumus, kuri arī, kā jau mēs noskaidrojām, interpretējami tikai vienā virzienā: PRET dzīvniekiem. Jebkuros Dieva un dabas likumos iekļaujas viss, kas dabu vai dzīvniekus iznīcina. Jo cilvēkam taču vajag. Bet pamēģiniet tik atļauties kādai nabaga kaijai palīdzēt - tas nu gan, pilnīgi noteikti, būs pret Dieva, dabas, un jebkura cita veida kosmiskajiem likumiem!!!

Nedari pāri nevienam, ja nav vitālas nepieciešamības to darīt. Tieši tik vienkārši! Tam ir jābūt vadmotīvam vienmēr! Esmu pārliecināts, ka lielākā daļa (protams, nekad ne visi!) cilvēku pēc tādas dzīvesgudrības dzīvojuši jau ļoti, ļoti sen. Un man nav skaidrs, kāpēc ir cilvēki, kuriem šis vienkāršais princips ir ne tikai nesaprotams, bet pat izraisa milzīgu pretestību. Ja nav briesmīgas un neatliekamas vajadzības kādam darīt pāri, nu tad kāda velna pēc tas būtu jādara!? Ja jūsu vecāki/vecvecāki ir bijuši kaut cik inteliģenti, domāju, ka viņi jums iemācīja bez vajadzības pat koka zarus nelauzt.

Un kur šeit parādās vitālā nepieciešamība dejojošam lācim vai caur ugunīgu riņķi lēcošam tīģerim? Vai tiešām dzīva būtne, kas pat pēc cilvēku inteliģences standartiem (nemaz nerunājot par dažādām maņām, kur pat necili dzīvnieki krietni mūs pārspēj) ir TIK attīstīta, ka pat spēj iemācīties dažādus cirka trikus, ir pelnījusi drastisku dresūru daudzu gadu garumā, pat bailes no elektrošoka nepaklausības gadījumā? Un kas tieši būtu iemesls, ka cilvēki bez šī IZKLAIDES(!) VEIDA nu nekādi nevar mūsdienās iztikt? 

Tiešām nav neviena cita izklaides veida pasaulē??? Teātri, filmas, grāmatas, koncerti, sports... Bērniem nav rotaļlietu, grāmatu, leļļu teātra, multfilmu? Uz zvēriem nevar zoodārzā paskatīties? Un tajā pašā cirkā - nav akrobātu ar tūkstošiem dažādu veidu triku, nav klaunu, žonglieru, ugunsrijēju utt.?

Ir miljons dažādu veidu, kā cilvēkam izklaidēties, tad kāpēc gan lai tik ārkārtīgi būtisks būtu tas vēl viens, kurā jācieš reālām dzīvām būtnēm, kas spēj just reālas sāpes, spēj sevi apzināties? Kāpēc bez tā nevar iztikt? Man šķiet, pašsaprotami, vienkārši jautājumi. Kāds tieši gabals nokritīs Dainim Īvānam, ja kāda dzīva, apzinīga būtne dzīvi nepavadīs nepārtrauktā dresūrā?

Kārtējā atkāpe tiem, kam viss vienmēr ir vienā putrā: dresēt savvaļas dzīvniekus cirka trikiem un suņa dresūra - nē, tas nebūt ne tuvu nav viens un tas pats. Jo, pirmkārt, dzīvnieki ir ļoti atšķirīgi - sunim tā ir kā spēle, un sunim šādas nodarbes patīk. Bet, otrkārt un galvenokārt, - būtiski atšķiras sekmīga rezultāta panākšanas obligātums, termiņi utt. Jo no tā taču diendienā atkarīgs cirka numurs. Skaidrs, ka dresūras intensitāte un metodes var būt pavisam citas. 

Un tieši tāpēc arī jau pašā pamatā ir pilnīgi un absolūti neloģiski diskusijā par apiešanos pret dzīvniekiem jaukt iekšā "argumentu", ka, redziet, mēs taču gaļu ēdam. Ir MILZĪGA starpība starp a) vitāli nepieciešami/nevajadzīgi un b) vienu nogalināšanas brīdi vai ilgstošu mocīšanu. Gaļa mums ir vitāli nepieciešama, un nogalināšanas brīdis ir īss. Bet uz riteņa braucošs lācis gan absolūti neietekmē cilvēces izdzīvošanu un neizkontrolējamu metožu dresūra gan ir ilgstoša. Tieši tik vienkārša un fundamentāla ir šī atšķirība. 

TV intervijā uz repliku, ka dzīvnieku tiesību aizstāvji aizstāv vājāko, Īvāna kungs atbildēja ar nu jau kārtējo sev raksturīgo "žilbinoši loģisko" argumentu - zinātne, redziet, neapskatot dzīvniekus kā indivīdus, zinātne apskatot tikai populācijas kopumā... Arguments ir TIK nejēdzīgs, ka pat grūti komentēt. Pirmkārt, ir dažādas zinātnes, un, protams, ir arī tādi, kas pēta dzīvnieku dažādas sajūtas, empātijas spējas utt. Otrkārt, kāds gan šeit vispār sakars ar to, ko pēta zinātnieki? Viņi taču var pētīt kaut vai visu Visumu kopumā, tāpēc tam konkrētajam dzīvniekam mazāk sāpēs?

Un vai tad arī cilvēka suga zinātnē netiek apskatīta kopumā? Daini Īvānu kāda zinātne vai tad apskata kā indivīdu?

Nezinu, ko apskata vai neapskata kāda zinātne, bet, piemēram, mans suns spēj priecāties (lieki teikt, ka daudz intensīvāk un patiesāk, nekā cilvēks! Atliek tikai kādam no ģimenes pārrasties vakarā mājās, un suns ir pārlaimīgs), skumt, sajust sāpes, būt greizsirdīgs, pilnīgi noteikti viņam piemīt empātijas spējas, viņš spēj saprast krietni daudz vārdu (neesmu skaitījis, bet noteikti kādi 30 kā minimums - un tas nav nekādas dresūras dēļ), spēj sajust kaunu un tā tālāk un tā joprojām. Nerunājot pat to, ka šāda dzīvnieka pasaules uztvere (oža, dzirde, dažādas maņas, emociju jušana utt) krietni pārspēj cilvēku pasaules uztveri. Dzīvnieki ir dažādi, dažādas attīstības līmeņa, bet pēc daža laba teorijas taču sanāk, ka arī šāds dzīvnieks ir pielīdzināms odam un ērcei...

Spēju saprast gan dzīvnieku aizstāvjus, gan vienaldzīgos (galu galā, tas taču ir tikai pašsaprotami, ka katram savs "es" ir vissvarīgākais. Un kas gan ir kaut kāda sīka vienība, kas nav pat cilvēks.). Bet kāda gan var būt motivācija agresīvi uzbrukt, apsaukāt, izmantot klasiskas demagoģijas metodes pret tiem, kas atļaujas kādam dzīvniekam palīdzēt vai, vismaz, lieki nedarīt pāri!? Man tas tiešām nav saprotams. 

Nedari pāri nevienam, ja nav vitālas nepieciešamības to darīt - vai tas nav tikai normāli un pašsaprotami? Kāpēc tas dažiem sagādā briesmīgu stresu, ja kāds dzīvnieks nav lieki un nevajadzīgi paspīdzināts? Noprotams, ka daži, ar sevišķu viedumu apveltītie, šeit saskata pat uzbrukumu vērtību sistēmai kā tādai. Nekā citādi, kā par tīrāko tumsonību to nosaukt nevar. Par savām vērtību sistēmām jūs varat plēsties savā - cilvēku starpā kaut 24 stundas dienā septiņreiz nedēļā,  un saukt viens otru par "liberastiem" (pat šāds apzīmējums šur tur parādījās. Tātad to, kas agrāk skaitījās laba audzināšana, spēja just līdzi, lieki nedarīt pāri, mūsdienās dažu "asprāšu" prātos jau ir pārtapis par "liberastiju"?), bet kāds gan ar to sakars tai REĀLAJAI dzīvajai būtnei, kas spēj just REĀLAS sāpes?

Viszemiskāk ir darīt pāri visvājākajam. Cilvēki paši vairāk vai mazāk var izvēlēties savu rīcību, cilvēkus aizsargā likums, cilvēki var apmeklēt ārstu pie visniecīgākās kaites. Dzīvniekiem tādu iespēju nav. Viņa vienīgā cerība ir cilvēka veselais saprāts. Dažiem tā acīmredzot pamatīgi trūkst.

Novērtē šo rakstu:

571
82