Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Medijos publicētas vairākas ziņas ar skaļiem virsrakstiem „Atsakoties no nomas automašīnām, valsts gadā varētu ietaupīt miljonu“ http://ej.uz/skaties-lv; „Saeimas komisija: Daļa no valsts institūcijām varētu atteikties no savu autoparku veidošanas“ http://ej.uz/diena-lv; „Deputātu ziņojums: Valsts iestādes ietaupītu miljonu gadā, ja automašīnu nomu aizstātu ar to iegādi“ http://ej.uz/financenet-lv un citi.

Visās šajās un līdzīgajās publikācijās ir viennozīmīgs ziņojums – valsts pārvaldes institūcijām jāizmanto Saeimas autobāzes autoparks. Vai tas patiešām ir lētāk?

Visiem zināms, ka tirgus ekonomikā viens no faktoriem, kas ļauj strādāt efektīvi, ir konkurence. Jautājums, vai, lobējot vienu konkrētu pakalpojuma sniedzēju – šajā gadījumā Saeimas autobāzi, ir iespēja saglabāt konkurētspējīgu cenu? Visticamāk, ka ne. Un to jau apliecina medijos pieejamā informācija - 2017. gada sākumā Saeimas autobāzē bija reģistrētas 73 automašīnas un tika nodarbināti 126 cilvēki, tostarp 77 autovadītāji. 2016. gada Saeimas autobāzes budžetu veidoja 2,2 miljoni eiro, iekļaujot darbaspēka izmaksas.

Jautājums, kuram ir izdevīgi lobēt institūciju, kas nestrādā pēc tirgus principiem? Vai kāds no privātā kapitāla uzņēmumiem varētu atļauties turēt štatā 4 apkopējus, kuru atalgojums pārsniedz 1000 eiro mēnesī, divus ēdināšanas pakalpojumu speciālistus, medicīnas speciālistu, 8 dežurantus un citus, lai kopumā apkalpotu tikai 73 automašīnas (dati no http://www.saeima.lv/at_12/darbin/autobaze.pdf)?

Salīdzinājumam šeit jāmin, ka profesionālos autoparku vadības uzņēmumos un privātā kapitāla uzņēmumos līdzvērtīgu automašīnu parku pilnībā spēj apkalpot vien pāris cilvēku. Savukārt Saeimas autobāzē parka apkalpošanā strādā ap 40 darbiniekiem.

Tirgus ekonomikā visu nosaka piedāvājums un pieprasījums. Es aicinu uz atklātu konkursu, kur, pieņemot, ka Saeimas autobāze ir līdzvērtīgs tirgus dalībnieks, ir jāiesniedz savs finanšu piedāvājums un jāpierāda sava konkurētspēja. Mākslīgi uzturētā institūcija beidzot ir jāpielīdzina tirgū esošajiem spēlētājiem, nepiešķirot prioritātes, jo viens no uzdevumiem ir pēc iespējas efektīvāk uzturēt valsts pārvaldi, jo darām mēs to par visu Latvijas nodokļu maksātāju naudu.

Un vēl! Nejauksim bumbierus ar āboliem! Publisko izdevumu un revīzijas komisijas veiktajā analīzē secināts, ka vienas automašīnas noma sešu gadu laikā izmaksā dārgāk - 35 760 eiro, savukārt iegāde kopā ar uzturēšanas izdevumiem 27 942 eiro. Tikai kas ir iekļauts šajās izmaksās? Nomas konkursos parasti tiek pieprasīts visplašākais pakalpojumu klāsts – no apdrošināšanas bez paša riska, visa veida remontiem, apkopēm un beidzot ar aizvietošanas auto remontu gadījumos. Pērkot auto, daudz kas no iepriekš minētā netiek iekļauts un līdz ar to arī izmaksās netiek ieskaitīts. Turklāt automašīnas ilgtermiņa nomas periods parasti tiek izvēlēts 3 gadi, attiecīgi tiek salīdzināta noma 2 reizes pa trīs gadiem (t.i. vienmēr jauns auto) ar sešgadīgu auto.

Esmu pārliecināts, ka, izvērtējot abus variantus – auto iegādi un ilgtermiņa nomu pie vienādiem nosacījumiem, šis teorētiskais miljona ietaupījums pazudīs vai pārvērtīsies par zaudējumiem. Lai valsts pārvalde samazinātu autoparka izmaksas, tad, pirmkārt, brīvā konkurencē jāizvēlas ekonomiski auto, balstot aprēķinu uz TCO (total cost of ownership) jeb auto dzīves cikla izmaksu aprēķinu, otrkārt, jāizskauž nelietderīgas auto dīkstāves un nepamatotas prasības „ja nu kādreiz noder“.

Aicinu ievērot konkurences principu saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma nodrošināšanai. Pakalpojums ir jānodrošina par iespējami zemāko cenu neatkarīgi no tā, vai to dara valsts pārvaldes institūcija vai privātais uzņēmējs – šajā gadījumā Saeimas autobāze vai jebkurš no ilgtermiņa auto nomas pakalpojumu sniedzējiem. Jo par to maksājam mēs, Latvijas nodokļu maksātāji!

* Sixt vadītājs Baltijas valstīs

Novērtē šo rakstu:

97
5