Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Pirms mēneša, 10. aprīlī notikušas apjomīgas kratīšanas vairāk nekā desmit objektos, kas saistīti ar Ventspils tranzītuzņēmēju Oļegu Stepanovu, tostarp arī viņa mājās. Kratīšanas saskaņā ar Pietiek rīcībā esošo informāciju notikušas kriminālprocesa ietvaros par ievērojamu AS Latvijas Naftas tranzīts finanšu līdzekļu piesavināšanos, kas, iespējams, veikta ar Stepanova līdzdalību un viņa interesēs.

Stepanovs, pēdējā gada laikā vismaz publiskajā telpā norimstot Ventspils "tranzītbiznesa karam", aizvien retāk ticis saukāts par oligarhu un aizvien biežāk pieminēts saistībā ar viņa ģimenes aizvien pieaugošo ekskluzīvo Aston Martin automašīnu kolekciju.

Taču notikušās kratīšanas, ko veikuši kriminālpolicijas Ekonomiskās noziedzības apkarošanas pārvaldes ("Ekonomikas policijas") darbinieki, apliecina, ka "tranzītbiznesa karš", Ventspils būtiskāko tranzītbiznesa uzņēmumu īpašniekiem mēģinot pārdalīt pašus uzņēmumus un to finanšu līdzekļus, atkal ir atsācies.

Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, Stepanovs tiek turēts aizdomās, ka viņš pats vai kādas personas pēc viņa rīkojuma ir izņēmušas apjomīgus līdzekļus no resursiem, kas bijuši rezervēti Latvijas Naftas tranzīta dividenžu (LNT) izmaksai, un šie līdzekļi izmantot viņam sniegtu juridisko pakalpojumu apmaksai.

Kā zināms Pietiek, ar šādu informāciju Ģenerālprokuratūrā vērsies viens no redzamākajiem "tranzītbiznesa kara" pārstāvjiem - prokuratūras uzticības persona, Šveices advokāts Rūdolfs Meroni. Tieši pēc Ģenerālprokuratūras spiediena arī notikušas vērienīgās kratīšanas.

Paša Stepanova telefons ceturtdien bija izslēgts. Savukārt uzņēmēja ilggadējais preses pārstāvis Aleksandrs Niklass Pietiek pavēstīja, ka ir pārtraucis sadarbību ar Stepanovu un līdz ar to nekādus komentārus sniegt nevar.

Pietiek jau pirms gada informēja, ka ir izskanējušas aizdomas par mēģinājumu piesavināties šī Ventspils tranzītbiznesa uzņēmuma (kontrolē 37,98% a/s Ventspils nafta) brīvos naudas līdzekļus vairāku miljonu apmērā, piešķirot aizdevumu miljonāra Stepanova uzņēmumam Topmar. Šāda shēma jau 2012. gadā tikusi īstenota, tā apejot Aivara Lemberga lietā uzliktos arestus, kas notiesājoša sprieduma gadījumā dotu valstij tiesības uz vismaz daļu šo līdzekļu.

Stepanova vajadzība pēc LNT brīvo naudas līdzekļu pārdales Ventspils tranzītbiznesa aprindās tiek skaidrota gan ar vajadzību nodrošināt miljonāra dārgo dzīvesveidu, gan ar politiskajām ambīcijām, kuru realizēšanai Ventspils tranzītbiznesa spēlētāji tradicionāli izmantojuši uzņēmumu līdzekļus.

Toreiz tika lēsts, ka Lemberga interese attiecībā uz LNT un Ventbunkera naudu nav zudusi un tiek realizēta ar Stepanova palīdzību. Tāpat vairāki avoti Ventspils tranzītbiznesa aprindās bija vēstījuši, ka Lemberga dēls Anrijs Lembergs uzrunājis ar Olafu Berķi saistītus cilvēkus, piedāvājot sadalīt LNT piederošos līdzekļus – 29 miljonus ASV dolāru –, kas noguldīti Valartis bankā Lihtenšteinā.

LNT padomes sapulces priekšvakarā divi LNT vairākuma akcionāri – a/s Ventbunkers un SIA Ventrans Rīga, kas kopā kontrolē 62,49% no balsstiesīgā LNT pamatkapitāla, pērn bija nosūtījuši brīdinājumu gan padomes locekļiem, gan Ģenerālprokuratūrai, paužot aizdomas par iespējamām kriminālām darbībām, pārdalot LNT naudas līdzekļus tai skaitā dividenžu, aizņēmumu un citā formā. "Šāda līdzekļu piešķiršana Oļega [Stepanova] kompānijai Topmar būtu vērtējama kā krimināls noziegums," atklātā vēstulē iesaistītajām personām norādījis Ģenerālprokuratūras ieceltais Lemberga lietā arestētās mantas pārvaldnieks, Šveices advokāts Meroni.

Aizdomas toreiz bija ne tikai par LNT padomes iespējamiem pretlikumīgiem lēmumiem, bet pašas padomes un uzņēmuma vienīgā valdes locekļa, Stepanova audžudēla Aleksandra Kuļikova pilnvaru likumību. Pēc tam, kad pagājušā gada 18. februārī no LNT padomes locekļa amata atkāpās Sergejs Odincovs, visa LNT padome faktiski bija uzskatāma par neleģitīmu, jo saskaņā ar Komerclikuma 296. panta 9. daļas noteikumiem situācijā, kad atkāpies kāds no padomes locekļiem, ir jānotiek jaunām padomes vēlēšanām, kurās jāpārvēlē viss padomes sastāvs.

Pietiek jau pirms gada informēja, ka Ģenerālprokuratūra vērtē iesniegumus, kuros apšaubīts, cik tiesiski amatā apstiprināts LNT vienīgais valdes loceklis Kuļikovs. Viņš amatā bija iecelts, pamatojoties uz izrakstu no 2013. gada 18. janvāra LNT akcionāru sapulces, bet tās likumība apšaubīta, jo ne visi akcionāri tajā piedalījās un tā netika legāli sasaukta. A

"Ir jāuzsver, ka nav tāda protokola, kuru būtu parakstījuši LNT akcionāri un kurš apstiprinātu falsificēto izrakstu. Šo falsifikāciju veica Aleksejs Ovods un viņa asistente Tatjana Poškurlata. Nenoliedzami, tā ir krimināli sodāma dokumenta falsifikācija, un šī lieta šobrīd tiek izskatīta attiecīgajās instancēs. Līdz ar to es aicinu Jūs rīkoties saskaņā ar likumu un nopietni apsvērt, vai patiesi vēlaties būt dalībnieki šajā nekaunīgajā, krimināli sodāmajā mēģinājumā piesavināties LNT naudas līdzekļus,” bija teikts Meroni vēstulē.

Pērn tika lēsts, ka šādas darbības var kalpot par veidu, kā apiet Rīgas apgabaltiesas lēmumu par arestēto mantu Lemberga krimināllietā. Ja Ventspils mērs tiktu notiesāts saskaņā ar apsūdzībām koruptīvās darbībās un atrašanos interešu konfliktā, valstij būtu tiesības uz arestēto mantu, ja vien tā līdz notiesājošam spriedumam netiktu izsaimniekota. Tas attiecas arī uz LNT brīvo līdzekļu daļu, ko kontrolē tā 62,49% akciju īpašnieki a/s Ventbunkers un SIA Ventrans Rīga.

Arests Lemberga lietā uzlikts patiesā labuma guvēja tiesībām, nevis uzņēmumu kapitāldaļām vai akcijām, kas neapdraudēja par labu valstij arestēto mantu līdz brīdim, kamēr citi šo uzņēmumu akcionāri, tā dēvētie Lemberga opozicionāri, bija kara stāvoklī ar Ventspils mēru.

Novērtē šo rakstu:

0
0