Iesaki rakstu:

Valsts prezidents Raimonds Vējonis pēc savas traģikomiskās uzstāšanās Apvienoto Nāciju Ģenerālajā asamblejā it kā mēģinot uzlabot savas angļu valodas prasmes, taču šis apgalvojums rada šaubas, jo ne prezidents, ne viņa kanceleja nespēj paskaidrot – kādā veidā un cik bieži šī uzlabošana notiek (ja tiešām notiek).

Pietiek jau informējis, ka, pat saņemot oficiālu informācijas pieprasījumu par traģikomisko runu, ar kuru Vējonis 20. septembrī uzstājās ANO Ģenerālās asamblejas 72. sesijas debatēs Ņujorkā, Vējoņa kancelejas vadība mēģināja izvairīties sniegt jebkādu informāciju par šīs runas tapšanu un paša prezidenta līdzdalību (vai tās neesamību) šajā procesā.

„Piedaloties ANO Ģenerālās asamblejas 72.sesijā, Valsts prezidents savus pienākumus pildīja pēc labākās apziņas. Valsts prezidenta angļu valoda nav perfekta, tāpēc viņš pastāvīgi turpina pilnveidot savas angļu valodas zināšanas. Neviens cilvēks nav pasargāts no pārteikšanās gan ikdienišķās sarunās, gan pildot amata pienākumus, uzstājoties lielas auditorijas priekšā, laika zonas maiņas vai citu apstākļu ietekmē,” – šāds bija Vējoņa kancelejas oficiālais skaidrojums.

Pēc šī lakoniskā skaidrojuma saņemšanas Vējoņa kancelejai tika nosūtīts informācijas pieprasījums, aicinot sniegt informāciju, kādā tieši veidā augstā amatpersona turpina pilnveidot savas angļu valodas zināšanas, cik regulāri notiek šī pilnveidošana un kāds laika apjoms tai tiek veltīts vidēji dienā, vidēji nedēļā?

Taču izrādījās, ka ne uz vienu no šiem jautājumiem ne pats Vējonis, ne viņa kancelejas vadība nespēj atbildēt. „Atbildot uz Jūsu 2017.gada 8.novembra iesniegumu, informējam, ka Valsts prezidents pilnveido savas angļu valodas zināšanas atbilstoši Valsts prezidenta dienas kārtības iespējām,” – tas ir viss, ko oficiālā vēstulē varēja atbildēt kancelejas vadītājs, bijušais Latvijas pasta priekšnieks Arnis Salnājs.

Kā jau ziņots, ANO Ģenerālās asamblejas 72. sesijā Vējonis ar uzrunu uzstājās 20. septembra pēcpusdienas sesijā, un bija acīmredzams, ka Latvijas valsts galva uz papīra priekšā uzrakstītās runas tekstu redz pirmoreiz un nav pat mēģinājis patrenēties to nolasīt. Rezultātā Latvijas Valsts prezidents izmisīgi mēģināja izburtot vairākus viņam acīmredzami nezināmus un nesaprotamus vārdus.

Pietiek jau informēja par faktu noskaidrošanas rezultātā radušos secinājumu: ne tikai Valsts prezidenta Vējoņa kanceleja, kurai šogad par trešo daļu palielināts algu fonds, bet arī pats valsts galva ir totāli nolaidīgi izturējušies pret prezidenta plānoto uzrunu ANO Ģenerālās asamblejas sesijas debatēs. Izrādījās, ka jau trīs nedēļas pirms šī pasākuma Ārlietu ministrija kancelejai bija nosūtījusi runas projektu, taču ne Vējonis, ne viņa izcili labi apmaksātie padomnieki līdz pēdējam mirklim par to nebija likušies ne zinis.

Tikmēr Vējoņa kanceleja palika pie sava – ar runu un arī tās apstrādātāju godaprātu viss esot bijis labākajā kārtībā: „Visas amatpersonas, kas piedalījās konkrētās runas rakstīšanā, gan labi pārzina angļu valodu, gan arī iepriekš ir piedalījušās runu rakstīšanā. Ja Jums nav saprotams kāds no Valsts prezidenta uzrunā ANO Ģenerālās asamblejas 72.sesijā lietotajiem terminiem angļu valodā, piemēram, “people on the ground”, aicinām Kancelejas mājaslapā internētā iepazīties ar minētās uzrunas tekstu latviešu valodā vai izmantot kādu no pieejamām angļu valodas terminus skaidrojošām vārdnīcām. Gan Jūsu minētais, gan arī citi runā lietotie formulējumi tiek izmantoti dažādu valstu un institūciju amatpersonu uzrunās, tostarp arī to amatpersonu komunikācijā, kuru dzimtā valoda ir angļu valoda.”