Iesaki rakstu:

Lai gan Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir publiski apgalvojis, ka tikai gadījumos, kad Latvijas iedzīvotājs ar bankas pārskaitījumu savam tuviniekam gada laikā pārskaita vairāk nekā 1425 eiro, saņemtā nauda ir jādeklarē, realitāte ir cita: kāds Pietiek lasītājs ir iesūtījis viņa saņemtu VID „aicinājumu” sniegt paskaidrojumus par kopā 850 latiem (nedaudz vairāk nekā 1200 eiro), ko viņš pirms vairāk nekā četriem gadiem pārskaitījis pats savai meitai.

VID oficiāli ir paziņojis – tikai gadījumos, ja kāds Latvijas Republikas iedzīvotājs ar bankas pārskaitījumu saņem vairāk nekā 1425 eiro gadā no kādas personas, kas nav viņa tuvs radinieks, viņam ir jādeklarē saņemtā nauda un jāsamaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis 23% apmērā no tās summas, kas pārsniedz šos 1425 eiro.

Taču realitāte ir cita – Pietiek saņemtajā VID „uzaicinājumā ierasties Valsts ieņēmumu dienestā” norādīts, ka VID vēlas saņemt „paskaidrojumus” un „darījumus apliecinošus dokumentus” par 250, 500 un 100 latiem (kopā tātad 850 latiem jeb nedaudz virs 1200 eiro), ko Pietiek lasītājs 2012. gadā ir pārskaitījis pats savai meitai.

Šis ir jau kārtējais gadījums, kad VID publiskie paziņojumi nesaskan ar realitāti. Pietiek jau ir aprakstījis VID pieprasījumu, kurā dienests kādai sievietei pieprasa atskaitīties pat par 15 latiem, kurus viņa pirms vairāk nekā trim gadiem pārskaitījusi savai māsai.

VID bija pieprasījis sievietei paskaidrojumus par 15-53 latus lielām summām, kuras viņa pati savai māsai pārskaitījusi pirms trim un pat četriem gadiem. Kopumā VID pieprasījis paskaidrojumus par māsai veiktiem četriem pārskaitījumiem 2012. un 2013. gadā, kuru kopsumma ir 160 latu.

VID jaunākais skaidrojums ir – „fiziskai personai saņemtie naudas līdzekļi no radiniekiem līdz radniecības trešajai pakāpei vai no laulātā neveido ar nodokli apliekamu ienākumu”, taču tas nenozīmējot, ka VID šādi naudas līdzekļi neinteresē un iestāde nevar pieprasīt atskaitīties arī par trīs un vairāk gadus seniem niecīgiem naudas pārskaitījumiem.

Šāda VID interese esot saistīta ar „konkrētu nodokļu kontroles pasākumu ietvariem”, lai „noskaidrotu, vai nodokļu maksātāja izdevumi nepārsniedz ieņēmumus”. Šajā situācijā neesot pamatotas bažas, ka kādu konkrēto summu varētu aplikt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Tiesa, VID saistībā ar Pietiek aprakstīto gadījumu nesniedz nekādu skaidrojumu par to, kādi tieši „nodokļu kontroles pasākumi” ir attiecināmi uz dažu desmitu eiro lielu summu oficiāliem pārskaitījumiem.