Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Nevalstiskā organizācija Impact 2040 vērsusies pie Valsts prezidenta, Saeimas deputātiem un Ministru kabineta ar ierosinājumiem grozījumiem noteikumos, kas regulē aptieku izvietojumu saistībā ar pēdējā laikā aktualizēto medikamentu pieejamības un to dārdzību Latvijā.

Jau 2018.gadā IMPACT 2040 (nevalstiska organizācija, kuras darbības prioritātes ir sinerģijas radīšana starp labas pārvaldības principu ieviešanu un patērētāju tiesībām Baltijas valstīs) informēja Konkurences padomi, Veselības ministriju, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju un Zāļu valsts aģentūru par saņemtajām sūdzībām no slimnīcu pacientiem, ka slimnīcu teritorijās un ap tām dominē viens aptieku tīkls, kurš piedāvā dārgākas zāles, kuras pilsētā ir iespējams nopirkt lētāk.

Uz šo sūdzību pamata IMPACT 2040 veica pacientu organizāciju aptauju, lai noskaidrotu no pirmavota situāciju ar zāļu pieejamību visos Latvijas reģionos. Saņemtās atbildes liecināja, ka situācija Latvijā ar zāļu pieejamību ir vēl sliktāka, kā sākotnēji varēja iedomāties.

Uz saņemtās informācijas pamata 2018.gadā IMPACT 2040 uz esošo problēmu vērsa uzmanību iepriekšminētās institūcijas un masu informācijas līdzekļus. Saskaņā ar Valsts zāļu aģentūras 07.08.2018 atbildes vēstuli Nr. 1-27/1474 esošo situāciju ar zāļu nepietiekamo pieejamību visiem Latvijas iedzīvotājiem skaidro ar spēkā esošo Ministru kabineta regulējumu attiecībā uz aptieku izvietošanas kritērijiem, kuri pēc būtības nav mainīti kopš 2002. gada, kā arī ar ekonomisko neizdevīgumu nodrošināt aptieku darbību mazapdzīvotās Latvijas vietās.

Uz steidzamību pieņemt mērus un nākt klajā ar risinājumu norāda vairāki apstākļi, kuri notika 2019.gadā: Āgenskalna iedzīvotāju aktualizētā problēma par vienas aptiekas dominējošo stāvokli mikrorajonā, Konkurences padomes publiskotais ziņojums par augstajām medikamentu cenām Latvijā, Ekonomikas ministrijas darba grupas publiskotais ziņojums par medikamentu pieejamību, kā arī 2019. gada 20. decembra Augstākās tiesas lēmums, kas vērsa Ministru kabineta uzmanību uz nepilnībām regulējumā par aptieku izvietojumu un norādīja, ka 500m ierobežojums nekalpo tā sākotnējam mērķim (veicināt medikamentu pieejamību), bet gan palielina viena tirgus dalībnieka ietekmi.

Valsts ir pierādījusi, ka spēj atsevišķos gadījumos ļoti operatīvi rīkoties. Šoreiz runa nav pat par ostu darbību, bet gan par cilvēku veselību. Katra diena, kad cilvēks nevar nopirkt nepieciešamās zāles, šim cilvēkam var būt liktenīga. Valsts likumdošanā noteiktais 500 metru ierobežojums starp aptiekām nav sīkums – tā vienīgais mērķis ir ierobežot aptieku skaitu/ konkurenci un līdz ar to šīs tiesību normas izpausme visā Latvijas teritorijā ir uzturēt augstas zāļu cenas, bez pienākuma nodrošināt zāļu pieejamību Latvijas mazapdzīvotās vietās.

Tātad tā nekalpo cilvēka vajadzībām – tā veselības nodrošināšanai. Šī ierobežojuma izraisītās problēmas aktualizējušas arī Konkurences padome un Latvijas Augstākā tiesa. Līdz ar to, atliek paļauties uz valdības objektivitāti un profesionalitāti rīkoties ātri un konstruktīvi sabiedrības veselības labā, un tādēļ ceru, ka tuvākajā laikā šī neatbilstošā prasība no Latvijas likumdošanas tiks svītrota.

Ņemot vērā augstāk minētos apstākļus, organizācija IMPACT 2040 iesniegusi Valsts prezidentam, Saeimai un Ministru kabinetam lūgumu steidzamības kārtā izdarīt grozījumus  Ministru kabineta noteikumos Nr.610[1] un atcelt punktā Nr. 6. minēto 500m ģeogrāfisko ierobežojumu (visiem aptieku tipiem) un izteikt to šādā redakcijā:

“6. Ir atļauta vispārēja tipa aptiekas (izņemot šo noteikumu 14.punktā minēto aptieku) pārvietošana, pamatojoties uz esošo speciālo atļauju (licenci), vienas apdzīvotās vietas robežās.”

ESOŠĀS SITUĀCIJAS APSKATS UN IEROSINĀJUMU PAMATOJUMS:

Esošā situācija norāda uz trīspusēju problēmu – no vienas puses, atsevišķu aptieku tīklu iesaistīšanos/ dalību nepamatoti dārgu medikamentu piedāvājuma nodrošināšanu pacientiem Latvijā. No otras puses, zāļu apgrūtinātu pieejamību Latvijas teritorijā, īpaši Latvijas mazapdzīvotās vietās. No trešās puses, valsts lomu tādas sistēmas izveidošanā, kas ir radījusi šiem aptieku tīkliem likumiskus apstākļus, lai varētu izmantot dominējošo stāvokli neadekvātas peļņas gūšanai uz cilvēku ciešanu rēķina.

Tāpat jānorāda, ka iepriekšminētajos 2019.gada valsts institūciju ziņojumos ietvertie ierosinājumi situācijas uzlabošanai nav tieši vērsti uz medikamentu gala cenas samazināšanu un medikamentu pieejamību mazapdzīvotās vietās, bet gan tie vairāk liecina par biznesa vides uzlabošanu tieši medikamentu ražotājiem un izplatītājiem.

Tādēļ 2019. gadā IMPACT 2040 veica aptauju Eiropas valstu vidū saistībā ar aptieku izvietojuma regulēšanu šo valstu nacionālajos tiesību aktos, lai saprastu, kā medikamentu pieejamība pacientiem tiek nodrošināta cituviet Eiropā. Uz šo brīdi esam saņēmuši atbildes no:

- Zviedrijas aptieku asociācijas. “Zviedrijā nav ģeogrāfisku vai teritoriālu ierobežojumu aptieku darbībai. Uzņēmējdarbības brīvība ir radījusi daudzas jaunas aptiekas, kas ir palielinājušas aptieku pakalpojumu pieejamību visā valstī. Dažreiz tas ir radījis pārmērīgu koncentrāciju un dažas aptiekas ir nācies slēgt. Tā nav bijusi problēma, jo klienti galu galā paši izvēlas, kurā aptiekā viņi vēlas iepirkties. Kad aptiekām ir iespēja konkurēt savā starpā, tad likumsakarīgi tirgū spēs palikt tikai tās aptiekas, kas visvairāk atbilst klientu vajadzībām. Konkurence starp aptiekām ir arī pazeminājusi bezrecepšu zāļu cenas un kopumā paaugstinājusi zāļu pieejamību,” situāciju Zviedrijā komentē Johan Waller, Zviedrijas aptieku asociācijas vadītājs.

Turklāt, lai nodrošinātu maz apdzīvotu apvidu pacientus ar zālēm, Zviedrijā ir atļauts tirgot zāles mazumtirdzniecības uzņēmumos tādos kā benzīntanki, vietējie pārtikas preču veikali u.c., ja tie ir saņēmuši atļauju tirgot medikamentus un ārsts ir norādījis šos uzņēmumu kā zāļu saņemšanas vietu. Šadas medikamentu tirdzniecības vietas ir atļautas, ja tuvāk kā 5 km rādiusā nav pieejamas aptiekas. Saskaņā ar Zviedrijas izpratni par zāļu pieejamības nodrošināšannu 5 km ir maksimālais attālums, lai slims cilvēks varētu saņemt sev nepieciešamos medikamentus.

- Igaunijas Augstākā tiesa 09.12.2013 nosprieda (spriedums No. 3-4-1-2-13), ka aptieku teritoriālie ierobežojumi likumdošanā (kurus Igaunijā virzīja galvenokārt lieltirgotavu interesēs) ir antikonstitucionāli, jo pirmkārt šādas likuma normas ierobežo konstitūcijā noteiktās cilvēktiesības uz veselības aizsardzību un tādēļ aptieku biznesa uzņēmējdarbības ierobežojumi nav proporcionāli ar sasniedzamo mērķi (zāļu pieejamību), kā rezultātā šie ierobežojumi tika atcelti[2] Igaunijas Augstākā tiesa savu secinājumu balstīja uz šādu apsvērumu - Saskaņā ar ES dibināšanas līgumu, jebkuram preču vai pakalpojuma ierobežojumam, ko dalībvalstis nosaka ar nacionālo tiesību aktu, ir jāatbilst šādiem kritērijiem: tam ir jābūt likumiskam, pilnīgi nepieciešamam konkrētā mērķa sasniegšanai (nodrošināt pacientiem vislētākās zāles konkrētās slimības ārstēšanai vispieejamākajā (tuvāk sasniedzamā) veidā), mērķi nevar sasniegt ar citām (konkurenci) mazāk ierobežojošām metodēm un ierobežojumiem jābūt proporcionāliem.

- Lietuvas Republikas Veselības ministrija. “Mēs informējam, ka Lietuvā aptieku darbībai nav ģeogrāfisku/ teritoriālu vai līdzīgu ierobežojumu.”

- Slovēnija. Slovēnijā medikamentu pieejamība tiek regulēta trijos līmeņos. Ģeogrāfiskie un teritoriālie ierobežojumi ir tikai tādā gadījumā, ja attiecīgā teritorijā ir nodrošināta primārā zāļu pieejamība.

- Norvēģijas Karaliskā Veselības un aprūpes ministrija. Norvēģijā aptieku licences izsniedz konkrētā pašvaldība, nosakot to ģeogrāfisko pacientu apkalpošanas zonu. Nav nekādu noteikumu, kuri noteiktu maksimālo aptieku skaitu konkrētajā ģeogrāfiskajā teritorijā. Taču licences pieprasītājam ir jāpierāda, ka šāda aptieka konkrētajā vietā ir nepieciešama.

- Maltas Sabiedrības veselības aprūpes likumdošanas departaments. Ņemot vērā, ka Malta ir blīvi apdzīvota un pilsētas/ ciema robežas praktiski saplūst ar kaimiņos esošo ciematu/ pilsētu, katrā pilsētā vai ciematā nedrīkst būt mazāk kā divām aptiekām, kurām jāatrodas ne tuvāk kā 300 metri vienai no otras. Ja iedzīvotāju skaits pilsētā pārsniedz 2500 iedzīvotāju, tad katru nākamo licenzi izsniedz ņemot vērā šo skaitli (viena aptieka uz 2500 iedzīvotājiem).

- Somijas Veselības un aprūpes ministrija. Somijā medikamentu tirdzniecība tiek sadalīta divos likumdošanas blokos: medikamenti, kuri tiek tirgoti slimnīcās un medikamenti, kuri tiek tirgoti ārpus slimnīcām. Priekš IMPACT 2040 sniegtā informācija saistīta ar noteikumiem ārpusslimnīcas medikamentu tirdzniecībai. Ņemot vērā, ka Somijā ir vairāk nekā 300 pašvaldību (ar krasi atšķirīgu lielumu un iedzīvotāju skaita ziņā), no kurām 100 ir pilsētas, ir izveidota duāla aptieku sistēma. Somijā katrai aptiekai Somijas zāļu aģentūra izdod licenci, kurā nosaka tās darbības zonu/ teritoriju. Vienā un tajā pašā vietā var būt viena vai vairākas aptiekas atkarībā no pieprasījuma. Katram, kam ir izsniegta licence var būt līdz 3 apakšuzņēmumi un, ja nepieiešams, medikamentu izsniegšanas punkti. Īpaša uzmanība šīs sistēmas ietvaros ir nodrošināt zāļu pieejamību (zemākās cenas un sasniedzamību) maz apdzīvotās vietās.

- Bulgārijas Veselības ministrija. Bulgārijas tiesību akti nosaka, ka viens aptieku tīkls (company (ENG)) nedrīkst atvērt vairāk nekā 4 aptiekas. Bulgārijā pašreiz nav ģeogrāfisku/ teritoriālu ierobežojumu.

Ņemot vērā augstāk aprakstīto, Veselības ministrijai un Ministru kabinetam, mūsuprāt, nav iemesla ignorēt citu Eiropas valstu pieredzi un faktus, uz kuriem norādījusi gan Konkurences padome, gan Augstākā tiesa, gan arī Latvijas sabiedrība, kas vērsusies institūcijās ar savām sūdzībām par nesamērīgi augstajām zāļu cenām un grūtībām zāļu sasniedzamībā, tai skaitā Latvijas mazapdzīvotās teritorijās. Īpaši lūgums, veidojot jauno tiesisko regulējumu zāļu tirdzniecībai Latvijas pacientiem, pievērst uzmanību arī Latvijas Augstākās tiesas senāta secinājumiem:

“Senāts secināja, ka tiesiskais regulējums, kura mērķis ir veicināt racionālu aptieku izvietojumu un nodrošināt pieejamu un kvalitatīvu farmaceitisko aprūpi, paredz, ka to aptieku, kuras īsteno speciālu darbības veidu – zāļu izgatavošana aptiekā, apkārtnē (500 metru rādiusā) nevar tikt atvērtas citas aptiekas. Tādā veidā likumdevējs ir centies veicināt aptiekas izvēlēties šo darbības veidu, lai iedzīvotājiem būtu pieejams arī šāds aptieku pakalpojums. Tomēr praksē šīs likumdevēja piešķirtās priekšrocības aptiekām, kas sniedz zāļu izgatavošanas pakalpojumus, faktiski mēdz izmantot ar citu mērķi, proti, lai paplašinātu konkrētu farmācijas tirgus dalībnieku ietekmi konkrētā teritorijā. Tādējādi, izmantojot iespējas variēt ar speciālās darbības nosacījumiem (atsakoties no speciālās darbības vienā aptiekā, uzreiz atverot konkrētajā teritorijā citu aptieku un pēc tam atkal piesakoties uz speciālās darbības veidu), likumdevēja paredzētie aptieku izvietošanas ierobežojumi praksē tiek izmantoti komercsabiedrību individuālu interešu īstenošanai, nevis sabiedrības interešu nodrošināšanai. Ievērojot minēto, Senāts vērsa Ministru kabineta uzmanību uz nepilnībām tiesiskajā regulējumā un aicināja apsvērt nepieciešamību veikt attiecīgus grozījumus.”


[1] https://likumi.lv/doc.php?id=234279

Novērtē šo rakstu:

13
6