Menu
Pilnā versija

Pievienot komentāru

Lapas:    1   



Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo

Politisks jautājums (varas)

18.01.2020. 15:11

»

Politisks jautājums (varas)

Papildinājums 3...


Gēns nevis ģēns. Un vēl dažas neuzmanības kļūdas. Atvainojos. Ceru, ka saprotami uzrakstīts.

Atbildēt

Politisks jautājums (varas)

18.01.2020. 13:27

Papildinājums 3

1. Aptieku pārdošanas-pirkšanas cenu apstiprināšana, kuram farmaceitam pārdod, ar kuriem apdzīvotiem rajoniem sākt, tas nav vienas ministrijas jautājums (lasīt vienas partijas jautājums).
Priekšlikums izveidot komisiju no trim četrām ministrijām (partijām) aptieku reformu jautājumā:
1) Veselības ministrija (Farmācijas departaments, ZVA,
2) Finanšu ministrija (Latvijas Banka - kredīti, VID - nodokļu atlaides pirmajos 3-5 gados)
3) VARAM (reģionu attīstības ministrija, pašvaldība-farmaceitu izvērtēšana)
4) Labklājības ministrija?

2. Tātad, ar kurām apdzīvotām vietām sākt, nosaka valsts (vairākas ministrijas (partijas)). Lai mācās strādāt kopā! Protams, jāsāk ar izdevīgākām. Ar mazāko apgrozījumu, perifērijā atstājot uz vēlāku laiku, lai tie, kas uzkrājuši "tauciņus" vēl pasaimnieko.

3. Farmaceitu izvēlei jābūt kādiem prioritātes kritēriem (pieredze (+), ekonomiskā izglītība, kursi (+), ģimene (+), bērni (+). Ja filtrējot paliek pāri-piesakās uz konkrēto apdzīvoto vietu vairāk vienādu prioritāšu līmenī, farmaceiti izvēlas izlozes veidā.

4. Zāļu cenas arī turpmāk jāregulē valstij. Bet patiešām jāregulē valstij, bet nevis ļaut lieltirgotavām DESMIT gadus ar atlaidēm regulēt zāļu uzcenojumus un tātad to cenas. Ar zāļu uzcenojumiem aptiekām, it sevišķi ja reforma aiziet, jābūt uzmanīgam. Savukārt, lieltirgotavu uzcenojumus zālēm ir jāmazina, pie tam mehānismam ir jābūt tādam, lai lieltirgotavas to nevarētu ietekmēt. Kad bankas deva 3% depozītam, peļņas norma varēja būt 10%. Ja pašlaik bankas domā par negatīvo procentu, ieguldītājam pat jāpiemaksā par savas naudas turēšanu bankā, tad komercuzņēmumiem pietiek ar 5% peļņas. Rezerves uzkrātas, paralēlais imports/eksports atļauts.
Bet ja gribas lielāku peļņu?
Kur naudu likt par aptiekām, ja izmeklēšana negūst pierādījumus par nelikumīgām darbībām apstiprinot zāļu uzcenojuma mehānismu 2005./2006. gadā un nelikumīgo lobismu, piemēram, politiķu uzpirkšanu, 2011.gadā, kad tika skatīts likums vai aptiekām jāpieder farmaceitiem, jo savulaik ap 2000.gadu tika pieņemts likums uz 10 gadiem, ka aptiekas var pirkt komersanti? Skaidrs, ja pierāda, tad ir aptieku konfiskācija. Bet, ja nepierāda, kur likt simtiem miljonu euro?
1) ķīnieši jau rāda piemēru - ģēnu sekvencēšanas iekārtas. Domājams, šos "komersantus" nav jāmāca un cilvēki attiecīgi jau strādā tai uzņēmumā;
2) 5G un ar to saistītās iespējas;
3) hibrīd un pilnībā ar elektrību darbināmoe auto. Tas tikai pastiprināsies. Elektrības uzpildes stacijas; akumulatoru utilizācija; jaunu veida akumulatoru ražošana.
4) big data - datu analīze;
5) datu uzglabāšanas serveri;
6) modificēto dzīvnieku audzēšna priekš orgānu pārstādīšanas. Šķiet, šeit ir izrāviens.
7) autonomi vadītie auto
(naksts redzamības un video uztvērēji, ceļu marķējumi, attiecīgā programmatūra)

Vispār trīs lietas ir tuvākās nākotnes 5 gadi vai tālākās nākotnes 10-20 redzes lokā:
- ģēnu modificējošas zāles un ar to saistītās lietas, pirmās zāles tiek jau tirgotas, modificētie cilvēki. Kā zināms Ķīnā jau tas veikts. Vai tas bija neveiksmīgi vai daļēji veiksmīgi, vai ļoti veiksmīgi - to varētu slēpt no konkurentiem. Bet ir tāds princips. Visu, ko var izgudrot, izgudros. Neatkarīgi no aizliegumiem vai aizspriedumiem.
- elektrība, ko iegūst kodolsintēzes veidā (2035 - eksperimentālā iekārta, 2040 - pirmai prototips komerciekārtai)
- mākslīgais intelekts - te var būt gan pakāpeniski sasniegumi, kas pašlaik notiek daudzās nozarēs, gan izrāviens tuvāko 20-30 gadu laikā.

Taču neviens vairs nav naivs. Jāskatās darboņiem uz pirkstiem. Darboņi meklēs vieglākus ceļus un mēģinās piesūkties valsts vai pašvaldības resursiem.

5. Par izmeklēšanu.
Izmeklēšana neveiksies, ja nebūs informācijas no "lobisma" 2011.gadā iekšienes. Ir tāds "Trauksmes celšanas likums". Vajag to papildināt ar pantu, ka trauksmes cēlējs saņem 10% no vainīgā samaksātā soda valstij, bet maksimāli 1mln euro. Savukārt sods vainīgai firmai("uzņēmējiem") var būt gan 10% no pagājušā gada apgrozījuma, gan 10% no mantas konfiskācijas. Lemj tiesa. Savukārt ja trauksmes cēlējs, piemēram Veselības ministrijas esošais vai bijušais ierēdnis arī pats ir piedalījies un ir vainīgs, saņēmis vai turpina saņemt atlīdzību, bet ziņoja, cēla trauksmi, tad tas tiek atbrīvots no atbildības par pārkāpumu. Saņemtais prettiesiskais labums ir jāsalīdzina ar to, kas ir jāsaņem (10% no apgrozījuma vai mantas konfiskācijas) un starpība ir jānomaksā vai nu valstij vai trauksmes cēlējam (reizē iesaistītam).
https://likumi.lv/ta/id/302465-trauksmes-celsanas-likums
Ukrainā atlīdzības izmaksa trauksmes cēlējam darbojas.
Vācija pēc kara savu valsti cēla šādā veidā. Kā kāds mēģina valsti uzmest, tā ziņojums tiesībsargājušās institūcijās. Bordāns, tieslietu ministrs atkal neko nedara. Guļ uz lauriem. Laikam miegā par ostām sapņo. ;)
Tas lai paliktu atmiņā. Un kaut ko darītu procentu izmaksu jomā trauksmes cēlējiem. Bez tā izmeklēšana būs neveiksmīga. Protams, kriminālprocess, bet nevis parlamentārās izmeklēšanas komisija.

Bet iebildumu raksti būs, cik uziet. Jābrīnās, ka tik maz.

Atbildēt

jaja

18.01.2020. 11:57

»

Brīvais tirgus

Jā, brīvais tirgus un sīva konkurence samazina cenas. Nav nozīmes, vai tās ir mobilo sakaru, vai zāļu cenas


zaļāka,medikamenti lētāki un pieejamāki. Brīvais tirgus visu noregulēšot... Jau vēsturiski vislielākās nelietības tiek pastrādātas ar skaistiem saukļiem un lozungiem . Un nekad nebūs tā,ka naudas maisam veselības aprūpe rūpēs vairāk, nekā peļņa . Un vairāk, nekā nozares faņātiķim un profesionālim.Ir jomas kuras brīvajā tirgu laist ir noziedzība pret saviem iedzīvotājiem. Un tas pie mums ir izdarīts .... un tak vēl nav miera - kādam gribas vairāk!

Atbildēt

Politisks jautājums (varas)

17.01.2020. 23:06

»

Politisks jautājums (varas)

Papildinājums1...


Papildinājums2

Jāizvirza noteikti kritēriji kā aptiekas tiek pārpirktas:
1. Kā likums ir spēkā viena mēneša laikā aptieku tīklam jānoslēdz ar Veselības ministriju vienošanos par aptieku skaitu katrā gadā un kuras konkrēti aptiekas tiek pārdotas.
2. Jāpielieto ģeogrāfiskais princips, lai aptieku tīkli nevarētu mēģināt pretdarboties ar samazinātām cenām pret individuālām aptiekām. Piemēram, konkrēta apdzīvota vieta un visas aptiekas no dažādiem tīkliem tiek pārdotas individuāliem farmaceitiem.
3. Farmaceitus, kas uzņemas pirkt aptiekas (kredītā), jāatbrīvo no atbildības par neveiksmīgu biznesu, ja mēģināja godprātīgi saimniekot. Zaudē tikai aptieku, kuru pārņem nākošais farmaceits, laikam jau ar saistībām ...
4. Par aptiekas cenu vienojas Aptieku tīkls, pircējs, Veselības ministrija apstiprina.
5. Par konkrētu aptieku tiek sniegti visi statistikas dati no VM un aptieku tīkla potenciālam pircējam: apgrozījums pēdējos 5 gados, nomenklatūra, katras zāles pārdošanas apjomi, cenas...

Atbildēt

Juris

17.01.2020. 10:24

Jo vairak aptieku, ar dažàdiem īpaśniekiem, jo zemakas cenas un augstāks servisa līmenis. Motivacija jaunieśiem apgut farmacijas zinàtnes un ari atvert savu biznesu.

Patreiz nozare ir korumpèta ar izkropļotu uzņēmējdarbības vidi, un neatbilst labas gribas pàrvaldībai.

Atbildēt

Politisks jautājums (varas)

15.01.2020. 16:48

»

Politisks jautājums

Un aptiekām jāpieder farmaceitiem...


Papildinājums1

1. Nav ko konkrētu gadu gaidīt. Kā lēmums pieņemts, likums un normatīvie akti apstiprināti, tad arī sākam. Panākam Igauniju. Ja var 5 gadu vietā, realizēt trijos gados, tad uz priekšu! Kaut vai vienā gadā!. Tas pamatā no farmaceitu intereses (cik pieteiksies) un cik kredītos varam atļauties. Starp citu ar Latvijas Bankā aizvien vairāki miljardi ir pieejami, ja nekas nav mainījies. Pie Kazāka vajag painteresēties. Nu kādi 100-200 miljoni euro vajadzīgi (patlaban minu un saucu neīsto ciparu, cenas uz leju aptiekām jāspiež. Par zāļu dārdzību. Bet pirmo gadu piesardzīgi vajag. Būs likuma sabotāžas mēģinājumi.

2. Līdz ar to:
Ja 12 mēnešu laikā kopš likuma stāšanās spēkā nepārdot, tad par katru nepārdoto aptieku juridiskai personai, kam pieder aptieku tīkls, jānomaksā katru mēnesi valstij sods 20% no iepriekšējā gada aptieku tīkla aptiekas vidējā apgrozījuma (aptieku tīkla visu aptieku apgrozījums gadā / aptieku skaits tīklā). Tātad 5 mēnešos viena gada vidējam apgrozījumam par katru nepārdoto aptieku. Ja farmaceiti nepiesakās uz visām aptiekām (būtu brīnums), tad darījums tāpat notiek, bet aptieku uz terminētu laiku nopērk valsts (pašvaldība?..korupcijas briesmas jebkurā gadījumā jāmazina, laikam labāk valsts)

3. Būs liela pretošanās, baidīšana, rakstīšana. Ar ironiju atbildēt un asi reaģēt.

4. Premjeram, ministrei un 3-4 farmaceitēm doties uz Igauniju vajadzētu. Apmainīties idejām, kā labāk.

5. Ministre raidījumā "Krustpunkti" nesen izteicās, ka Igaunijā reforma ir atcelta. Dezinformācija. Likums ir spēkā, ka no 2020.g.1.aprīļa sākas. Uzmetēji mēģināja apstiprināt likumu, kas atceļ reformu (atceļ 1.aprīļa likuma). Igaunijas parlaments šo atcelšanas likumu noraidīja. Tāpēc, jābrauc uz Igauniju, lai iegūtu informāciju no pirmavota (Veselības ministrija, individuālo farmaceitu un aptieku asociācijas, kontrolējošās valsts institūcijas...). Kādu no Konkurences padomes, varbūt no KNAB.

Ja sabotē, brīdināt, ka aizliegim paralēlo eksportu, kāpēc izvest lētas zāles no valsts? Paralēlam importam atbalsts (lētās zāles ievest).

Ja tomēr turpina pretoties, padomāt par valsts lieltirgotavas dibināšanu (naudu šīs reformas ietvaros sameklēt var) un novirzīt visas kompensējamās zāles uz turieni. Ja valsts dod naudu, tad valsts var arī pārņemt biznesu, bet ar stingru kontroli un labu komandu nokomplektēt.

Ja tas nelīdz, tad FID un KNAB mazliet uzmanīgāk var apskatīties. 1 miljards euro apgrozījums.

6. Izmeklēšanu veikt, kas to zāļu cenu noteikumus organizēja, lobēja, atbalstīja. Palūgt pie ASV informāciju.

Tas ir politisks jautājums. Tātad varas jautājums.


https://farmacija-mic.lv/igaunijas-farmaceiti-rosina-pakapenisku-aptieku-reformas-istenosanu-lidz-nakama-gada-1-aprilim/

P.S. Hūte laikam pretojas tranzītbiznesā. Ar saviem sakariem gremdē tranzītu (ostas, dzelzsceļs). Prom uz ASV. Nebūs Latvijā, nebūs jēgas sabotēt viņa partneriem, ja redzēs, ka bezcerīgi viņu atgriezt un atgriezties pie vecās kārtība. Kļūda paturēt viņu Latvijā un vēl ostas pilsētā.

UN APTIEKAS FARMACEITIEM! Aptiekas (1-2) īpašniece partiju nenopirks. Lieltirgotava ar simtiem miljonu euro var. Tāpēc tas ir varas jautājums. Banku sektora mācības nepietiek?! Un tad glāba par vairāk nekā vienu miljardu EUR. Jo redz... sistēmbanka izveidota un partijas tika piebarotas (ministrijām, valsts uzņēmumiem, pašvaldībai lika turēt naudu. Un tauta samaksāja. Arī ar prombraukšanu. Nē, pie mums vainīgo nav. Pagaidām.

Atbildēt

manupraat

15.01.2020. 11:11

Taa jau tas pie mums ir tradicionaali - vispirms valdiiba pie'nem kaut kaadu aciim redzami stulbu, nejeedziigu, kaiteejo'su leemumu un peec tam ar lielu cii'nu, pla'siem avii'zrakstiem, diskusijaam, aptaujaam, peetiijumiem, protesta veestuleem, 'sii nejeedziiba beidzot tiek atcelta. Un tas tad tiek pasniegts tautai, ka liels sasniegums, liela uzvara. Skumji!

Atbildēt

Brīvais tirgus

15.01.2020. 09:43

»

jautaajums

Vai tik tas brīvais tirgus nav blefs?Vai tik transnacionālās korporācijas nediktē noteikumus valstīm?Un tā visās nozarēs,arī farmācijā


Nu nevar viena korporācija diktēt noteikumus patiešām brīvajā tirgū. Ja kāds uzskrūvējis cenas, tūlīt pat parādīsies konkurents ar drusku zemāku cenu, un pirmais varēs iet uzpīpēt maliņā. Mobilo tālruņu ražošanā valstis neiejaucas un mums ir visādi modeļi jebkurai gaumei un maka spējām. Un mobilais tālrunis ir jau pirmās nepieciešamības prece, tāpat kā zāles. Brīnumi sākas tajās jomās, kur valsts cenšas ierobežot konkurenci. Ko mums dos farmaceiti aptieku īpašnieki? Daudz vērtīgāk, ja bezrecepšu zāles ļaus tirgot benzīntankos un lauku veikalos.

Atbildēt

Brīvais tirgus

15.01.2020. 09:12

»

jautaajums

Kā tas nākas kad aptiekā izgatavotas zāles ir lētākas kā lielražotāju un lieltirgotāju piedāvātas zāles?Medikamentiem jābūt ar fiksētām maksimālajām cenām


Valstij noteikti nav jāpelna uz medikamentiem. Valsts tikai iekasē nodokļus no to liel- un maztirgotāju peļņas, kuri uzvarējuši tirgus konkurencē. Bet kurš tur iedzīvotājiem bijis tīkamāks - Anniņas bodīte vai Bigfarmas lieltīkls - valstij absolūti vienalga. Normālai valstij tas ir, protams. Ne tai, kurā politiku nosaka farmācijas uzņēmumi.

Atbildēt

jautaajums

15.01.2020. 08:28

»

Brīvais tirgus

Saslimušam cilvēkam jau vienalga, vai aptiekas īpašnieks ir farmaceits, vai varbūt operas dziedātājs. Lai tik zāles ir pieejamākas. Izlasiet rakstā Zviedrijas pieeju


Kā tas nākas kad aptiekā izgatavotas zāles ir lētākas kā lielražotāju un lieltirgotāju piedāvātas zāles?Medikamentiem jābūt ar fiksētām maksimālajām cenām.
Toties nevienam nav vienalga kas nopelna,valsts vai lielražotāji un lieltirgotāji.

Atbildēt

vajaga

15.01.2020. 06:46

Dzelteniem naudu vajaga.......

Atbildēt

Brīvais tirgus

15.01.2020. 06:30

»

...

Ja īpašnieks nav farmaceits tad lai pārdod to aptieku,nav vajadzības atņemt,brīvais tirgus


Saslimušam cilvēkam jau vienalga, vai aptiekas īpašnieks ir farmaceits, vai varbūt operas dziedātājs. Lai tik zāles ir pieejamākas. Izlasiet rakstā Zviedrijas pieeju.

Atbildēt

...

15.01.2020. 05:14

»

Brīvais tirgus

Tomēr latviešu “patrioti” dvēselē ir visīstākie boļševiki... atņemt un pārdalīt


Ja īpašnieks nav farmaceits tad lai pārdod to aptieku,nav vajadzības atņemt,brīvais tirgus.
Aptieku īpašniekam jābūt farmaceitam.

Atbildēt

Brīvais tirgus

15.01.2020. 04:46

»

Politisks jautājums

Un aptiekām jāpieder farmaceitiem...


Tomēr latviešu “patrioti” dvēselē ir visīstākie boļševiki... atņemt un pārdalīt.

Atbildēt

LR Valsts drošības dienests

15.01.2020. 02:58

»

Krišjānis Kariņš

Pilnīgas auzas būs! Latvijā ar farmācijas biznesu viss ir kārtībā jau tagad. Laikam šī raksta autore ir Kremļa aģente, kura grib sabotēt Latvijas neatkarību. Kremļa spiedze! Muļķības sarakstītas


Mūsu rīcībā ir informācija, ka šis raksts ir kārtējā Kremļa informatīvā hibrīdkara izpausme, lai apdraudētu Latvijas neatkarību, jo ar pārmērīgi alkatīgajiem farmācijas biznesiem un viņu uzpirktajiem korumpantiem Saeimā un Ministru Kabinetā tam nav nekāda sakara. Latvija ir 100% izdevusies valsts, kurā viss ir vislabākajā kārtībā. Ja kāds pauž kaut ko citu, tad viņš ir Kremļa aģents.

Atbildēt

Krišjānis Kariņš

15.01.2020. 02:54

Pilnīgas auzas būs! Latvijā ar farmācijas biznesu viss ir kārtībā jau tagad. Laikam šī raksta autore ir Kremļa aģente, kura grib sabotēt Latvijas neatkarību. Kremļa spiedze! Muļķības sarakstītas!

Atbildēt

Politisks jautājums

15.01.2020. 02:17

Un aptiekām jāpieder farmaceitiem.
Tas ir politisks jautājums. Cik lieltirgotavu, kurām ir aptieku tīkli, pieder latviešiem? Nevienas lieltirgotavas?

Tāpēc tas ir politisks jautājums! Kur skatās NA/TB/LNNK?

Un tā veidosies vidusšķira.
Vismaz kaut cik.

Par "pārdevēju" aiz letes aptiekā strādājot par kādiem 1000 EUR kādas lieltirgotavas labā, kas pieder sveštautiešiem, sevi ne par īpašnieci, ne par vidējo šķiru nesauksi.

Kur tas Kariņš skatās? Igauņi no 1.aprīļa pāriet uz "aptieka farmaceitiem"!
Latvijā šis princips ar procentu (cik % aptieku pāriet farmaceitiem) no visu aptieku skaita katrai lieltirgotavai, ražotājam, vispār kādai firmai piederošai:

Gads - % no visu aptieku skaita, kas pieder uz doto brīdi juridiskai personai
Gads - % - Kopā, %
2021 - 10% - 10%
2022 - 15% - 25%
2023 - 20% - 45%
2024 - 25% - 70%
2025 - 30% - 100%
Tātad ja patlaban kādai juridiskai personai pieder 300 aptiekas. Tad nākošajā gadā jāpārdod farmaceitiem 30 aptiekas, aiznākošā gadā - 45, tad 60, tad 75, tad 90 aptiekas. Kopā 300 aptiekas 5 gados. Kopā valstī 70-80 aptiekas pirmajā gadā jāpārdot. Cik tur naudā sanāks?
Ja gadam beidzoties nepārdot, tad par katru nepārdoto aptieku juridiskai personai, kam pieder aptieku tīkls, jānomaksā valstij sods 20% no iepriekšējā gada aptiekas apgrozījuma. Tātad 5 mēnešos viena gada apgrozījums.

Valstij jāparedz ļoti lēti kredīti priekš aptieku pirkšanas, ko izsniedz farmaceitiem, kuri gatavi pirkt aptiekas un uzņemties saistības.

Viņķelei priekšlikums par brīvu. Pagaidām. Ko Jūs tur VM darāt? Ja "čuriņas" raustās, tad nav ko ministriju vadīt.

Atbildēt

Brīvais tirgus

14.01.2020. 21:01

»

Gliko

Būs vēl vairāk tîklu aptieku un privātās aptiekas vispār tiks izspiestas no tirgus


Slimniekam poh, privātā vai tīkla aptieka. Izdzīvos tās, kam zāles pieejamākas.

Atbildēt

Slimiķi

14.01.2020. 20:55

Visi блядь skrienam uz aptieku pirkt big pharma ieskapētos mēslus. Ok, ja varam paskriet, tad labāk skrienam uz mežu, meitenēs, iedzert utt.... visi slimiķi velkamies uz барыги аптеку, kur mums nodīrās visu vēl palikušo. Nesam savu lieko svaru, nodzertās aknas, nosmēķētās plaušas un kusli ķermenīti tieši uz aptieku. 100 metrus starp aptiekām, tad 50...

Atbildēt

anonīmie speciālisti visās jomās no

14.01.2020. 20:54

nevalstiskas organizācijas, kuras darbības prioritātes ir sinerģijas radīšana starp labas pārvaldības principu ieviešanu un patērētāju tiesībām Baltijas valstīs

Atbildēt

Gliko

14.01.2020. 19:54

Būs vēl vairāk tîklu aptieku un privātās aptiekas vispār tiks izspiestas no tirgus

Atbildēt

Brīvais tirgus

14.01.2020. 17:24

»

Jautrīte

Vai šis samazinās zāļu cenas? Tā arī nekļuva skadrs, bet šis ir vissvarīgākais uzdevums


Jā, brīvais tirgus un sīva konkurence samazina cenas. Nav nozīmes, vai tās ir mobilo sakaru, vai zāļu cenas.

Atbildēt

Jautrīte

14.01.2020. 16:35

Vai šis samazinās zāļu cenas? Tā arī nekļuva skadrs, bet šis ir vissvarīgākais uzdevums!

Atbildēt

kaķa smiekli

14.01.2020. 16:27

Vai kāds atceras, kura ministra darbības laikā tika pieņemti šie tizlie noteikumi par 500 m zonu ?

Atbildēt

Citāts no Apiņa intervijas nra

14.01.2020. 14:23

«Ja man prasa, kas ir mans lielākais panākums, strādājot par Latvijas Ārstu biedrības prezidentu, tad es domāju – tas, ka mums vairs nesmēķē kafejnīcās, restorānos, sporta telpās, teātros. Tas, ka Latvijā smēķēšana bērnu klātbūtnē ir atzīta par vardarbību pret bērnu. Un rezultāts – Latvijā smēķē mazāk,» uzsver P. Apinis, «Latvijā vienkārši nav neviena, kas domātu par sabiedrības veselību. Veselības ministrija jau sen ir pārvērtusies par farmācijas vai iepirkumu ministriju. Veselības ministrijā nav neviena, kas kaut minimāli saprastu sabiedrības veselības jautājumus. Vienmēr uzdodu sev jautājumu – ja Ārstu biedrība neiestāsies pret pārlieku augstu CO2 daudzumu nevēdinātās, nepareizi siltinātās skolas telpās – kurš tad to darīs? Ja Ārstu biedrība neiestāsies pret glifosfātu, pret minerālmēslu pārlieku lietošanu, pret pesticīdiem – kas tad to darīs?"

Atbildēt

Lapas:    1   

Jūsu vārds:

Komentāra teksts: