Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Vēlos informēt, ka vakar es, kā arī LIDL Latvija, viņu projektētājs (Statio) un būvnieks (Kvadrum) un Rīgas pilsētas būvvalde saņēma Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta (RDPAD) lēmumu (skat pielikumā) ar norādi, ka esmu iesniedzis apstrīdēšanas iesniegumu par atzīmi par projektēšanas nosacījumu izpildi un tas ir pieņemts izskatīšanai, tādēļ SIA LIDL Latvija ir pienākums apturēt būvdarbus objektā Dzelzavas ielā 75B. Tā vietā SIA LIDL Latvija pilnībā ignorē RDPAD lēmumu un šodien turpina būvdarbus. Tas lieliski reprezentē SIA LIDL Latvija nihilistisko attieksmi pret likumu ievērošanu Latvijā. Lūdzu reaģēt un nepieļaut šādas SIA LIDL Latvija pretlikumīgas darbības!

RĪGAS DOMES PILSĒTAS ATTĪSTĪBAS DEPARTAMENTS

Par viedokļa sniegšanu un procesuālā termiņa pagarināšanu galīgā lēmuma pieņemšanai

Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā (turpmāk – Departaments) kā iestādē, kurā atbilstoši Administratīvā procesa likuma (turpmāk – APL) 76.panta otrajai daļai un Rīgas domes 01.03.2011. saistošo noteikumu Nr.114 “Rīgas pilsētas pašvaldības nolikums” 130.punktam ir apstrīdami Rīgas pilsētas būvvaldes (turpmāk – Būvvalde) izdotie administratīvie akti, 04.09.2019. saņemts Būvvaldes pārsūtītais Jāņa Mauļa (turpmāk – Iesniedzējs) 27.08.2019. iesniegums (reģistrēts 28.08.2019. ar Nr.BV-19-10235-pi), ar kuru tiek apstrīdēta 22.11.2017. būvatļaujā Nr.BV-17-1135-abv/V 30.05.2019. Būvvaldes veiktā atzīme par projektēšanas nosacījumu izpildi.

I.

Lai Departaments kā augstāka iestāde varētu izskatīt pēc būtības personas apstrīdēšanas iesniegumu, vispirms ir jālemj par iesnieguma pieļaujamību, proti, jāpārbauda, vai attiecīgais jautājums (iestādes lēmums, rīcība) vispār ir izskatāms apstrīdēšanas kārtībā, vai personai ir subjektīvās tiesības vērsties augstākā iestādē un vai ir ievērots procesuālais termiņš apstrīdēšanas iesnieguma iesniegšanai.

Vispārīgi atbilstoši APL augstākā iestādē ir apstrīdams administratīvais akts (APL 1.panta trešā daļa, 78.–81.pants), faktiskā rīcība (APL 89. un 91.pants), atsevišķas administratīvā akta izdošanas procesā veiktās procesuālās darbības (APL 28., 64.pants u.c.), kā arī administratīvā akta izpildes procesā veiktās darbības (APL 358., 363., 370.pants).

Saskaņā ar Būvniecības likuma 1.panta 1.punktu būvatļauja ir administratīvais akts ar nosacījumiem būvniecības ieceres realizācijai dabā – projektēšanai un būvdarbiem – līdz būves pieņemšanai ekspluatācijā.

Augstākā tiesa 08.06.2017. lēmumā lietā Nr.SKA-958/2017 norāda, ka būvatļaujā veiktās atzīmes ir uzskatāmas par procesuālajiem lēmumiem, kurus personas kā administratīvos aktus var apstrīdēt tikai tajā gadījumā, ja tie paši par sevi skar būtiskas personas tiesības vai tiesiskās intereses vai būtiski apgrūtina to īstenošanu (APL 1.panta trešās daļas 3.punkts).

Departaments konstatē, ka 09.08.2019. būvatļaujā ir veikta atzīme par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi. No apstrīdēšanas iesnieguma neizriet, ka Iesniedzējs pret to iebilst, lai gan viņš lūdz Departamentu informēt būvatļaujas adresāti par tās pienākumu apturēt uzsāktos būvdarbus. Līdz ar to Departaments vērtēs Iesniedzēja subjektīvās tiesības apstrīdēt tikai atzīmi par projektēšanas nosacījumu izpildi (turpmāk – Atzīme).

Kā izriet no iesnieguma, Iesniedzējs savas subjektīvās tiesības apstrīdēt Atzīmi pamato ar to, ka tā skar būtiskas viņa tiesības. Proti, viņa ieskatā nepareizie piebrauktuvju risinājumi būtiski pasliktinās satiksmes drošību konkrētajā satiksmes mezglā, pa kuru Iesniedzējs un viņa ģimene ikdienā pārvietojas. Pēc Iesniedzēja domām, jo nedrošāks ir satiksmes mezgls, jo lielāka ir iespējamība, ka Iesniedzējs vai tā ģimenes locekļi var ciets negadījumā konkrētajā satiksmes mezglā un pat zaudēt dzīvību. Ja neatbilstoši projekta risinājumi būtiski pazemina satiksmes drošību Dzelzavas/Ilūkstes ielas krustojumā un ap to, tas skar būtiskas Iesniedzēja intereses dzīvot drošā vidē.

Lai arī Latvijas Republikas Satversmes 115.pants noteic, ka valsts aizsargā ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, Satversmes tiesas praksē vides tiesības materiālajā izpratnē nav vērtētas. Arī starptautiskajās cilvēktiesībās nav “izkristalizējies” skaidrs minēto tiesību saturs. Tomēr viens ir skaidrs, ka tiesības dzīvot labvēlīgā vidē nozīmē tiesības dzīvot t.sk. drošā vidē, kurā satiksmes plūsma tiek organizēta tā, lai neapdraudētu cilvēku drošību.

Departaments konstatē, ka dzīvojamā māja, kurā dzīvo Iesniedzējs un viņa ģimene, atrodas blakus plānotajam būvobjektam. Kā rāda situācija www.google.com/maps un www.kadastrs.lv, pie minētā nekustamā īpašuma var piekļūt pa piebraucamo ceļu, kas pieslēdzas Dzelzavas ielai divus zemesgabalus pirms apbūvējamā zemesgabala. Braucot pa Dzelzavas ielu no centra puses, ir paredzēta apgriešanās vieta tieši pretī sabiedriskā transporta vietai un pirms Dzelzavas/Ilūkstes ielas krustojuma. Savukārt ja pārvietojas pa Ilūkstes ielu, veicot kreiso pagriezienu uz Dzelzavas ielu centra virzienā, Iesniedzējam un tā ģimenei jābrauc garām plānotajam tirdzniecības centram un tā piebrauktuvēm.

Ņemot vērā iepriekš minēto, Departaments secina, ka ar Atzīmi akceptētais piebrauktuvju risinājums var būtiski aizskart Iesniedzēja tiesības dzīvot drošā vidē. Savukārt tas, vai Iesniedzēja argumenti ir pamatoti, tiks pārbaudīts, skatot lietu pēc būtības.

Piešķirot personai tiesības, likumdevējs noteiktības un tiesiskās stabilitātes nodrošināšanai ir noteicis termiņus, kādos personai jāveic attiecīgas darbības, lai šīs tiesības īstenotu (sk. Augstākās tiesas 10.01.2006. lēmuma lietā Nr.SKA-87/2006 10.punktu).

Departaments konstatē, ka likumdevējs vispārīgi nav paredzējis pašvaldībai pienākumu informēt sabiedrību par būvatļaujā veiktajām atzīmēm (atšķirībā no būvatļaujas), jo nebija paredzējis trešajām personām tiesības šādas atzīmes vispār apstrīdēt. Līdz ar to nav noteikts arī termiņš, kādā atzīmes ir apstrīdamas un pārsūdzamas.

Atbilstoši APL 79.panta otrajai daļai privātpersona, kuras tiesības vai tiesiskās intereses attiecīgais administratīvais akts ierobežo un kura administratīvajā procesā nav bijusi pieaicināta kā trešā persona, var šo administratīvo aktu apstrīdēt viena mēneša laikā no dienas, kad privātpersona par to ir uzzinājusi, bet ne vēlāk kā viena gada laikā no attiecīgā administratīvā akta spēkā stāšanās dienas.

No iepriekš minētā izriet, ka Iesniedzējam ir tiesības Atzīmi apstrīdēt viena mēneša laikā no dienas, kad Iesniedzējs par to ir uzzinājis, bet ne vēlāk kā viena gada laikā no Atzīmes spēkā stāšanās dienas.

Kā izriet no apstrīdēšanas iesnieguma, Iesniedzējs par Atzīmi uzzināja 30.07.2019., kad klātienē iepazinās ar būvniecības ieceres dokumentāciju. Departamenta rīcībā nav informācijas, ka Iesniedzējam par to ir bijusi iespēja uzzināt ātrāk. Līdz ar to Departamentam nav pamata apšaubīt Iesniedzēja paustā apgalvojuma ticamību un ir uzskatāms, ka procesuālais termiņš apstrīdēšanas iesnieguma iesniegšanai ir ievērots.

II.

Atbilstoši APL 62.panta pirmajai daļai, lemjot par tāda administratīvā akta izdošanu, kurš varētu būt nelabvēlīgs adresātam vai trešajai personai, iestāde noskaidro un izvērtē adresāta vai trešās personas viedokli un argumentus šajā lietā.

Ņemot vērā iepriekš minēto, Departaments lūdz SIA “Lidl Latvija” kā būvatļaujas adresāti līdz 30.09.2019. (saņemšanas datums Departamentā) sniegt viedokli administratīvajā lietā par Iesniedzēja minētajiem argumentiem (sk. pielikumu). Departaments norāda, ka iepriekš minētais termiņš tiek noteikts, pamatojoties uz APL 41.pantu, un Departamenta ieskatā tas ir pietiekams attiecīgo procesuālo darbību izpildei. Gadījumā, ja līdz iepriekš minētajam termiņam pieprasītais viedoklis netiks iesniegts, Departaments izskatīs administratīvo lietu, pamatojoties uz tā rīcībā esošo informāciju.

Departaments konstatē, ka saskaņā ar APL 80.pantu pirmo daļu iesniegums par administratīvā akta apstrīdēšanu aptur tā darbību no brīža, kad iesniegums saņemts iestādē. Administratīvā akta darbības apturēšana nozīmē, ka tiesiskais stāvoklis no apstrīdēšanas procesa sākuma līdz tā beigām ir tāds pats kā pirms administratīvā akta izdošanas.

Saskaņā ar Būvniecības likuma 17.panta pirmo daļu būvdarbus drīkst uzsākt pēc tam, kad Būvvalde ir izdarījusi atzīmi par projektēšanas un būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi, ja būvdarbu veikšanai nepieciešama būvatļauja un tā kļuvusi neapstrīdama. Būvdarbus organizē un veic atbilstoši būvprojektam un būvatļaujas nosacījumiem, kā arī ievērojot normatīvajos aktos noteiktos ierobežojumus un prasības, lai netiktu nodarīts kaitējums videi vai tas būtu pēc iespējas mazāks un resursu patēriņš būtu ekonomiski un sociāli pamatots (otrā daļa).

Lai arī Iesniedzējs apstrīd tikai atzīmi par projektēšanas nosacījumu izpildi, tiesisko seku ziņā minētais iesniegums ietekmē arī atzīmi par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi. Proti, nevar sākt īstenot tādu būvprojektu, kas, iespējams, ir saskaņots prettiesiski. Līdz ar to secināms, ka SIA “Lidl Latvija” ir pienākums apturēt būvdarbs, ja tie būvobjektā ir uzsākti.

III.

APL 64. panta pirmā daļa noteic – ja administratīvā lieta ierosināta uz iesnieguma pamata, iestāde pieņem lēmumu par administratīvā akta izdošanu viena mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas, ja likumā nav noteikts cits termiņš vai citā normatīvajā aktā – īsāks termiņš administratīvā akta izdošanai.

No iepriekš minētā izriet, ka Departamentam galīgais lēmums par Atzīmi ir jāpieņem līdz 28.09.2019., bet tā kā tā ir sestdiena, tad atbilstoši APL 43.panta otrajai daļai – līdz 30.09.2019.

Saskaņā ar APL 64.panta otro daļu – ja objektīvu iemeslu dēļ šā panta pirmajā daļā noteikto termiņu nav iespējams ievērot, iestāde to var pagarināt uz laiku, ne ilgāku par četriem mēnešiem no iesnieguma saņemšanas dienas, par to paziņojot iesniedzējam.

Tā kā Departamentam ir nepieciešams saņemt SIA “Lidl Latvija” viedokli, kā arī Departaments plāno lūgt viedokli satiksmes drošības jautājumos kompetentajām iestādēm, tas rada Departamentam objektīvus šķēršļus lietas izskatīšanai APL 64.panta pirmajā daļā noteiktajā 1 (viena) mēneša termiņā.

Ņemot vērā iepriekš minēto un pamatojoties uz APL 64.panta otro daļu, Departaments nolemj: pagarināt galīgā lēmuma pieņemšanas termiņu līdz 11.10.2019.

Saskaņā ar APL 70.panta pirmo daļu lēmums stājas spēkā ar tā paziņošanas brīdi. Atbilstoši APL 64.panta otrajai daļai lēmumu par administratīvā akta izdošanas termiņa pagarināšanu var pārsūdzēt viena mēneša laikā no dienas, kad lēmums stājies spēkā, iesniedzot sūdzību Administratīvās rajona tiesas tiesu namā (Rīgas tiesu nams: Baldones iela 1A, Rīga, LV-1007; Jelgavas tiesu nams: Atmodas iela 19, Jelgava, LV-3001; Valmieras tiesu nams: Voldemāra Baloža iela 13a, Valmiera, LV-4201; Rēzeknes tiesu nams: Atbrīvošanas aleja 88, Rēzekne, LV-4601; Liepājas tiesu nams: Lielā iela 4, Liepāja, LV-3401), kura darbības teritorijā atrodas pieteicēja deklarētā dzīvesvieta vai nekustamais īpašums.

Direktora p.i. D. Bičkovičs

Novērtē šo rakstu:

31
26