Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Pilnīgi meli, jebkurā brīdī konstatējamas nepatiesības, tīšprātīga faktu, statistikas un nozares datu ignorēšana — tāda aina atklājas, pārbaudot faktus "sabiedriskās" TV 10. janvāra sižetā, kurš veltīts viltus ziņu tiražēšanai par reģionālo presi Latvijā.

Sižetā ar nosaukumu “Neliels abonentu skaita kritums ar dažiem izņēmumiem – reģionālā prese uz 2022. gadu raugās cerīgi” intervēti vairāki ar nozari saistīti cilvēki, kas pauduši savus viedokļus, taču ikvienā gadījumā, kad pieminēti pārbaudāmi fakti, patiesība izrādījusies tiem tieši pretēja.

Videosižets un teksts: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/neliels-abonentu-skaita-kritums-ar-daziem-iznemumiem-regionala-prese-uz-2022-gadu-raugas-cerigi.a438232/

Apgalvojums: “Uz 2022. gadu reģionālās avīzes raugās cerīgi, jo abonentu skaita kritums ir neliels, bet dažam laikrakstam pat audzis.”

Fakti: reģionālajiem laikrakstiem abonentu skaits ir pamatīgi krities, nevis pieaudzis. Ne Latvijas Preses izdevēju asociācijā sastāvošajiem, ne ārpus tās esošajiem reģionālajiem izdevējiem nav pieaudzis pasūtītāju skaits, ja salīdzina ar 2021. gadu vidēji, ar attiecīgu periodu pirms gada vai decembra mēnesi. Vienīgais konstatējamais izņēmums – Stars (Madona) dabūjis klāt 69 abonentus, salīdzinot ar aizvadītā gada janvāri, taču zaudējis 61 abonentu no saviem decembra pasūtītājiem. Visiem pārējiem LPIA datos uzskaitītajiem reģionālajiem laikrakstiem (attēls raksta beigās) ir desmitos līdz simtos mērāms pasūtītāju skaita kritums. Nav atrodama informācija, ka arī ārpus LPIA esošajiem reģionālās preses izdevējiem kaut vienam būtu bijis abonentu skaita pieaugums.

Apgalvojums: “Šobrīd Latvijā ir 34 reģionālās avīzes.”

Fakti: skaiti, kā gribi, nevienā no variantiem nesanāk 34 reģionālās avīzes. Latvijā ir 21 reģionālais laikraksts latviski, trīs krieviski un vēl pieci (Ventas Balss, Rēzeknes Vēstis, Ludzas Zeme, Latgales Laiks un Ezerzeme), kas iznāk vienlaikus divās valodās. Ja skaita redakcijas, tad to ir 30, nevis 34. Ja kā atsevišķus laikrakstus pieskaita minēto piecu latvisko avīžu tulkojumus krieviski, tad skaits ir 35. Iespējams, ka sižeta autori noklusējuši tāda izdevuma kā Ventspilnieks.lv eksistenci — to jau piecus gadus katru nedēļu 17 tūkstošu apjomā pilnkrāsu drukā divās valodās piegādā bez maksas Ventspilī, jo īpaši priekšvēlēšanu periodos, un to izplata ar Rudolfa Meroni uzņēmumiem saistītā SIA Media Support, šim nolūkam tērējot līdz pat 200 tūkstošiem gadā.

Apgalvojums: “Pēdējos gados neviena likvidēta nav.”

Fakti: pieņemot, ka ar “pēdējiem gadiem” varētu būt domāti, piemēram, pēdējie pieci gadi, vispārzināmi fakti ir šādi: 2016. gadā pārstāja iznākt Preiļu Novadnieks, 2017. g. pārstāja iznākt Jelgavas krievvalodīgā Novaya Gazeta, 2019. g. Jēkabpilī likvidēts Jaunais Vēstnesis, 2020. g. zvans skanēja Лиепайская Hеделя un Kursas Laikam, bet aizvadītajā gadā pazuda Jūrmalas Vārds un Rūjienas Vēstnesis. Pēdējā redaktore skaidroja, ka nav atradusi sava darba turpinātāju, jo pati to nav varējusi vairs darīt ģimenes apstākļu dēļ, savukārt Jūrmalas Vārds vairs nav varējis panest no 2021. gada jūlija kārtējo reizi izmainīto nodokļu režīmu radošajām profesijām. Līdz ar to apgalvojums, ka “pēdējos gados neesot likvidēta neviena reģionālā avīze”, ir absolūti meli — likvidētas vismaz septiņas, turklāt visos Latvijas reģionos.

Apgalvojums: “... dažas apvienojušās, citas tikušas pie jauniem izdevējiem vai veikušas citas izmaiņas, lai dzīvotu stabilāk.”

Fakti: apvienojušās ir tikai avīzes Alūksnē un Daugavpilī, taču neviens pats reģionālais izdevums nav ticis pie jauna izdevēja. Itin visām, kas nav likvidētas, ir tie paši izdevēji, kas pirms 10 un vairāk gadiem, savukārt izdevniecību mazie līdzīpašnieki ir mainījušies tikai četru avīžu gadījumā, un arī tur piederību mainījušas ne vairāk kā 20% kapitāldaļas. Kādas varētu būt tās “citas izmaiņas, lai dzīvotu stabilāk”, konstatēt nav iespējams, jo nekādas fiksējamas izmaiņas nav notikušas.

Apgalvojums: “Latvijas Preses izdevēju asociācija norādījusi, ka avīzēm abonentu skaita kritums ir, taču to nevar saukt par dramatisku – tie ir 3% līdz 8%, dažiem abonentu skaits pat kāpis.”

Fakti: kā parāda pašas LPIA dati par reģionālās preses abonentu skaitu janvārī, kritums kopumā ir vairāk nekā satraucošs. Auseklis (Limbaži) gada griezumā tiešām zaudējis 3% no abonentiem (tagad to ir 2412), Bauskas Dzīve zaudējusi 3,4% pasūtītāju (tagad 2131), Druva (Cēsis) zaudējusi 8% abonentu (kritums līdz 2567), šajā amplitūdā kritums arī Dzirkstelei (Gulbene), Kurzemes Vārdam (Liepāja), Neatkarīgajām Tukuma Ziņām, Ziemeļlatvijai, Saldus Zemei un Staburagam (Aizkraukle). Tikmēr LPIA izpilddirektors G. Līcis kautrīgi noklusē, ka viņa paša vadītajam Dobeles laikrakstam Zemgale bijis 10,6% kritums un tam atlikuši tikai 799 abonenti (!), kamēr kaimiņos Jelgavā iznākošajām Zemgales Ziņām kritums ir veseli 32% — atlikuši vien 943 pasūtītāji. Savukārt sižetā intervētajam Kuldīgas Kurzemniekam un Talsu Vēstīm reģistrēti visu laiku sliktākie abonēšanas rādītāji — Kurzemniekam pirmo reizi pastāvēšanas vēsturē pasūtītāju skaits noslīdējis zem 2000 (-5,9%), savukārt Talsu Vēstīm zem 1800 (-11%). Konstatējams, ka abonentu skaits gada (bet ne mēneša) griezumā kāpis tikai Staram — par 3,2% līdz 2218. Jāpiezīmē, ka šajos datos nav iekļauti visi pārējie reģionālie izdevēji, kas nav LPIA biedri (piemēram — Ventas Balss, Brīvā Daugava, Ogres Vēstis Visiem, Rīgas Apriņķa Avīze utt., tajā skaitā visas Latgales avīzes). Tikai LPIA biedri vien gada laikā pazaudējuši kopumā 2314 abonentus, kas ir vairāk nekā statistiski vidējais viena reģionālā laikraksta abonentu skaits.

Apgalvojums: “Datus pagaidām nav apkopojis “Latvijas pasts”, kas ir lielākais vietējās preses piegādātājs reģionos.”

Fakti: “Latvijas pasts” nevar neapkopot datus par noformētajiem abonementiem (kā tad citādi pasts zinātu, uz kurām adresēm jānes kādas avīzes?!), taču “Latvijas pasts” nekad šos datus nepublicē. Iemesls — gan pasts, gan vairākas redakcijas to uzskata par komercnoslēpumu, tāpēc šie dati pēc apkopošanas nekad netiek publiskoti un zināmi tikai pašiem komersantiem. Turklāt nedēļas izdevumi vairāk tiek pārdoti mazumtirdzniecībā nekā pasūtīti, tāpēc to gadījumā abonentu skaits nav vienīgais būtiskais rādītājs.

Apgalvojums: “Reģionālo avīžu zelta laikos Kuldīgas novada laikraksta Kurzemnieks tirāža bija 14 000, šobrīd tā svārstās ap 3000. Tomēr uz gadu laikraksts skatās cerīgi, jo šobrīd izdevies atrisināt cilvēkresursu trūkumu un abonentu skaits, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, nav krities.”

Fakti: tā kā daļa no eksemplāriem jebkuram laikrakstam tiek pārdota kioskos un citur mazumtirdzniecībā, tad ir saprotams, ka tirāža jūtami pārsniedz abonentu skaitu. Taču pilnīgi nepatiess ir apgalvojums, ka “abonentu skaits, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, nav krities” — kā jau minēts, pašas LPIA dati parāda: Kurzemniekam janvārī abonentu skaits bijis tikai 1979, kas ir kritums par 124 gabaliem gada laikā un par 99 attiecībā pret decembri.

Līdz ar to šajā LTV pārraidītajā sižetā pilnīgi visi tāda tipa izteikumi, kas satur pārbaudāmus faktus, izrādījušies klaji meli un viltus ziņas.

Novērtē šo rakstu:

135
6