Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Mana sirds ir pilna, un tas vadzis ir lūzis, tas vairs nespēja izturēt „sociāldemokrātiskās” Saskaņas līderu Vjačeslava Dombrovska un Ivara Zariņa gaudas par sarkanajām līnijām, kā arī man ir apnikusi letiņu mediju un viena otra žurnālista impotence uzdot sakarīgus jautājumus. Ja reiz tautas kalps žurnālistam dod iespēju iebelzt tam ar sarullētu avīzi vai mikrofonu pa pieri, tad kāpēc to nedarīt, lai vienreiz pa visām reizēm tiem aizbāztu mutes, liekot tiem no kauna sarkt, parādot elektorātam šīs partijas un tās darboņu īstās divkosīgās sejas.

It kā neesmu RIGATV24 fans, bet šad tad sanāk paskatīties vienu otru raidījumu. Zandera raidījumā „Kur tas suns aprakts?” piedalījās parists Edgars Jaunups un saskaņietis Ivars Zariņš. Kā teikt, muldēšanas raidījums par politiku draudzīgā gaisotnē, kur visi klātesošie laimīgi un priecīgi papļāpā tautai saprotamā, čomiskā valodā par neko, jo netiek uzdoti nopietni jautājumi.

Šoreiz, neskatoties uz tā jau samērā ērtajiem jautājumiem par valdības veidošanu, solījumu pildīšanu un Latvijas politiskās virtuves nākotni, Zariņš nebeidza vien runāt par krokodiliem, kas ēd antilopes, un par sarkanajām līnijām, kas Saskaņai jau gadiem liedz piedalīties valsts pārvaldīšanā un it kā neļauj pildīt vēlētājiem dotos solījums, lai arī kādi tie nebūtu.

Jau paša raidījuma sākumā Zariņš paspēja iestarpināt, ka starp viņu un Jaunupu ir novilktas sarkanās līnijas, kas, viņaprāt, rada „izkastrētās demokrātijas apstākļus”. Cik atceros, Zariņš stāstīja kaut ko par to, ka demokrātija nespēj darboties sarkano līniju dēļ, ka izkastrētās demokrātijas apstākļos nepastāv pilnasinīga politiskā konkurence, tāpēc var solīt, cik gribi, galvenais ir novilkt sarkanās līnijas, lai varētu nepildīt dotos solījumus. Citiem vārdiem sakot, neko jau nevar izdarīt, jo ir novilktas sarkanās līnijas, atstājot Saskaņu aiz borta. Bet nezinu, kāpēc sarkanās līnijas pazūd, kad parādās iespēja kaut ko nozagt!

Noskatījos arī RIGATV24 Ceriņa raidījumu „Preses Klubs”, kurā piedalījās žurnālists Arnis Krauze, grāmatu apgāda „Zvaigzne ABC” īpašniece Vija Kibloka un Saskaņas premjera kandidāts Vjačeslavs Dombrovskis, kurš man vairāk asociējas ar pieredzi bagātu politisko staiguli, kuram kažoku, ko griezt uz otru pusi, kad vien ievajagas, skapī netrūkst.

Arī „Preses Klubs” manā skatījumā principā vien ar to nodarbojas, ka glauda visiem viesiem pa spalvai draudzīgā un samērā siltā atmosfērā, pat Krauze izskatījās mazliet sakautrējies no Slavas, kurš bleķi skaldīt prot ne tikai krieviski, bet arī latviski un gan jau arī angliski, it sevišķi, ja ir iespēja pagausties par tām pašām mistiskajām sarkanajām līnijām un netiek uzdoti asi jautājumi.

Pats Vjačeslavs sūdzējās RIGATV24 studijā, ka sarkano līniju dēļ ir daudz grūtāk pildīt solījumus, citas partijas nemaz negrib runāt un pat nav gatavas uzklausīt i, bet neskatoties uz to, Slava uzskata, ka ir pats labākais premjera kandidāts! Tad kāpēc neviens ar tevi negrib runāt? Jā, arī šeit korespondentiem sanāca kaut kāda bezzobaina intervija, bez maz vai Dombrovska PR pasākums.

Visas intervijas laikā Saskaņas biedram Dombrovskim tika atgādināts tikai par viņa partijas viena otra solījuma nepildīšanu Rīgas domē un dažiem pagātnes rēgiem, proti, par i nostāju par sen aizmirsto referendumu par otru valsts valodu un sadarbības līguma slēgšanu un laušanu ar Putina „Vienoto Krieviju”, kaut gan Ceriņš un Krauze varēja un viņiem vajadzēja izvilkt no skapja daudz vairāk Saskaņas skeletu, kas būtībā arī ir pašas Saskaņas sašvīkātās sarkanās līnijas, kuru dēļ Saskaņa mūždien paliek un paliks aiz borta.

Uz to visu Saskaņas premjera kandidāts vien norādīja, ka ir pienācis laiks visu aizmirst un sākt veidot kaut ko jaunu, jo kā gan lai izmaina pagātni. Šinī brīdī kāds no žurnālistiem taču varēja pateikt, ka nav jau jāmaina pagātne, bet gan jāatzīst un jānožēlo visas pagātnē izdarītās kļūdas un pāri darījumi, lūdzot piedošanu, norādot uz kaudzi nejēdzību, ko Saskaņa un tās biedri ir pastrādājuši pēdējo 20 gadu laikā un turpina aktīvi darīt liekuļojot un mānoties.

Tāpēc, lai turpmāk iedrošinātu Latvijas medijus un žurnālistus uzdot Saskaņas cilvēkiem pamatotus jautājumus, es pacentīšos norādīt tikai uz dažām īstām sarkanām līnijām, ko ir novilkuši paši Saskaņas līderi un kuru dēļ sevis cienoša latviešu partija neies ar viņiem pīties, vismaz atklāti to nedarīs.

Tātad kāpēc citas partijas nevēlas veidot koalīciju ar partiju Saskaņa:

1. Saskaņa nodarbojas ar Latvijas sabiedrības šķelšanu un tās integrēšanu Putina „krievu pasaulē”. Saskaņa par visām varītēm grib Latvijā ieviest politiska rakstura „svētkus”, kas nu nekādi nepiedien latviešu kultūrai, lai mūs ciešāk piesaistītu Putina „krievu pasaulei”, nevis Rietumiem un Rietumu kultūrai. Tas tiek darīts ik reizi, kad pienāk 8.marts, 23.februāris, 9.maijs un vēl viens otrs datums.

Tas ticis darīts arī ar Ziemassvētkiem, kad savā laikā vēl Saskaņas Saeimas deputāti iesniedza Saeimas prezidijam likumprojektu, paredzot, ka 7.janvāris – diena, kad pareizticīgie un vecticībnieki Krievijā svin Ziemassvētkus, arī Latvijā ir jānosaka par brīvdienu. Kaut arī man nekas nebūtu iebilstams pret vēl vienu brīvdienu, bet padomāsim mazliet plašāk, jo mums Latvijā dzīvo gan ebreji, gan čigāni, gan musulmaņi, gan budisti, krišnaīti un komunisti, un sazin vēl kas, un man liekas, ka arī šīm cilvēku kopienām gribētos, lai arī kāds no viņu svētku datumiem tiktu noteikts kā oficiāla brīvdiena valstī. Šīs skaistās idejas autori bija Valērijs Agešins un Ivans Klementjevs, (LETA, 20.12.2013.). Manuprāt, šādu svētku svinēšana Latvijai nav nepieciešama, un tam ir vairāki iemesli. Pirmkārt, Maskavas patriarhāts ir Latvijai un Rietumiem nedraudzīga organizācija, kas vadās, nevis pēc kristietības, bet krievu šovinisma principiem. Otrkārt, Maskavas patriarhāta vadību kopš padomju laikiem veido čekisti un Kremlim pietuvinātas personas. Treškārt, Kremlis izmanto Maskavas patriarhātu savas ietekmes palielināšanai Krievijā un tās kaimiņvalstīs. Ceturtkārt, Maskavas patriarhāts vairākkārtēji ir pierādījis, ka neciena citas tautas un reliģijas. To pašu mēs varam novērot Lieldienās un Meteņos, kad Ušakova komanda aicina svinēt šos svētkus kopā, bet, liekot lielu uzsvaru tikai uz slāvu tradīcijām, bet te taču ir Latvija, latviešu tautas kultūras vienīgais tīrums un šūpulis!

Ja uz to, ka Masļeņica ir pastūmusi maliņā Meteņus, varētu vēl pievērt acis, tad kāds sakars pavasara sagaidīšanas svētkiem ir ar 9.maiju. Varbūt nākotnē Saskaņa aicinās mums kopā atzīmēt 4., 8.un 9.maiju, tas tik būtu cirka numurs! Redziet, esmu pamanījis, ka Saskaņas rīkoto visu tautu kopīgo svētku laikātiek cītīgi vākti ziedojumi 9.maija pasākumu organizēšanai, tādejādi atkal uzspiežot Kremļa polittehnologu radītās „krievu pasaules” redzējumu. Lai kā tur nebūtu, Saskaņa ir panākusi, ka viena daļa latviešu Meteņu vietā svin vai vismaz piedalās Masļeņicas pasākumos. Ļoti bieži, viens otrs latvietis pat vārda „Metenis” vietā lieto Masļeņica, acīmredzot šis svešais „termins” jau ir dziļi iesakņojies to sačakarētajās apziņās. Ceru, ka reiz Ziemassvētkus mēs nesauksim par Rožģestvu, vai Lieldienas par Pashu, bet Līgo – par Ļigo’.

Šajā sakarā Nilam Ušakovam, Slavam Dombrovskim un īpaši Ivaram Zariņam ir jāsāk skaidrot savam elektorātam, ka 9.maija atzīmēšana, lielākajai daļai Latvijas sabiedrības, ir dziļi pretīga padarīšana. Tādēļ aicinu minētos kungus izvērst kampaņu, kurā tiktu pausts atteikties no 9.maija maija svinēšanās, papildus jāatgādina, ka Otrais pasaules karš sākās 1939.gadā, kad PSRS kopā ar Nacistisko Vāciju okupēja Poliju. Lai beidzot atmestu šo trekno sarkano līniju, ko novilkusi Saskaņa pret latviešiem un Latviju, atbalstot 9.maija izvirtības Rīgā, pašai Saskaņai, sākot 2019.gada maiju, ir jāaicina savs elektorāts atzīmēt Otrā pasaules kara beigas 8.maijā, kopā ar valsts vadītājiem doties uz Brāļu kapiem un pieminēt kaujās kritušos karavīrus. Tāpat jāatsakās no ziedu nolikšanās pie „Uzvaras pieminekļa” kopā ar Krievijas vēstnieku. Ja Saskaņa panāks šāda veida progresu, tā atcels vienu treknu sarkanu līniju, kas vērsta pret latviešiem.

2. Saskaņa ir saistīta ar neskaitāmiem korupcijas skandāliem. Es tikai cauri skrienot, uzskaitīšu dažus no tiem, un centīšos daudz neizplūst, jo tam būtu vajadzīgi vairāki gadi, tik daudz laika man nav, tātad – Jūrmalgeitas sāga, jeb Jūrmalas mēra vēlēšanu kukuļdošanas lieta. Šajā skandālā 2005.gadā bija iesaistīti vismaz trīs deputāti no Saskaņas – Gvido Harijs Volbrugs, Leonīds Lasmanis un Igors Dreija. Turklāt 2005.gadā Jūrmalas domē ievēlētais Igors Dreija un vēl trīs citi Saskaņas deputāta kandidāti – Sergejs Zikins, Valentīna Sprukta un Valentīna Staško tika turēti aizdomās par vēlētāju balsu pirkšanu 2005.g. notikušajās Jūrmalas domes vēlēšanās. Izskatās, ka 2005.gadā Saskaņas deputātu kandidāti pavisam bija zaudējuši kauna sajūtu, laikam jau no tā, ka gadu iepriekš Latvija veiksmīgi kļuva par NATO un ES pilntiesīgu dalībvalsti. Arī par vēlētāju balsu pirkšanu tika aizturēti Jānis Krēsliņš un Anfinogens Goršanovs, kuri pirka balsis par labu Saskaņas deputātiem – Igoram Ignatjevam un Irēnai Seikstei. Vismaz Andreja Klementjeva brālis Jurijs Klementjevstika notiesāts par vēlētāju balsu pirkšanu 2006.gadā notikušajās 9. Saeimas vēlēšanās Jelgavas rajonā. Notiesāja arī vairākus Saskaņas centra kukuļošanas palīgus. Savukārt Saskaņas biedrs Jānis Urbanovičs gandrīz katru gadu kaut ko „aizmirst” pieminēt savās neskaidrajās deklarācijās, par ko VID pat viņu sodīja. Un tā es varētu turpināt rakstīt par Saskaņas korupcijas skandāliem vairākas dienas līdz pat nanoūdens sāgai un vēl tālāk! Ja man, kāds iedotu vairāk laika, es uzskaitītu jums vismaz 300 epizodes!

3. Saskaņa ir saistīta ar Kremļa specdienestiem, par to nav šaubu, jo Saskaņas līderis Nils 2008.gadā sūtīja vēstules Aleksandram Hapilovam. Tajā laikā Nils bija Saeimas deputāts. Savukārt Hapilovs strādāja par Krievijas vēstniecības padomnieku un nodarbojās ar kultūras sadarbības jautājumiem. Plašāka publika par to uzzināja, kad atsevišķos medijos pilnā apmērā vai pa daļām tika nopludināta ilggadējā Rīgas mēra e-pasta sarakste ar Kremļa izlūku vairāku tūkstošu vēstuļu apmērā. Sarakste atklāja, ka Ušakovs regulāri atskaitījies par spiegošanu no Latvijas izraidītam Kremļa vēstniecības darbiniekam Aleksandram Hapilovam, kurš „darbu” vēstniecībā pameta vēl 2009.gadā.

4. Saskaņas biedri, locekļi un deputāti samērā bieži tiek minēti Drošības Policijas (DP) gada pārskatos kā nemiera cēlāji un sabiedrības šķēlēji, un Putina „krievu pasaules” nesēji Latvijā. Piemēram, DP 2017.gada pārskatā ir minēta viena partijas Saskaņa darbone, proti, Ždanokas draudzene, pārbēdzēja no Latvijas Krievu Savienības Margarita Dragiļe, kura ir viena no publiski aktīvākajām 9.maija svinētājām. Turpat blakus viņas vārdam ir minēta vēl viena Saskaņas aktīviste Elizabete Krivcova saistībā ar Rīgā organizēto Krievijas vēsturiskās atmiņas saglabāšanas pasākumu „Nemirstīgo pulks” (Бессмертныйполк). Jāsaka, ka šīs abas kosomolkas ir minētas arī iepriekšējo gadu DP pārskatos dažādu iemeslu dēļ. 2017.gada pārskatā ir minēta arī viena jauka kremļa maigās varas organizācija ar nosaukumu „Mūsu atmiņas Memoriāls”, kuru vada Aleksandrs Vasiļjevs, viņš šogad balotējās Saeimas vēlēšanās no Saskaņas saraksta Rīgā.

Arī ar SAB Saskaņai darbi nevedās, jo šis kantoris ir samērā pasīvs attiecībā uz pielaižu valsts noslēpumam izsniegšanu Saskaņas censoņiem. Piemēram, Saskaņas biedrs Jānis Tutins Nacionālās drošības komisijā tika ievēlēts 2017.gada jūnija otrajā pusē, kad tur ieņēma sava partijas biedra Valērija Agešina vietu, tas nekas, ka kādu laiku nesanāca piedalījies nevienā komisijas sēdē, jo pielaidi valsts noslēpumam viņš nebija saņēmis. 2017.gadā pielaidi valsts noslēpumam neredzēja kā savas ausis arī šie Saskaņas biedri: Zenta Tretjaka, Jānis Urbanovičs, Regīna Ločmele-Luņova un nelaimīgais Daugavpils domes deputāts Andrejs Elksniņš. Saskaņas līderi Jānis Urbanovičs, Sergejs Mirskis un Andrejs Elksniņš jau iepriekš bija saņēmuši kurvīšus no SAB.

5. Saskaņas biedri pieder Putina „krievu pasaulei”, par ko liecina kaut vai ikgadējie braucieni uz Maskavu ar mērķi piedalīties it kā parlamentāriešu sporta spēlēs, bet patiesībā, lai satiktu vecos korišus no Kremļa specdienestiem. Mums jau tiek parādītas dažas bildītes no sporta zālēm, bet, par ko tiek runāts un spriests normālā pālī pie banketu galdiem un sēžot uz pirts lāvas, to neviens nezina!

Par Latvijas politiķu, it sevišķi Saskaņas biedru, „nesaprotamo” kāri ik gadu doties uz sporta spēlēm Krievijā kasjaks.lv ir rakstījis samērā bieži arī iepriekš. Šis gads nebija izņēmums un šogad Maskavā viesojās veseli 16 Latvijas politiķi-sportisti, to skaitā Saskaņas tautas kalpi Miša Zemļinskis, Ivans Klementjevs,  Andris Morozovs un, iespējams, vēl kāds. Tikai atgādināšu, ka 2017.gadā un vēl gadu iepriekš Saskaņu Maskavas sporta spēlēs pārstāvēja Ivans Klementjevs, Mihails Zemļinskis, Vitālijs Orlovs un Ivans Ribakovs. Ir vēl viens Saskaņas pasākums, kuru derētu pieminēt šai sakarā un tas ir Jāņa Urbanoviča Baltijas forums. Tas ir pasākums, kas tradicionāli pulcē Krievijas elitei lojālus ekspertus, kas pasākuma laikā, principā, slavē Kremli, jo parasti tiek nozākāta ES un NATO, un izplata Kremļa vēstījumus.

6. Saskaņa ir divkosīga un melīga, tai piemīt dubultā morāle un tā nezina kauna sajūtu. Piemēram, Eiropas geju un lesbiešu atbalsta organizācijasRainbow Rose mājaslapā stāv rakstīts, ka Latvijas sociāldemokrātiskā partija „Saskaņa” sevi prezentē kā aktīvu seksuālo minoritāšu atbalstītāju, kaut gan šeit pat Latvijā Saskaņas deputāti no Saeimas tribīnes lamā Stambulas konvenciju un skaisti runā par tradicionālo vērtību saglabāšanu. Minēšu tikai vēl vienu piemēru, jo tas būtībā vislabāk parāda Saskaņas divkosību, proti, Saskaņai bija par maz iekšu, lai atklāti atbalstītu LKS vēršanos pret Šadurska virzīto skolu reformu, tādejādi it kā nostājoties latviešu elektorāta pusē, bet tai pašā laikā pirms pašām vēlēšanām Ušakovs partijā ar atplēstām rokām uzņem vienu no visradikālākajiem LKS elementiem – Margaritu Dragiļi, dodot mājienu krievu elektorāta radikālākajai daļai. Nu, labi – vēl viens piemērs, Ušakovs pavasarī braukāja uz Ameriku ciemos pie Makeina, pozicionējot sevi kā prorietumnieciski orientētu partijas līderi, bet tas un viņa sirdsapziņa tā paša gada 9.maijā viņam neliedz kopoties ar sev līdzīgajiem Uzvaras parkā, svinot Latvijas neatkarības beigas, gadu no gada. Tas pats gadījums ar „viltus paziņojumu” visai latviešu tautai par draudzības izbeigšanu ar Putina „Vienoto Krieviju”, bet tas jau dažam Saskaņas biedram neliedza spēlēt bumbu ar „Vienotās Krievijas” deputātiem Maskavā dažas nedēļas iepriekš.

7. Saskaņa nemāk cilvēcīgi uzvesties sabiedrībā, bieži vien tai ir problēmas ar elementāru ētikas ievērošanu, pārmērīgu alkohola lietošanu un roku savaldīšanu. Par šo punktu varētu sarakstīt veselu romānu, bet viens no izcilākajiem Saskaņas sušķiem ir Nikolajs Kabanovs, kurš šad un tad nekautrējās uz Saeimas sēdēm ierasties normālā pāli, turklāt viņa dosjē ir gadījums ar Latvijas karoga apgānīšanu, tanī izšņaucot degunu! Turklāt Nikolajs šovasar pamanījās nokaitināt latviešus ar nievājošiem izteikumiem par Dziesmu un deju svētkiem, norādot, ka Dziesmu svētki ir “nacionālistiska manifestācija”, tās dalībnieki, proti, Nacionālo karavīru apvienības koristi ir Waffen SS19.grenadieru divīzijas “muzikālais vads”. Par šiem izteikumiem viņš no Saeimas kolēģiem tikai dabūja rakstveida brīdinājumu. Viņš ir izteikts Staļinists, kurš sapņo par ģeržavas CCCP atgriešanos, bet latvieši un latviešu tautas kultūra viņam saistās tikai un vienīgi ar fašistiem un nacistiem. Šovasar Vēl viens izcils Saskaņas darbonis atzīmējās pačotno Carnikavā sporta pasākuma laikā, izraisot kautiņu, tas bija saskaņietis Jānis Leja, kurš brutāli piekāva kādu no spēlētājiem. Savukārt Ušakovs aizstāvēja mačo tipa vīrieti ar zemo intelekta līmeni Leju, norādot, ka tam tā bija jānotiek, tas ir OK. Saskaņas paspārnē darbojas arī dzērājšoferis Jānis Ādamsons, kurš tika pieķerts vadām automobili, kad bija izdzēris vien 100 gramus konjaka (atkal melo)! Vēl mēs varam atgādināt par Saskaņas bijušo deputātu Juris Silovu, kurš reiz tika ievēlēts 10.Saeimā, taču nolika mandātu pēc tam, kad atklājās, ka viņš, būdams Garkalnes mēra amatā, reibumā iznīcināja domes auto un pēc tam mēģināja izkrāpt apdrošināšanas naudu.

Interesantākais ir tas, ka viņam tas viss pilnīgi pie vienas kājas, jo jau pēc tam šim tika sagādāta silta vietiņa Rīgas domes uzņēmumā „Rīgas namu pārvaldnieks”, ieceļot viņu par Kurzemes iecirkņa vadītāju. Kamēr Saskaņa nespēs attīrīties no šādiem kadriem, nosodot viņu rīcību ne tikai ar vārdiem, bet ar reālu rīcību, sodot viņus, uz sadarbību ar citām partijām nav ko cerēt, ja nu vienīgi tikai ar sev līdzīgām.

8. Saskaņa izliekas par sociāldemokrātisku partiju, bet tā nav! Es pilnībā piekrītu simpātiskajai Antoņinai Ņenaševai, Progresīvo Rīgas saraksta līderei, ka Saskaņa nav sociāldemokrātiska partija, jo uz to norāda viņu balsojumi un partijas līderu ikdienas buržuāziskais dzīvesveids ar lepniem automobiļiem un greznām savrupmājām. Tikai atgādināšu, ka Saskaņas līderis Jānis Urbanovičs jau ar iepriekšminētās biedrības Baltijas forums gādību nesen tika pie jauna 91 000 eiro vērta džipa, bet Andrejs Elksniņš reiz bija šikojis ar lepnu 80 000 eiro vērtu Range Rover Sport džipu, savukārt Rīgas mērs Nils Ušakovs 2014.gadā 9.maija svētkos sev uzdāvināja sporta versijas Jeep Grand Cherokee ar 6,4 litru V8 motoru.

Bet, turpinot par Saskaņas izpratni, kas ir sociāldemokrātija, ir vērts ieklausīties Antoņinā, jo viņa 9.un 10.Saeimā ir strādājusi par Saskaņas deputāta Alekseja Holostova palīdzi, bet pēc tam viņai esot nācies vilties, jo sapratusi, ka šai partijai nav nekāda sakara ar sociāldemokrātiju. Uz sitienu vēl varu minēt tikai Saskaņas, it sevišķi tās biedrenes Jūlijas Stepaņenko naidu un nepatiku pret Eiropas Padomes Stambulas Konvenciju, kuru nezin kāpēc citu Eiropas valstu sociāldemokrātiskās partijas un partiju apvienības aicina pieņemt nekavējoties. Te nu jūs golubčiki popaļis ar savu homofobiju un ksenofobiju, laikam, Putina Russkij Mir gēns neļauj to pieņemt, jo 8.marts taču ir tā vienīgā diena, kad godāt sievietes, ko viņām vēl vajag, bet ne jau par to ir šis stāsts!

Pats bēdīgākais ir tas, ka Saskaņa oficiāli iestājas par ģimeniskām vērtībām, bet tās divi līderi Ušakovs un Dombrovskis rīkojas pilnīgi otrādi. Pirmais ir bijis laulībā vismaz trīs reizes, par ko kāds atjautīgs vietnes spoki.tvnet.lv entuziasts ir izveidojis asprātīgu mēmi, bet otrais vispār būdams laulībā, nodibina dienesta romānu ar Inesi Lībiņu-Egneri, kas arī atrodas laulībā, skaiti, vai ne, ģimenē ir spēks, ģimene ir sabiedrības šūniņa!

9. Saskaņa sevī iemieso lienošo divvalodību/trīsvalodību un Putina „krievu pasaules” maigo varu. Neviens normāls latvietis, nekad neaizmirsīs to, kas notika 2011.un 2012.gadā, jā, runa ir par valodas referendumu, kuru mums sagādāja Lindermans ar savu bandu „Dzimtā valoda”, bet Saskaņa, juzdama sūdu un asins smaku, pieslēdzās tam kā tāda haizivs.

Paldies, tev Lindermani, jo tu palīdzēji mums ieraudzīt Saskaņas un Ušakova rižo purnu, iešaujot viņam kājā un izdarot lāča pakalpojumu, proti, iedzenot viņu stūrī, liekot viņam pateikt to, ka latviešiem oficiāli jālieto krievu valoda savā dzimtajā Latvijā, bet Lindermans mazliet pasteidzās un pasteidzināja arī Saskaņu, jo no Latvijas vēl nebija aizbraukuši pietiekami daudz cilvēku. Paldies Ūsiņam un svētajam trijdeksnim, putinisti šo referendumu zaudēja, kaut arī Putina „krievu pasaules” maigā vara ir manāma Latvijā gandrīz uz katra stūra. Šī skaistā nepiespiestā simbioze starp Lindermanu un Ušakovu valodu jautājumā, tāpat kā LKS un Saskaņas biedru staigāšana no vienas partijas uz otru, pierāda, ka visi šie spēki attiecīgos jautājumos, kas var nodarīt neatgriezenisku ļaunumu latviešu valodai un kultūrai, spēj veiksmīgi sadarboties.

Neskatoties uz to, ka Latvijas tauta pateica nē krievu valodai kā otrai oficiālajai valsts valodai, Saskaņas vīri – Ušakovs, Morozovs, Elksniņš, Bartaševičs un daži citi turpina ar sabiedrību komunicēt bilingvāli, tas it kā notiek nevainīgi. Īpaši smieklīgi tas sanāk Morozovam un vēl vienai simpātiskai saskaņietei Nataļjai Nikuļinai raidījumā „Ēd pareizi”, ko var redzēt „Sporto Rīga” Facebook lapā, situācija ir interesanta – trīs krievi pamīšus sarunājas gan krieviski, gan latviski, bet kur tad angļu valoda?

10. Saskaņa pārraksta Latvijas vēsturi, glorificē Padomju laikus un tai ir nospļauties par latviešu tautas piedzīvotajām ciešanām. Faktus, kas apstiprina šo hipotēzi, nav grūti atrast, ir tikai vērīgāk jāpaskatās, kas ik gadu notiek 9.maijā Rīgā Uzvaras parkā un citur Latvijā, kā arī ir vērts pievērst uzmanību Dragiļes ik gadu organizējamajam pasākumam – „Nemirstīgā pulka” gājienam. Ja ar to vēl ir par maz, varam palasīt Saskaņas deputāta Kabanova grāmatas („Тайны латвийской дипломатии”, „ЗАПАДня. Латвийская политика глазами русского депутата”, „Миссия в Москве. Донесения латвийских дипломатов из СССР, 1935-1937 гг.” un „Латыш при дворе Сталина”) un noskatīties viņa „dokumentālo” filmu „Ostland. Nakts zem svastikas”. Komentāri lieki, ar ko tad šis pašpasludinātais vēsturnieks nodarbojas, ja ne ar vēstures falsificēšanu.

Vēl viens kadrs iz Saskaņas, kas darbojas vēstures pārrakstīšanas un padomju laiku glorificēšanas jomā ir biedrs Pimenovs, viņš ik palaikam izvelk LPSR karogu un PSRS vimpeļus, rosinādams visiem atkal lietot PSRS simboliku, aizmirstot visas PSRS pastrādātās zvērības unpārestības un dzīvot mierīgi tālāk.

P.S.

Lūk, biedri Dombrovski un Zariņ, es jums uzskaitīju veselas 10 sarkanās līnijas, kuras, gadiem ejot, ir novilkuši un savilkuši Saskaņas biedri, locekļi, aktīvisti un sponsori, jūs to turpināt darīt arī tagad.

Tad kad Saskaņas līderi spēs skaidri abstrahēties no Putina „krievu pasaules”, atzīstot pa īstam, ka PSRS okupēja Latviju, ka KF 2014.gadā okupēja Krimu, vai arī neokupēja to, un tad, kad Saskaņa spēs attīrīties no visādiem Kabanoviem, Pimenoviem, Dragiļēm, Morozoviem, Ribakoviem, Krivcovām, Ušakoviem, Stepaņenko, Bartaševičiem un Urbanovičiem, un tad, kad Saskaņas biedri, pa īstam beigs liekuļojot skatīties tikai Kremļa virzienā un savā kabatā, tad varbūt kaut kas mainīsies!

Novērtē šo rakstu:

49
27