Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

airBaltic savā mājas lapā izplatīja paziņojumu par to, ka ir veiksmīgi emitējis 5,25 gadu (5 gadi un 3 mēneši) nodrošinātās obligācijas (šādas obligācijas maksātnespējas gadījumā tiek segtas prioritāri pret pārējiem kreditoriem) 340 miljonu eiro apmērā ar 14,50% procentu likmi, kas ir līdz šim lielākā Latvijas korporatīvo obligāciju emisija.

Pieprasījums pēc vērtspapīriem pārsniedza piedāvājumu, gala pasūtījumu vērtībai pārsniedzot 800 miljonus eiro, un obligāciju iegādes tiesības esot piešķirtas apmēram 100 investoriem. Tāpat atklātībā nonāca informācija par to, ka Latvijas valsts ir iegādājusies obligācijas 50 miljonu apmērā.

Šī tad arī ir visa šobrīd pieejamā informācija.

Ko tas nozīmē:

1. airBaltic pilnā apmērā spēs segt iepriekšējās emisijas obligācijas un iegūs papildu naudas rezerves 140 milj. eiro apmērā.

2. Jaunās emisijas piesaistītie naudas līdzekļi būs ievērojami dārgāki. Ja iepriekšējo obligāciju gada likme bija 6,75%, tad tagad tā būs vairāk nekā divas reizes augstāka. Ja iepriekšējās emisijas procentu izmaksas bija apmēram 13,5 milj. eiro gadā, tad tagad kopā ar emisijas apjoma palielinājumu procentu izmaksas pieaugs līdz 49,3 milj. eiro gadā.

3. Uzņēmumam būs jārod iespēja palielināt savu ienesīgumu par 35,8 milj. eiro gadā, lai segtu papildu izmaksas. Un tā ir problēma, jo, kā redzējām no 2023. gada pārskata datiem, tad, neskatoties uz uzrādīto peļņu, minētā gada garumā naudas plūsma samazinājās par 4 miljoniem eiro. Tātad pret pagājušo gadu ir jāpalielina tīrā naudas plūsma par 53 milj. eiro gadā. Pašreiz tuvākajos gados tas nešķiet ticami. Turklāt agresīvā lidmašīnu pirkšana prasīs papildu finanšu līdzekļus, tāpēc tas būs labi, ja vispār izdosies panākt pozitīvu naudas plūsmu.

4. Papildus emitētās obligācijas 140 milj. eiro apmērā dos finanšu drošības rezervi procentu maksājumiem vismaz 2,8 gadiem. Līdz tam laikam ir jāsakārto biznesa modelis tā, lai varētu sākt maksāt procentus no pašu nopelnītās naudas. Aizņemties naudu un iztērēt to procentu maksājumos nav saprātīgi. Nezinu, vai airBaltic ir kāds biznesa virziens, kurā atmaksātos investēt finanšu līdzekļus ar izmaksām 14,5% gadā.

5. Latvijas valsts, iegādājoties 50 milj. eiro obligācijas, acīmredzot ir lielākais pircējs. Pārējie 100 investori vidēji ir iegādājušies apmēram 2,9 milj. eiro obligāciju katrs. Pieļauju, ka Valsts kases agresīvā rīcība un apņēmība glābt airBaltic ir iedrošinājusi pārējos investorus un devusi ticību par ieguldītā relatīvu drošību.

6. Neskatoties uz valsts veikto atbalstu, procentu likme ir sāpīga pat augsta riska obligācijām. Kā norāda Bloomberg, tad airBaltic emitētās obligācijas ir Eiropas obligāciju tirgū dārgākās kopš pagājušā gada septembra. Tas liek izdarīt secinājumus par uzņēmuma spēju piesaistīt finanšu līdzekļus no tirgus un arī netiešu novērtējumu airBaltic pārvaldības kvalitātei. Investoriem ir vāja ticība gan uzņēmuma spējai atdot aizņemto, gan biznesa plānam un arī uzņēmuma vadības spējām padarīt uzņēmumu par pelnošu. Bez valsts iesaistes rezultāts varētu būt ievērojami sliktāks vai pat vispār nebūt.

7. Ar esošajām naudas izmaksām airBaltic maksātspējas problēma nav atrisināta. Tā ir padarīta pēc apjoma lielāka, un datums ir pārcelts uz priekšu.

Atbildīgie politiķi, šķiet, nedzīvo šajā realitātē.

Premjerministre E. Siliņa: “Šis ir ļoti veiksmīgs darījums airBaltic, viņi ir refinansējuši visu savu iepriekš izdoto obligāciju apjomu, varēs atdot valstij aizņēmumu un ies tālāk.”

Satiksmes ministrs K. Briškens: “Labas ziņas Latvijai! Šodien airBaltic veiksmīgi emitēja obligācijas 340M eiro vērtībā. Tirgus pieprasījums pēc šiem vērtspapīriem vairāk kā divkārt pārsniedza mērķa summu. Šis ir labs sasniegums uzņēmumam un valstij - starptautiskie privātie investori redz potenciālu mūsu nacionālās aviokompānijas izaugsmē.”

Politiķu prieku var saprast, viņu valdībai visdrīzāk nevajadzēs risināt airBaltic likviditātes problēmas, tās ir pārceltas uz nākošajām valdībām. Sanāk tāda šodienspējas valdība, kas raksta programmas par ilgtspēju.

Latvijas valstij pieder, iespējams, finansiāli neveiksmīgākā aviokompānija Eiropā. Laikam būtu naivi cerēt, ka atbildīgie politiķi varētu to saprast un sāktu kaut ko darīt lietas labā. Šobrīd ir atrisinātas tekošās problēmas, un nopirkts laiks.

Vai satiksmes ministrs K. Briškens to izniekos tāpat kā T. Linkaits?

Novērtē šo rakstu:

83
1