Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Detalizēti iepazīstoties ar Ekonomikas ministrijas (EM) piedāvāto priekšlikumu par OIK atcelšanas risinājumiem, var tiešām sajūsmināties par to neatlaidību un izmanību, ar kādu EM cenšas izveidot piesegu pašas radītajai OIK afērai, nevis īstenot pasākumus, kas reāli sakārtotu subsidētās elektroenerģijas ražošanas nozari.

Pēc būtības šis ir priekšlikums nevis, kā sakārtot “OIK nozari”, bet gan, kā nodrošināt naudu tiem pasākumiem, kurus piedāvā EM - uz to norāda arī atsauce valdības sēdes dokumentos, ka tas ir budžeta un finanšu politikas, nevis enerģētikas politikas dokuments.

Lai sabiedrībai varētu teikt, ka tā tiks atbrīvota no OIK, EM piedāvā turpmāk nevis apmaksāt šo nozari caur OIK maksājumu, bet gan daļu no tā noslēpt pārvades tarifā, daļu finansēt no Latvenergo peļņas un budžeta – piemēram gāzes stacijas, par kurām tiek teikts, ka tām vairāk OIK atbalsta nebūšot.

Šis ir mēģinājums iespiest risinājumu, kā turpināt šo afēru zem cita (nevis vairs OIK) piesega un torpedēt pasākumus, kuri varētu ieviest kārtību “OIK nozarē”.

EM priekšlikumā ir atrodami arī atsevišķi pasākumi, kuri piedāvā kosmētiskus uzlabojumus pašas izveidotajai sistēmai. Kas ir amizanti, EM atsaucas uz pašas vadītās “OIK darba grupas” sagatavoto risinājumu, kuru pati vairs savā priekšlikumā lielam pati vairs neuztur.

Darba grupa sagatavoja piecus priekšlikumus, no kuriem EM šajā savā priekšlikumā valdībai divus vairs nepiedāvā (laikam beidzot pati ir sapratusi to absurdumu), divus piedāvā būtiski mainīt, un vienīgo – par iekšējās peļņas normas pārrēķinu, kuram būtu bijusi jūtama nozīme OIK sloga reālā samazināšanā – EM piedāvā atlikt un, kad tas beidzot tiks ieviests, paredz, kā to varēs apiet, nosakot valstij saistības izpirkt no komersanta nesamaksāto atbalsta daļu, ja komersants to vēlēsies.

Zīmīgi, ka EM šīs aktivitātes cenšas īstenot pēc tam, kad Saeimas Tautsaimniecības komisija, nesagaidot no EM vairāk nekā gadu solītos priekšlikumus likumdošanas sakārtošanai, pati ir sākusi virzīt Saeimā  grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā (ETL), kuri sakārtotu “OIK nozares” pārraudzību un regulējumu un uzliktu EM par pienākumu to īstenot atbilstīgi (nevis manipulējot ar pašas izstrādātajiem noteikumiem) – veikt reālas visaptverošas pārbaudes, nevis tā, kā to dara EM – imitējot tās (un pat tad daudzas stacijas nespēj tās iziet, jo daudzas stacijas izrādās nemaz reāli neeksistē!), atņemt atbalstu tiem, kuri nepilda atbalsta nosacījumus, nevis kā EM - dod tiem iespēju krāpties, kamēr netiek pieķerti vairākas reizes, un pārrēķināt atbalstu atbilstīgi Eiropas Komisijas (EK) lemtajam – lai tas būtu samērīgs, nevis pārmērīgs, un tiktu ņemts vērā viss saņemtais atbalsts, nevis kā tas ir tagad EM izveidotajos noteikumos, kad komersants var iekļaut jebkādus paša uzpūstus izdevumus, ja vien tie ir pareizi iegrāmatoti, bet komersantam samaksātais darbības atbalsts iepriekšējā periodā - līdz no 2007.gada stājās spēkā esošā atbalsta shēma - vispār netiek ņemts vērā!

Pēc būtības EM joprojām nav izpildījusi EK lemto un īsteno nevis to atbalsta shēmu, kura ir tikusi saskaņota ar EK, bet gan kaut ko pavisam citu, kas principiāli neatbilst ne EK lēmumam, ne ES tiesību normās noteiktajiem principiem. Tātad pēc būtības īsteno nelikumīgu atbalstu.

Kā noprotams, EM to pati labi apzinās – un visdrīzāk tieši tāpēc steidz ar šiem saviem priekšlikumiem torpedēt ETL izskatīšanas procesu Saeimā, kā arī deputātu pieprasījumus, kuri saistīti ar konkrētiem esošās atbalsta sistēmas tiesiskuma aspektiem, jo citādāk ne ar ko nav izskaidrojama EM neloģiskā un izmisīgā nevēlēšanās veikt esošās atbalsta sistēmas tiesiskuma izvērtējumu.

Šāds izvērtējums būtu visupirmais un absolūti nepieciešamais pasākums, kas būtu bijis jāpaveic, ja kādam tik tiešām rūpētu tiesiskums, un kāds tik tiešām vēlētos sakārtot šo nozari. Taču EM joprojām to nav veikusi un arī netaisās darīt!

Kādēļ tā? Vienkārši - neskaidrība dod iespēju EM manipulēt ar atsevišķiem no konteksta izrautiem faktiem un tiesību normām - sagatavot jebkādas pasakas un briesmu stāstus un uzdot sabiedrībai par patiesību to, kas ir ļoti tālu no realitātes. Tas nebūtu iespējams, ja sabiedrībai būtu iespēja redzēt visu “bildi” kopumā un jau tās kontekstā vērtēt EM piedāvātos (un nepiedāvātos) priekšlikumus.

Pagājušā gada nogalē Saeima ir atbalstījusi Deputātu pieprasījumu EM par tās īstenotās atbalsta shēmas tiesiskumu un likumību. Un, lai gan jau šo ceturtdien EM atbildes uz šo, nu jau Saeimas pieprasījumu (tātad pieprasījumu visas tautas vārdā) tiks izskatītas Saeimā, jo Saeima ar pārliecinošu balsu vairākumu nolēma, ka pieprasījums ir pamatots un EM ir jāsniedz atbildes uz to pēc būtības –, EM pat nav pacentusies neko sagatavot, vienkārši iesniegusi to pašu informāciju, kas jau tika sniegta deputātiem un kuru Saeima atzina par nepietiekošu un neatbilstošu.

Kādēļ EM atļaujas demonstrēt šādu tiesisko nihilismu – graut tiesiskas un demokrātiskas valsts principus pašos pamatos, ignorējot ne tikai likumos, bet pat Satversmē noteikto?

Vienkārši, ja šāds izvērtējums beidzot tiks veikts, tas dotu iespēju atdalīt pelavas no graudiem, nebūtu vairs iespējams turpināt barot un uzturēt visu šo EM radīto murskuli (kurš, kā jau tas publiski zināms, dāsni ir barojis tās politiskās partijas, kas šo murskuli ir radījušas), un kādam nāktos par to atbildēt.

Skaidrība par esošo situāciju dotu iespēju izveidot ilgtspējīgu risinājumu tiem, kam tas tiešām pienākas, un dotu iespēju saukt pie atbildības tos, kas rīkojušies negodprātīgi vai prettiesiski. Un to jau sen varēja izdarīt, ja vien tam būtu politiskā griba.

Tas, vai jaunajai Saeimai ir šāda politiskā griba, vai visi kvēlie lozungi par tiesiskumu nav jau notirgoti, veidojot jauno koalīciju, – to visa sabiedrība varēs uzzināt jau pavisam drīz.

Novērtē šo rakstu:

154
2